Netālu no Austrālijas krastā izmetušies 90 delfīni (Video)

Vairāk nekā 90 delfīnu izmetušies krastā divās mazās salās starp Austrāliju un Tasmānijas salu. Vairāk nekā 70 dzīvnieku gājuši bojā.

Pirmie 18 delfīni krastā parādījušies sestdienas vakarā, bet nākamajā dienā vēl 80 dzīvnieki izmetušies krastā, atsaucoties uz Austrālijas glābšanas dienesta ziņoto.

Glābēji un brīvprātīgie svētdien visu dienu centās delfīnus nogādāta atpakaļ ūdenī, daudzi no tiem bija jārok ārā no smiltīm, tomēr vairāk nekā 70 dzīvnieku gāja bojā.

Speciālisti uzskata, ka dzīvnieku izpeldēšanai krastā abās salās ir kāds kopējs, neskaidrs iemesls. ”Ir milzums teoriju, kas izskaidro šos notikumus, bet pagaidām mēs nezinām, kur no tām ir pareiza,” norāda Tasmānijas glābšanas dienesta pārstāvis

Delfi.lv, Телекомпания НТВabc.net.au

Lielais barjerrifs 27 gados zaudējis pusi koraļļu (Foto, Video)

Austrālijas piekrastes tuvumā esošais Lielais Barjerrifs 27 gadu laikā ir zaudējis vairāk nekā pusi koraļļu, teikts otrdien publicētā pētījumā.

Koraļļu bojāeja notikusi vētru, indīgu zivju un klimata izmaiņu dēļ, konstatēts Austrālijas Jūras zinātņu institūta un Vulongongas Universitātes zinātnieku veiktajā pētījumā.

Ja šī tendence turpināsies, pašreizējais Lielā barjerrifa koraļļu daudzums var sarukt par pusi jau līdz 2022.gadam.

48% no pēdējos 27 gados izzudušajiem koraļļiem izzuduši intensīvu tropisko ciklonu dēļ, 42% – indīgu zivju dēļ, kas ēd koraļļu polipus, un 10% – ar globālajām klimata izmaiņām saistītas okeānu sasilšanas dēļ.

Pētījuma autors atzina, ka izzudušie koraļļi varētu atjaunoties 10 līdz 20 gadu laikā.

Lielais barjerrifs ir pasaulē lielākais koraļļu izveidotais rifs un ir iekļauts ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pasaules mantojuma sarakstā.

TVNETWorldnews.nbcnews.com

Pilotvaļu pašnāvības Atlantijas okeāna abās malās (Video, Foto)

Pagājušās nedēļas nogalē, kādā pludmalē Skotijas rietumos krastā izmetušies un pēc tam bojā gājuši kopumā 16 pilotvaļi (grindas). Vēl desmit dzīvnieki, kas bija izdzīvojuši, nogādāti atpakaļ ūdenī. Atbildīgie dienesti tos turpinās novērot 24 stundas, lai redzētu, vai vaļi atkārtoti nemetīsies krastā, raksta BBC.

Trīs no mirušajiem vaļiem bijušas mātītes mazuļu gaidībās.Turklāt vēl 24 pilotvaļi pamanīti seklā ūdenī aptuveni četrus kilometrus tālāk. Arī šie vaļi tiek novēroti.

22 īsspuru pilotvaļi sestdien izmetās krastā ASV Floridas štatā. Neskatoties uz krasta apsardzes un veterinārārstu centieniem,  izglābti tika tikai pieci no viņiem.

Eksperti skaidro, ka viens no cēloņiem, kas izraisa vaļu mešanos krastā, varētu būt militārie manevri. Lielajiem jūras zīdītājiem dzirde ir ļoti jūtīga, bet zemūdens radītās mākslīgas skaņas izraisa dezorientāciju, kā rezultātā dzīvnieki metas krastā.

Tāpat ir iespējams, ka nopietnas problēmas rada seismogrāfiskās metodes, ko izmanto zemūdens naftas un gāzes atradņu izpētē, kā arī aizvien intensīvākā lielo kuģu satiksme okeānos. Zemas frekvences trokšņi apdullina dzīvniekus, un viņu uzvedība kļūst nenormāla.

Tomēr eksperti norāda, ka iemesli, kādēļ vaļi un citi jūras dzīvnieki metas krastā, vēl nav līdz galam izpētīti. Turklāt zemūdens trokšņu līmeni nereglamentē nekāda likumdošana.

BNNtheepochtimes.comtcpalm.com, RT Russian

Pēdējos 70 gados postošākie mežu ugunsgrēki apdraud Spāniju (Video)

Vienu no Kanāriju salām – Gomeras salu – turpina plosīt meža ugunsgrēki, kuru dēļ aizvadītajā naktī ar kuģiem evakuēti vismaz 1000 cilvēki, pirmdien vēsta raidsabiedrība BBC.

Uguns vēja dēļ ātri izplatās salā, tāpēc ir slēgti daudzi salas ceļi. Glābēji cilvēkus no liesmu plosītās vietas evakuē ar kuģiem un kopš piektdienas no salas evakuēti vismaz 5000 cilvēki, bet naktī uz pirmdienu – 1000.

Nelielākās platībās uguns prosa arī mežu Tenerifē, norāda BBC. Gomeras salā, kura ir tūristiem mazāk pieprasīta kā Tenerife, uguns noplosījusi daļu vērtīga dabas lieguma, paziņojušas varasiestādes. Gomeras salā liesmas ir nopostījušas aptuveni 300 hektārus dabas rezervāta, kurš ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Lai nopostītajās teritorijās atkal augtu koki, būs nepieciešami vismaz 30 gadi, paziņojušas Spānijas varasiestādes.

Pagaidām nav ziņu par cilvēku upuriem, taču liesmas nopostījušas daudzas mājas.

Pēdējo 70 gadu laikā šie ir Spānijā postošākie meža ugunsgrēki. To dēļ salās valda arī augsta temperatūra, kas sasniedz pat 40 grādus pēc Celsija.

Dabas liegumā ir lauru koku mežs. Tajā sastopama augu valsts, kas agrāk bija izplatīta arī Eiropas dienvidos, bet tagad no šī reģiona tikpat kā izzudusi, liecina UNESCO dati.

Delfi.lv, euronews, Photo Blog