Četri ūdensstabi vienlaicīgi novēroti Krimā 14.08.12 (Video)
16/08/2012
7,7 magnitūdas spēcīga zemestrīce satricina Krievijas austrumu piekrasti (Video)
14/08/2012
Otrdien, 14.augustā, 7,7 magnitūdas spēcīga zemestrīce satricinājusi Ohotskas jūru Krievijas Tālajos Austrumos, paziņojuši Amerikas Savienoto Valstu un Japānas ģeoloģijas dienesti.
Zemestrīce reģistrēta plkst.5.59 pēc Latvijas laika, 158 kilometrus no Sahalīnas pilsētas Poronaiskas. Tās epicentrs atradies 625 kilometru dziļumā.
Zemestrīces pazemes grūdieni bija jūtami 1000 kilometru rādiusā no epicentra. Pēc Japānas Meteoroloģijas aģentūras sacītā, pazemes grūdieni justi visā Hokaido salā valsts ziemeļos. Zināms, ka pazemes grūdieni justi pat Japānas galvaspilsētā Tokijā. Šī ir spēcīgākā zemestrīce reģionā kopš postošās zemestrīces un cunami Fukusimas prefektūras tuvumā 2011.
Jāatzīmē, ka Japānu spēcīgas zemestrīces satricina itin bieži, tā kā valsts izvietota teritorijā, kur krustojas vairākas Zemes tektoniskās plāksnes.
Lai gan Kamčatkas apgabalā tika izsludināts cunami brīdinājums, tas pēc dažām minūtēm tika atcelts. Klusā okeāna Cunami brīdināšanas centrs paziņojis, ka postoša cunami draudi nepastāv.
Pēdējās desmitgadēs spēcīgākā zemūdens vulkāna izvirdums rada milzīgu peldošu salu (Video)
13/08/2012
Jaunzēlandes kara flotes vadība paziņojusi, ka Klusajā okeānā ir atradusi 26 tūkstošus kvadrātkilometrus lielu peldošu vulkāniskā pumeksa masīvu, vēsta raidsabiedrība BBC. Šī teritorija ir aptuveni tikpat liela kā Beļģija.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Zinātnieki mierina, ka gigantiskā sala no porainā vulkāniskā ieža nav bīstama kuģniecībai. Kāds Jaunzēlandes kuģniecības veterāns pavēstīja, ka 18 gadu ilgā dienesta laikā jūrā nav redzējis neko tik dīvainu.
Peldošā ‘sala’ varētu būt izveidojusies kāda liela zemūdens vulkāna darbības rezultātā, uzskata zinātnieki.
Ledus daudzums Arktikā – mazākais kopš novērojumu sākšanas (Video)
12/08/2012
Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
Kasjauns.lv, The National Snow and Ice Data Center, Vseneprostotak.ru
Citāda Pasaule 