Kalifornijas piekrastē atrasts simtiem jūras lauvu mazuļu

The number of pups needing emergency care is so great that one rescue organization has declared a state of emergency. NBC 7's Greg Bledsoe reports.ASV Kalifornijas dienvidu piekrastē nezināmu iemeslu dēļ krastā izskaloti simtiem novārgušu jūras lauvu mazuļu. Pēc Jūras zīdītāju glābšanas centra sacītā, izkāmējušos mazuļus, paslēpušos zem glābēju torņiem un citur, piekrastē atrod jau kopš šī gada janvāra. Tāpat tiek atzīmēts, ka krastā izskaloto dzīvnieku skaits turpina pieaugt, pašreiz veidojot 517.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Masveida zivju bojāeja Brazīlijā

No ezera, kur 2016.gadā paredzēts rīkot Olimpisko spēļu regati, savāktas aptuveni 65 tonnas beigtu zivju.

Kopš pirmdienas, 11.marta, no Rodrigo de Freitas ezera izceltas 65 tonnas beigtu zivju. Šis ezers, kas atrodas pašā pilsētas centrā, ir viens no galvenajiem tūristu izpriecu objektiem.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

“Zaļajai” Latvijai var nākties pirkt emisiju kvotas

Sagaidījām… 😯

Mežu nozarē strādājošie spiež trauksmes pogu, ka Latvija savulaik esot uzņēmusies pārāk lielas saistības siltumnīcas efekta gāzu piesaistei. Proti, katrai Eiropas valstij ir pienākums nodrošināt, ka tās meži un kūdras purvi tā teikt uzsūc noteiktu apjomu dabai kaitīgās CO2 gāzes. Ja šo mērķi nevar izpildīt, valstij jāpērk tā sauktās kvotas papildu emisijām. Līdz šim Latvija vairāk izcēlusies kā aktīva šo vienību tirgotāja, ne pircēja un šobrīd situācija var pavērsties pretējā virzienā…

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.