“Kartona Amerika”: Pēc postošās “Sendijas” aktivizējas marodieri (Foto)

Postošā viesuļvētra Sendija, kas ASV Austrumkrastā aiz sevis atstāja plašus postījumus un teju pilnībā paralizēja Ņujorku, kopumā ASV varētu būt radījusi zaudējumus 50 miljardu dolāru (27,10 miljardu latu) apmērā, atzina ekonomisti.

Vētrā “Sendija” bojāgājušo skaits ASV un Kanādā ir pieaudzis līdz 109 cilvēkiem. Manhetenā atjaunota elektroapgāde 90 000 klientiem, bet pilnībā elektroapgādi šajā Ņujorkas centra rajonā paredzēts atjaunot šajā nedēļas nogalē. Daudzviet citur Ņujorkā un tai kaimiņos esošajā Ņūdžersijas štatā  joprojām nav elektroapgādes un nedaudzajās strādājošajās degvielas uzpildes stacijās rindās izceļas kautiņi.

Ņūdžersijas apkārtnē mājsaimniecības, kurās pēc viesuļvētras „Sendija” plosīšanās pazudusi elektrība, apciemo marodieri un zog ģeneratorus. Nelūgto viesu apciemojums bija jāpiedzīvo arī Ņūdžersijas latviešu īpašumam „Priedaine”, raksta Kasjauns.lv.

„Priedaines” pārvaldnieks Jānis Grigalinovičs – Leja ģeneratoru pieķēdējis pie nama trepēm. Ceļam pāri aizvilcis vētras nogāztā ozola stumbru, lai Priedainē nevarētu iebraukt nelūgti viesi. Tomēr viņam nepatīkami mirkļi un sastapšanās ar svešiniekiem, kuri azotē aizdomīgi turēja roku, bija jāpiedzīvo.

Ģeneratori šobrīd Ņūdžersijā ir ļoti pieprasīti – katrs otrais pircējs vietējā būvmateriālu veikalā savā iepirkumu grozā ieliek pa ģeneratoram, lai mājās būtu gaišs un silts. Pēc visa spriežot, Ņūdžersijā siro laupītāji, kuri palikuši bez elektrības un to mēģina „atgūt”, līdzpilsoņiem nozogot ģeneratorus un degvielu.

Grigalinovičs – Leja Kasjauns.lv ziņo : „2012. gada 2. novembris. Ceturtā diena pēc „Sendijas”. Priedaines teritorija vēl nav sakopta, jo taupīju degvielu, viss uzsvars tiek veltīts primārajām vajadzībām. Ceturtdienas vakarā mums atveda mazliet degvielu no Pensilvānijas štata. Pie reizes mūs pabrīdināja, lai pieskatām savu ģeneratoru, jo pa radio cilvēki ir sūdzējušies par to, ka sākuši zagt ģeneratorus. Lai nepaliktu pavisam tumsā un aukstumā, nolēmu savu īpašumu mazliet pasargāt.

Paņēmu no garāžas divas paresnas ķēdes un ģeneratoru ar divām piekarināmajām atslēgām pieslēdzu pie trepju margām, tādējādi paildzinot zaglim laiku zagšanai. Resnā ozola stumbru, kas bija iekritis mājā un kuru jau biju daļēji sazāģējis un novilcis no brauktuves, nolēmu ar auto atvilkt atpakaļ uz ceļa, lai iespējamais ļaundaris nevarētu piebraukt pie ģeneratora.

Tā kā iebraucamais ceļš ir aptuveni 200 metrus garš, tad ozola stumbru uzliku ceļa vidū un uzliku arī ceļa konusus, lai teritorijā vispār neviens nebrauc iekšā. Bet ja gadījumā, kāds tomēr izbrauc cauri konusiem, tad man pie gultas nostrādā signalizācija un es zinu, ka manā teritorijā ir negaidīta persona.”

