Vulkāns Kamčatkā izmetis pelnu stabu 6 km augstumā

sivelucŠiveluča vulkāns Kamčatkā aktivizējies un izmetis pelnu mākoni 6 km augstumā, – par to ģeoloģiskie dienesti ziņojuši aģentūrai ITAR-TASS. Izvirdums reģistrēts 9.martā, 15:53 pēc vietējā laika (5:53 pēc Latvijas laika), paralēli reģistrēta arī zemestrīce vulkāna apkaimē. Taču briesmas vietējiem iedzīvotājiem nedraudot, vulkānisko pelnu nosēšanās tuvākajā apkaimē nav novērota.

Šivelučs ir vistālāk uz ziemeļiem esošais aktīvais Kamčatkas vulkāns, tas atrodas 450 km uz ZA no Petropavlovskas. Izvirdumiem ir eksplozīvs raksturs. Vulkāns aktīvs kopš 1980.gada. Tuvākā apdzīvotā vieta ir Kļuču ciemats 50 km attālumā.
Kamčatkā šobrīd aktīvi darbojas vēl divi vulkāni – Tolbačiks un Kizimens. No tiem izverd lava un tvaiks, taču apdzīvotās vietas nav apdraudētas.

 

Tornado posta baznīcu un kapus. Mācītāja Stjuarta pārbaudījumi

glascock_1Agrā rīta stundā nelielā Džordžijas pavalsts (ASV) ciematā Glaskokā (Glascock) ieradās tornado.

Vēja ātrums tā centrā bija 160 km/h. Starp citu, tas tornado nav nekāds “īpašs” rādītājs, salīdzinot ar 400 km/h “kārtīgu” virpuļu iekšienē. Bet ar to pietika, lai pirms Lieldienām sagādātu Glaskokas ļaudīm kārtīgas nepatikšanas…

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Komētu gaidot

pan_starrs_2Līdz šim bieži daudzinātā komēta C/2011 L4 Pan-Starrs bija novērojama tikai Dienvidu puslodē, bet par godu Starptautiskajai Sieviešu dienai, ar 8.martu arī Ziemeļu puslodes iedzīvotāji varēs gaidīt astes zvaigznes parādīšanos.

Izdevību garām laist nevajadzētu – šī komēta klasificēta kā neregulāra, – tas nozīmē, ka apliekusi loku ap Sauli, tā pazudīs kosmosa tālēs uz nezināmu laiku, varbūt uz 100 000 gadu, varbūt arī ilgāku. Tāpēc skaidrs, ka šī būs vienīgā izdevība redzēt PanStarrs pie debess juma.

Kā atrast komētu?

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Iepazīsimies! Jauni asteroīdi

asteroids_3Jau rakstījām par nesen atklāto asteroīdu 2013ET, kas palidos garām Zemei 9.martā, 972 000 km attālumā. Bet izrādās, ka tuvākajās dienās mums garām lidos vēl citi kosmosa akmeņi, kas atklāti pavisam nesen un kuru orbītas par laimi šoreiz mūs neskar.

Vakar, 7.martā asteroīdu izpētes programmas “Katalina” (ASV) ietvaros atklāts jauns debess ķermenis – 2013EC20. Tā izmēri nav lieli, tikai 3-12 metri. Zemei garām tas palidos 9.martā, 135 000  km attālumā. Visai tuvu, jāsaka, – tikai 0,4 LD vienības (LD – Mēness orbītas rādiuss).

Nemaz nebūs ilgi jāgaida, kad mums pietuvosies tikko atklātais 2013ET11 (16 – 49 metri). Pēc nedēļas – 16.martā tas palidos garām Zemei 5,8 miljonu kilometru attālumā. Mazliet vēlāk mūs no 1,7 miljonu kilometru attāluma sveiks 2007EO88 ar diametru 23 metri.

Pētnieki vēl aizvien turpina atklāt jaunus atseroīdus un, kā redzams no 2013EC un 2013C20 to orbītas bīstami pietuvojas mūsu planētai. Turklāt salīdzinoši nelielais objektu diametrs ir cēlonis asteroīdu pamanīšanai “pēdējā brīdī”.