Ar Keplera teleskopu atklāta mazākā līdz šim zināmā eksoplanēta (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ar Keplera kosmisko teleskopu iegūtie dati ļāvuši zinātniekiem atklāt līdz šim mazāko zināmo planētu aiz Saules sistēmas robežām. Debess ķermenis, kas ieguvis apzīmējumu Kepler-10b, ir tikai 1,42 reizes lielāks par Zemi, vēsta ASV NASA. 2009. gada martā Zemes orbītā nogādātais Keplera kosmiskais teleskops, kas šādi nosaukts par godu astronomam Johanam Kepleram, paredzēts planētu meklēšanai, izmantojot tā dēvēto tranzīta metodi. Ikreiz, kad planēta paiet garām zvaigznei, nedaudz samazinās zvaigznes izstarotās gaismas daudzums. Periodiska aptumšošanās var liecināt, ka novērotais objekts ir planēta. Izmantojot tranzīta metodi, var noteikt planētas rotācijas periodu, izmērus un orbītas īpašības.

Gaidāms, ka 3,5 gadu laikā Keplera teleskops šādi izpētīs vairāk nekā 100 tūkstošu zvaigžņu un to sistēmu. 2010. gada jūnijā zinātnieki jau paziņoja, ka teleskops atklājis 700 planētu «kandidātes», to skaitā piecas no tām, iespējams, sistēmās, kurās ir vairāk par vienu planētu. 2010. gada novembrī ar Keplera teleskopu iegūtie dati ļāva apstiprināt, ka jau agrāk atklātajā planētu sistēmā Kepler-9 atrodas pati mazākā zināmā eksoplaneta, kuras rādiuss tikai ir tikai 1,64 reizes lielāks par Zemes rādiusu. Šis rekords gan ir noturējies tikai mazliet ilgāk par mēnesi.

Jauna rekordmaza planēta atklāta pēc astoņus mēnešus ilgušiem novērojumiem – no 2009. gada maija līdz 2010. gada janvāra sākumam – planētu sistēmā Drakona zvaigznājā, kas atrodas 564 gaismas gadu attālumā no Zemes. Sistēmas zvaigzne pēc masas līdzinās Saulei (89,5% saules masas) un tāpat kā mūsu spīdeklis pieder G spektra zvaigžņu klasei. Kepler-10b atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei – tās orbītas lielā pusass ir tikai 0,0168 astronomiskās vienības (vidējais attālums no Zemes līdz Saulei), kas ir apmēram 20 reižu tuvāk nekā attālums no Merkura līdz Saulei. Planētas apriņķošanas ap savu zvaigzni periods ir tikai 0,84 diennaktis, bet masa līdzinās aptuveni 4,5 Zemes masām.

Temperatūra uz planētas virsmas varētu būt aptuveni 1,8 tūkstoši kelvinu (1,5 tūkstoši grādu pēc Celsija skalas), tādēļ iespēja, ka uz šīs «superzemes» varētu pastāvēt Zemes tipa dzīvība, līdzinās nullei. Vienlaikus šis atklājums parāda Keplera teleskopa iespējas meklēt un atrast potenciāli apdzīvojamas planētas.

«Kepler-10b atklājums ir svarīgs solis Zemei līdzīgu planētu meklējumos. Lai arī šī planēta neatrodas «dzīvības zonā», šis atklājums rāda, ka misijas ietvaros iespējams atrast arī planētas, uz kurām var pastāvēt dzīvība,» paziņojis Duglass Hadžinss, viens no Keplera teleskopa komandas dalībniekiem. Sistēmā Kepler-10, iespējams, atrodas vēl viena planēta Kepler-10s, tomēr tās eksistence pagaidām nav apstiprināta. Patlaban zināmas aptuveni 500 planētas, kas riņķo ap citām zvaigznēm, tomēr vairākums no tām ir tā dēvētie karstie Jupiteri, gāzu giganti, kas atrodas ļoti tuvu pie savām zvaigznēm. «Superzemju» – planētu ar cietu virsmu, kas pēc masas un izmēriem ir salīdzināmas ar Zemi, – skaits ir relatīvi neliels.

Ziņu avots: POK.lv, Disclose.tv