Tās dienas vakarā, kad Priedaines pārvaldnieks nodrošinājās pret nelūgtajiem viesiem, latviešu īpašumā arī paviesojās nelūgtie viesi. Viņš stāsta: „Priedaines teritorijā iebrauca kāda mašīna un apstājās netālu no mājām. Nolēmu iet uzzināt, kas par vainu. Bija jau tumšs un es viņiem tuvojos ar kabatas lukturīti. Viņi mani pamanīja un it kā nekas nebūtu noticis arī lēnām tuvojās man. Mašīnā sēdēja trīs vīrieši ap gadiem 30. Kad jautāju, kā varu palīdzēt, tad viņi stostīdamies teica, ka it kā esot apmaldījušies. Kad sāku izprašņāt konkrētāk – uz kādu adresi braukuši, ko meklējuši, sapratu, ka šie man lej ūdeni ausīs. Bet kad šoferītim roka aizdomīgi ieslīdēja azotē, man palika neomulīgi un es vairs negribēju viņus īpaši tramdīt. Teicu viņiem, ka šī nav īstā vieta, lai brauc tālāk.

Kā es varu zināt – varbūt viņš tur turēja ieroci. Jo kur vēl labāku laiku atrast nelikumīgām darbībām, kad apkārt ir pilnīga tumsa un ne visi cilvēki var sazvanīt policiju. Šis gadījums man lika atcerēties, ka ir personas, kas citu nelaimēs meklēs sev labumu. Saruna ar šiem cilvēkiem mani satrauca. Nu, bet beigsim par šo – nemierīga nakts ir pārlaista un pienācis piektdienas rīts.”

„Pamostos un, kā jau tagad ierasts, ieleju kārtējos piecus galonus (ap 19 litriem) benzīna savā ģeneratorā. To es parasti daru divreiz dienā. Degviela kannās ir beigusies, laiks tās uzpildīt, bet negribas no mašīnām sūkt ārā benzīnu. Nolēmu izmēģināt laimi mūsu apkārtnē. Šī mums ir pirmā reize pēc vētras, kad izbraucam ielās. Mašīnas brauc kā parasti, iespējams, to gan ir mazāk. Bet, kad piebraucam pie benzīntanka un ieraugam rindu, saprotam, ka negribas tajā sēdēt un nolēmām braukt uz Pensilvāniju, kas būtu aptuveni 50 minūšu braucienā no mājām. Pie reizes arī bērni varētu paskatīties apkārtni.

Kad iebraucām Pensilvānijā, drīz arī parādās benzīntanki, kuros nav rindu un degvielu lej, cik gribi. Uzpildoties dzirdēju, ka blakus pie pumpja, vienas Ņujorkas automašīnas īpašnieks sajūsmināts pa mobilo telefonu stāstīja, ka šeit nav rindas un ir degviela. No malas izklausījās smieklīgi. Uzpildījāmies un devāmies mājās. Pa ceļam iebraucu būvmateriālu veikalā nopirkt jaunu ķēdi motorzāģim. Veikals arī bija bez elektrības, bet viņi bija pieslēguši ģeneratorus, tādējādi cilvēkiem dodot iespēju iegādāties dēļus, saplākšņus, ūdens pumpjus, īsāk sakot – visu, kas nepieciešams, lai salabotu un novērstu bojājumus. Tajā brīdī, kad es biju veikalā, katrs otrais pircējs pirka ģeneratoru. Acīmredzot bija svaigs pievedums.

Man laimējās, es dabūju ķēdi motorzāģim. Sestdienas rīts sāksies ar motorzāģa rēkoņu Priedaines parciņā. Tiks gatavota malka, tagad jau droši var teikt – LIELAJAM Līgo nakts ugunskuram.”

Kasjauns.lvcubekc.org, Photo Blogmsnbc.msn.com, LTV.lv

Viesuļvētra “Sendija” pēc sevis atstāj postažu un žurku barus (Video, Foto)

PAPILDINĀTS↓

Ciklonā «Sendija» («Sandy») bojāgājušo skaits ASV ziemeļaustrumos ir pieaudzis līdz 88 cilvēkiem (23:20 pēdējie dati ).  “Sendijas” nodarītie postījumi naudas izteiksmē var izmaksāt ap 50 miljardiem dolāru.

«Sendija» ir prasījusi arī divu cilvēku dzīvību Kanādā. Pagājušonedēļ «Sendija», kas tolaik vēl bija viesuļvētra, izraisīja apmēram 70 cilvēku nāvi Karību jūras valstīs.

