Daugavā ieplūdusi tonna eļļas (Video)

Ekoloģiskā katastrofa Latgalē aizēnojusi šā gada lielāko ekoloģisko nelaimi galvaspilsētā, Rīgas brīvostas teritorijā. No piestātnē ieskrējuša kuģa Daugavā ieplūdusi tonna eļļas. Kuģa īpašniekam draud pat 10 tūkstoš latu liels naudas sods. Bet vides uzraugus vairāk uztrauc eļļas savācēju — uzņēmuma „Eko osta” nepietiekamā reakcija. To apliecinot fakts, ka šodien, otrajā dienā pēc eļļas noplūdes, daļa joprojām skalojas ūdenī un tiek nesta uz jūru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

LTV Ziņu dienests

Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru

Jaunzēlandes krastos atkal masveidā iet bojā pilotvaļi (Video)

Jaunzēlandes piekrastē 6.janvārī atrasti 25 krastā izmetušies pilotvaļi  jeb grindas (Globicephala). 18 grindas  izdevās izglābt un atgriest okeāna ūdeņos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

3news.co.nz

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration