Ugunsgrēka sekas uz apkārtējo vidi Mārupītē un Māras dīķī (Video)

2011.gada 4.jūlijā pklst.16:00 Valsts vides dienesta telpās tika organizēta preses konference par piesārņojumu Mārupītē un Māras dīķī pēc ugunsgrēkā Ulmaņa gatvē 119 biroju kompleksā „Baltais vējš”.

2011.gada 3.jūlijā notika ugunsgrēks Ulmaņa gatvē 119 biroju kompleksā „Baltais vējš” strādājošā uzņēmuma SIA „ECOLAB” ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu noliktavā. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko vielu un maisījumu importu un izplatīšanu Latvijas teritorijā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gada 3.jūlijā Valsts vides dienesta Lielrīgas RVP speciālisti ieradās notikuma vietā ap plkst.1000 pēc informācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamos pasākumus. Valsts ugunsdzēsības dienests izlika bonas Mārupītē un Mārupes pašvaldības pārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Valsts vides dienesta rīcības 2011.gada 3. un 4.jūlijā:

2011.gada 3.jūlijā trijās vietās (teritorijā, aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) ir noņemtas ūdens paraugu analīzes un nodotas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijai. Pēc pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem – Mārupītes ietekā Māras dīķi ir novērojams ķīmisks piesārņojums. Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem, ķīmiskais skābekļa patēriņa (ĶSP) pieļaujamā koncentrācijas pārsniegums svārstās no 2-8 reizēm (MK noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, reglamentēts rādītājs ĶSP 210 – 740 mg/l, testēts rezultāts (ĶSP 1700+200 mg/l)).

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gada 4.jūlijā tika paņemti atkārtoti ūdens paraugi trijās vietās (ieplūdē Māras dīķi un izplūdē no Māras dīķa, pie Daugavas Raņķa dambja). Ķīmiskais piesārņojums virzās uz Daugavas pusi.

Iegūta informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centra par uzņēmuma ievestām bīstamām ķīmiskām vielām un maisījumiem. SIA „ECOLAB” elektroniskā uzskaite ir bojāta. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas uzņēmuma noliktavās atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai, dezinfekcijas līdzekļi, kā arī tīrā ķīmija, kas pamatā ir kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi.

Iesaistīta SIA „Eko Osta” piesārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, akām un novadgrāvja. Kopumā jau ir izvesti 420m3 piesārņoto ūdeņu un darbi turpinās pie ūdeņu sūknēšanas.

Iesaistīta Veselības inspekcija dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšanai no akām iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtēšanai. VVD noņēma un iesniedza Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijā trīs dzeramā ūdens paraugus, lai novērtētu to atbilstību dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstoši MK noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gada 4.jūlijā, lai novērtētu gaisa kvalitāti notikuma vietā, Valsts vides dienesta Lielrīgas RVP speciālisti kopā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas speciālistiem noņēma gaisa paraugus.

Tiek precizēta informācija par reālajiem daudzumiem jeb inventarizācijas dati.
Tiek pieprasīta SIA „ECOLAB” rīcība pēc ugunsgrēka seku likvidācijas.
Tiek veikta turpmāka piesārņojuma virzības novērošana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kopā ar VARAM un Rīgas domes speciālistiem tika veiktas atkārtotas teritorijas apskate un situācijas.

Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā vēl nav jaunāko analīžu datu ūdens paraugiem no ieplūdes Māras dīķī un izplūdē no Māras dīķa, kā arī pie Daugavas Raņķa dambja, aģentūrai LETA skaidroja VVD Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere.

Tāpat vēl nav pieejami to ūdens analīžu rezultāti, kas paņemti no Mārupes novada iedzīvotāju akām. Analīžu veikšana ir samērā ilgstošs process, un tam ir nepieciešamas vismaz 24 stundas, tādēļ, visticamāk, tikai rīt būs zināmi 4.jūlijā ņemto ūdens paraugu rezultāti.

Lai arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks ir paziņojis, ka ka ķīmisko vielu piesārņojums nonācis arī Daugavā, Kurmahere to nevar apstiprināt, jo viņas rīcībā nav paņemto ūdens paraugu rezultātu.

Informācijas avoti: VVD, MrCaptainBarber, LTV Ziņu dienests, Leta

Alokstes upē masveidā mirst zivis (Video, Foto)

Alokstes upē Aizputes novadā vietējie iedzīvotāji novērojuši baisu ainu. Upes dažādās vietās peld beigtas zivis, ar kurām mielojas kaijas. Vides speciālisti šobrīd skaidrojot piesārņojuma iemeslus, tā piektdien informēja LNT raidījums „Degpunktā”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Alokstes upe tek gar Aizputi un Kazdagu vairāku kilometru garumā. Upes piesārņojumu pamanīja vietējie iedzīvotāji un par to informēja Aizputes novada domi.

Aizputes pilsētas dežūrdienesta darbinieks Juris Birulis „Degpunktam” atzina, ka vietējie lūguši pārbaudīt situāciju upē, lai noskaidrotu, vai „tur gadījumā nav uzsprāgusi kāda atombumba, jo pilns ar beigtām zivīm”.

Pēdējās dienās Alokstes upes krastos bieži migloti lauksaimniecības lauki, tā pastāstīja medību kluba „Kazdanga” pārstāvis Vilis Grāmatnieks. Tas varētu būt piesārņojuma iemesls, viņš domā.

Tomēr šaubas raisot tas, ka arī upes augštecē un pie Kazdangas centra konstatētas beigtas zivis Alokstes upē. „Te ir saimnieki, kas miglo, kas nemiglo laukus. Neesmu īsti pārliecināts, ka tā miglošana pie vainas,” uzskata Grāmatnieks.

Līdztekus Grāmatnieks pauž satraukumu par to, ka iedzīvotāji nezinot, pie kā vērsties upes piesārņojuma gadījumā, lai tiktu operatīvi paņemtas ūdens analīzes un noteikts patiesais piesārņojuma cēlonis.

Kā ziņoja „Degpunktā”, uzaicinātie vides inspektori ieradušies ņemt analīzes tikai nākamajā dienā. Tādēļ vietējie spriež, ka tas, iespējams, bijis jau par vēlu, jo upē ūdens mainās.

„Pētīs un skaidros, no kurienes tā inde iznākusi. Droši vien lauki migloti un kaut kāda ķīmija te ielaista,” sprieda Birulis. Kamēr eksperti skaidros piesārņojuma iemeslu, vietējie iedzīvotāji nedrīkst lietot upes ūdeni lauku laistīšanai vai mājlopu dzirdināšanai, arīdzan peldēšana un makšķerēšana šobrīd izpaliek.

Informācijas avoti: TVNET, Aculiecinieks.delfi.lv, vesels1

Vulkānu izvirdumi visā pasaulē traucē aviosatiksmi (Video)

Čīles vulkāna pelni var traucēt gaisa satiksmi vairākus mēnešus

 

Čīles vulkāna izvirduma radītā pelnu mākoņa dēļ gaisa satiksme Dienvidamerikā un pat Austrālijā un Jaunzēlandē var būt traucēta vairākus mēnešus, otrdien prognozēja eksperti. Pujeves vulkāns Čīles dienvidos Argentīnas robežas tuvumā sāka izmest pelnus 4.jūnijā. Tas ir pirmais šī vulkāna izvirdums kopš 1960.gada, kad izvirdums bija noticis pēc 9,5 ballu zemestrīces.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Izvirduma radītā pelnu mākoņa dēļ tika atcelti simtiem avioreisu, sevišķi Argentīnā un Urugvajā. Spēcīgie vēji pelnu mākoni aizpūta pāri Klusajam okeānam vairāk nekā 9000 kilometru attālumā līdz Jaunzēlandei un Austrālijai, liekot atcelt avioreisus arī šajās valstīs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Nav nekādu pazīmju, ka situācija īstermiņā mainīsies vai stabilizēsies,” sacīja Čīles Nacionālā ģeoloģijas un kalnrūpniecības dienesta direktors Enrike Valdivjeso. “Smalki pelni, kādus mēs esam redzējuši pēdējā izvirdumā, var palikt gaisā mēnešiem ilgi. Ja pelnu stabs arī turpmāk būs līdz deviņu kilometru augsts, tie var viegli izplatīties. Jo augstāk atrodas pelni, jo vairāk tie tiek aizpūsti citur,” teica Valdivjeso. Ja izvirdums pastiprināsies, atmosfērā izmesto pelnu daudzums var palielināties.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Brazīlijas varas iestādes otrdien paziņoja, ka Pujeves vulkāna pelni sasnieguši Brazīlijas dienvidu pilsētas Portualegri un Florianopolisu. Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas lidostas otrdienas vakarā atsāka darbību, pelnu mākonim virs tām izklīstot. Darbību pakāpeniski atsāka arī Urugvajas galvenā starptautiskā lidosta.

Čīles vulkāni parasti izmet vairāk pelnu nekā Īslandes vai citu Eiropas valstu vulkāni, jo Čīles vulkānu magma ir biezāka un paceļas lēnāk. 1989.gadā pēc Lonkimaja vulkāna izvirduma Čīlē pelnu mākonis saglabājās apmēram divus mēnešus.

Informācijas avoti: Delfi.lvВести.Ru, Канал ПИК, AlJazeeraEnglish

Kamčatkas vulkāna Kizimena un Āfrikas vulkāna Nabro izvirdums

 

Virszemes dienesti rekomendē mainīt kursu virs Kamčatkas lidojošo lidmašīnu pilotiem. Tas saistīts ar to, ka Kizmena vulkāns izmetis pelnu mākoni sešu kilometru augstumā, un vulkāniskie pelni var sabojāt lidmašīnu dzinējus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Patlaban pelnu grīste no Kizmena stiepjas 400 kilometru garumā, reģiona iedzīvotājiem pelni nesot bīstami.

Bet cita vulkāna Nabro aktivitāte, kurš atrodas Āfrikas valstī Eritrejā, jau izraisījusi traucējumus starptautiskajā aviosatiksmē. Pelnu mākonis jau pārklājis Ēģiptes pilsētas Asuānu un Luksoru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nabro vulkāna pamošanos izraisījusi spēcīgu zemestrīču sērija. Pēc tām vulkāns izmetis pelnu stabu 15 tūkstošu metru augstumā, kurus vējš nes uz Ēģiptes pusi. Izvirdums ir nedaudz pierimis, taču pelnu mākonis joprojām ir bīstams aviācijai un sakarā ar to ir atcelti daudzi avioreisi.

Informācijas avoti: Madcat.lv, Вести.Ru, Петербург-Пятый канал

Informācijas avoti:

Ķīnā ķimikāliju noplūdes dēļ, vairāk kā pusmiljons cilvēku palikuši bez dzeramā ūdens (Video)

Simtiem tūkstošu cilvēku Ķīnas austrumos palikuši bez dzeramā ūdens pēc tam, kad no kādas fabrikas notika toksisko ķimikāliju noplūde upē, trešdien vēsta vietējie mediji. Rūpnīca bagātajā Džedzjanas provincē tiek turēta aizdomās par Tiaosji upes piesārņošanu ar ķimikālijām, kuru vidū ir arī benzols un alkēni, vēstīja vietējā ziņu aģentūra “Sjiņhua”, atsaucoties uz valdības paziņojumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Aģentūra vēsta, ka piesārņojums ir sabojājis divas ūdens attīrīšanas stacijas un ietekmējis dzeramā ūdens piegādes apmēram 850 000 cilvēkiem. Piesārņojuma dēļ svētdien darbu pārtrauca divas ūdens attīrīšanas stacijas Pinjao un Liandžu pilsētās, kas joprojām nav atsākušas darbu, vēsta “Siņhua”.

Uz pilsētām nosūtītas ūdens cisternas, kas iedzīvotājus apgādā ar dzeramo ūdeni. Kopš otrdienas pilsētās ir slēgtas skolas un bērnudārzi, ietekmēta vairāk nekā 100 uzņēmumu darbība.

Noplūde tika konstatēta nedēļu pēc tam, kad Ķīnas Vides ministrija paziņoja, ka viena no sešām lielākajām Ķīnas upēm ir tik piesārņota, ka tās ūdens nav izmantojams pat lauksaimniecībā. Nedēļas nogalē piesārņojuma noplūde notika vēl vienā upē Džedzjanas provincē.

Informācijas avoti: Delfi.lv, NTDTV