Planēta naktī
02/04/2013 9 komentāri
NASA publiskotā videomontāža – mūsu planēta naktī, kādu to redz tie kosmonauti, kas strādā kosmiskajās stacijās.
Vizuālās informācijas monitorings
02/04/2013 9 komentāri
NASA publiskotā videomontāža – mūsu planēta naktī, kādu to redz tie kosmonauti, kas strādā kosmiskajās stacijās.
30/03/2012 2 komentāri
Virpuļviesuļi uz Saules virsmas nav reta parādība, taču tos iemūžināt iespējams kļuvis tikai pēc NASA Saules dinamiskās observatorijas (Solar Dynamics Observatory – SDO) nogādāšanas zvaigznes tuvumā pirms diviem gadiem.
Viens no šādiem novērojumiem veikts pērnā gada septembrī, un astronomu uzmanību tas piesaistījis savu izmēru dēļ. Proti, Saules magnētiskie spēki, kas matēriju rausta šurpu turpu, spēj radīt virpuļviesuli, kura diametrs sasniedz 60 tūkstošus kilometru jeb pieckārt pārsniedz zemeslodes diametru.


Aberystwyth universitātes (Velsa, Lielbritānija) pētnieki, kas virpuļviesuli pamanījuši SDO uzņemtajos materiālos, norāda, ka šādi dati ir ārkārtīgi svarīgi, lai uzzinātu vairāk par Sauli un spētu prognozēt tās aktivitāšu sekas izplatījumā un uz Zemes.
Planētas lieluma tornado uz Saules šī gada 7-8.februārī
Var atzīmēt, ka SDO tika palaists 2010. gada sākumā un tā sākotnēji plānotais darbības ilgums ir pieci gadi, bet NASA pieļauj, ka satelīts Saules vērošanu turpinās krietni ilgāk. Un tas nozīmē, ka zinātniekiem tiks piegādāts ļoti daudz informācijas, jo satelīts to ievāc ļoti lielos apjomos – vienā kompaktdiskā ietilpināmu informāciju satelīts ieraksta 36 sekundēs.
NASA izveidojis pasaules okeāna virsmas straumju plūsmas modeli. Šī vizualizācija parāda okeāna virsmas straumes visā pasaulē, laika periodā no 2005.gada jūnija līdz 2007.gada decembrim.
02/03/2012 1 komentārs
Zinātnieki brīdina, ka pastāv iespējamība 1:8, ka līdz 2020.gadam mēs piedzīvosim milzīgu katastrofālas sekas nesošu magnētisko vētru, ko izraisīs spēcīgs uzliesmojums uz Saules, ziņo ārvalstu mediji.

Koronas izvirdums uz Saules 2011.gada 7.jūnijā @ NASA
Tas varētu izraisīt triljoniem dolāru lielus zaudējumus elektriskajām sistēmām uz Zemes, kas prasītu desmitiem gadu, lai no tiem atgūtos.

Iepriekšējais spēcīgais uzliesmojums uz Saules tika reģistrēts 1859.gadā (Tā pazīstama kā Keringtona notikums, nosaukta par godu britu astronomam Ričardam Keringtonam, kurš novēroja šo Saules uzliesmojumu red.pieb.). Toreiz uz Zemi tika raidīta milzīga lādētu daļiņu plūsma, kas radīja absolūtu haosu – apstājās telegrāfa tīklu darbība, daudzas telegrāfa stacijas nodega, bet Zemes magnētiskajā laukā tika fiksētas spēcīgas izmaiņas.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Līdzīgs notikums mūsdienās varētu apstādināt elektropadevi, traucēt GPS darbību, apturēt satiksmi, komunikācijas un banku sistēmas darbību.