Dzīvības apvāršņi paplašinās (Video, Foto)

Pirms vairāk kā gada Mono ezera krastā ģeomikrobioloģe Felisa Volfa-Simone vāca ezera dūņas, lai tajās meklētu dzīvības formas, kuras neatbilst mūsu priekšstatiem. Šodien NASA preses konferncē tika apstiprināts, ka Volfas-Simones aizdomas nav bijušas nepamatotas. Tepat uz Zemes mājo dzīvības formas, kuras atšķiras no visa mums zināmā.

Atklātie mikroorganismi ir pirmie un pagaidām vienīgie zināmie, kuri eksistē un vairojas, izmantojot mums indīgu elementu – arsēnu. Arsēns to šūnās aizvieto fosforu.

“Dzīvības definīcija ir kļuvusi plašāka,” pastāstīja Eds Vailers no NASA. “Tā kā mēs turpinām dzīvības meklējumus Saules sistēmā, mums jāmācās domāt plašāk, dažādāk un jāapsver tādas dzīvības formas, kādas mēs nezinām.”

Šis atradums ietekmēs gan bioloģijas mācību grāmatās rakstīto, gan dzīvības meklējumus ārpus Zemes robežām.

Ogleklis, slāpeklis, ūdeņradis, skābeklis, fosfors un sērs ir sešas pamatsastāvdaļas visām mums līdz šim zināmajām dzīvības formām uz Zemes. Fosfors ir viens no DNS un RNS pamatblokiem un tiek uzskatīts par neatņemamu visu dzīvo šūnu sastāvdaļu.

Fosfors ir centrālā sastāvdaļa enerģiju nesošajai ATF (adenozīntrifosforskābe) mokelulai, kā arī fosfolipīdiem, kas veido visu šūnu membrānas. Savukārt arsēns, kas ķīmiski ir līdzīgs fosforam, ir inde gandrīz vai visiem dzīvajiem organismiem uz Zemes. Arsēns aptur metabilosma ķēdes, jo uzvedas līdzīgi kā fosfors un spēj ieņemt tā vietu.

“Mēs zinājām, ka eksistē mikrobi, kuri elpo arsēnu, bet tas, ko mēs atklājām, ir pavisam kas jauns – mikrobi, kas būvē sevi no arsēna,” teica Felisa Volfa-Simone, kura vadīja izpētes grupu. “Ja kaut kas uz Zemes var uzvesties tik neparasti, ko varētu darīt dzīvība, kuru mēs vēl neesam redzējuši?”

Jaunatklātie mikroorganismi GFAJ-1 pieder plaši sastopamajai Gammaproteobacteria baktēriju grupai. Laboratorijas apstākļos zinātniekiem izdevās izaudzēt šo mikroorganismu vidē, kurā bija maz fosfora, bet bagātīgā daudzumā arsēns. Kad jau tā nelielais fosfora daudzums tika aizvietots ar arsēnu, baktērijas turpināja augt un vairoties. Turpmāko analīžu rezultātā izdevās noskaidrot, ka arsēns tika izmantots šūnas struktūru būvniecībā.

Fosfora vidē augušas baktērijas

Arsēna vidē augušas baktērijas

Svarīgākais jautājumus, kuru zinātnieki centās noskaidrot, izpētot arsēna vidē augušās baktērijas, bija, vai arsēns ir ticis iekļauts organisma svarīgākajos biomehāniskajos elementos, piemēram, DNS, olbaltumvielās un šūnas membrānās.

Kā jau rakstījām pirms gada, Mono ezers tika izvēlēts, jo tam raksturīga neparasta ķīmija – augsts sāļu līmenis, sārmainība un augsta arsēna koncentrācija. Šāda vide izveidojusies izteiktas un ilgstošas izolētības rezultātā.

“Alternatīvas dzīvības bioķīmijas idejas ir bieži sastopamas zinātniskajā fantastikā,” teica NASA Astrobioloģijas institūta direktors Karls Pilčers. “Līdz šim dzīvības forma, kura izmantotu arsēnu šūnas sastāvdaļu celtniecībai, bija tikai teorētiska, bet tagad mēs zinām, ka tāda eksistē Mono ezerā.”

Ziņu avots : StarSpace, Телекомпания НТВ

Skat arī: Ezera dzīlēs atklāj citplanētu organismus