Stihijā visvairāk cietuši ir Ņujorkas, Mērilendas un Ņūdžersijas štati.

Trešdien bez elektrības vēl arvien bija vairāk nekā seši miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu, lielākoties Ņujorkas un Ņūdžersijas štatā, tomēr darbību atsāka Ņujorkas akciju biržas, ANO Drošības padome, Ņujorkas Džona Kenedija lidosta un Ņuarkas lidosta Ņūdžersijā.

Vairākas piekrastes pilsētas Mērilendas, Delavēras un Ņūdžersijas štatā ir applūdušas vai plūdu ūdeņu nošķirtas no ārpasaules.

Pēc plūdiem, ko Ņujorkā izraisīja vētra «Sendija», pilsētu apsēduši žurku bari, vēsta portāls National Geographic.

Cilvēkiem atgriežoties savos mājokļos jārēķinās ar to, ka žurkas būs apmetušās tur, kur tās iepriekš nav manītas.

Vairums grauzēju normālos apstākļos mitinās metro tuneļos, kanalizācijā un pašu raktās dziļās alās un virszemē iznāk tikai reizēm pārtikas meklējumos. Taču tagad plūdu dēļ visi pazemes mitekļi ir applūduši un naktīs žurkas klīst pa ielām un namiem, bet pa dienām slēpjas atkritumu konteineros un zem automašīnām.

Pēc plūdiem Ņujorkas ielas žurkām ir īsti dzīru galdi, jo ar jūras ūdeņiem ielās sanests daudz pārtikas, piemēram, atkritumi no konteineriem, bojā gājuši baloži, citas žurkas, jūras zāles un zivis.

Speciālisti iesaka ņujorkiešiem aizvērt visas iespējamās spraugas savām mājām, kas lielākas par collu (aptuveni 2,5 centimetri), jo lai arī žurkas tagad ir labi paēdušas un lielas, tās spēj iespraukties, pa nelieliem caurumiem sienās.

Kā vēsta National Geographic, Ņujorkas ielās manītas pat 46 centimetrus garas žurkas.

Viesuļvētras “Sendija postījumi” ASV – videoapskats

TVNET, LTV.lv, Vesti.rudailymail.co.ukmsnbc.msn.com,

Viesuļvētra “Sendija”: Pēdējo stundu hronika (Video, Foto)

Viesuļvētrā “Sendija” ASV un Kanādā pēdējās stundās gājuši bojā vismaz 39 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi.

Varasiestādes bažījas, ka upuru skaits varētu strauji pieaugt, jo joprojām bez vēsts pazuduši desmitiem cilvēku. Viesuļvētra nodarījusi postījumi mērāmi no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā.

“Sendija” ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un jau nodēvēta par «Frankenšteina vētru». «Sendija» pirms tam atstājusi postažu arī Karību jūras reģionā, un tās kopējais upuru skaits jau pārsniedz simtu.

ASV prezidents Baraks Obama pasludinājis viesuļvētras “Sendijas” skarto Ņujorkas pilsētu par katastrofas zonu. Tas ļauj vētrā cietušajiem iedzīvotājiem saņemt palīdzību no federālā budžeta. Visās trīs Ņujorkas lidostās ir applūduši skrejceļi un lidostas ir slēgtas.

Par katastrofas zonu pasludināts arī Ņūdžersijas štats, kur ūdens masas otrdien pārrāvušas aizsargdambi, appludinot vairākas pilsētas.

Plūdu straume bija tik spēcīga, ka pa Manhetenas ielām tika nestas automašīnas.

Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas.  Ūdens pamazām ieplūst arī tunelī, kas savieno Manhetenu un Longailendu. «Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu kā pagājušajā naktī,» atzina MTA priekšsēdētājs. Blumbergs pavēstījis, ka appludinātā metro sistēma Ņujorkā nedarbosies turpmākās vismaz četras vai piecas dienas.

Elektrības apakšstacijas sprādziena rezultātā Kvīnsas rajonā izcēlies arī liels ugunsgrēks, kurš iznīcinājis piecdesmit mājas. Kopumā ugunsgrēki pilsētā nopostīja vismaz 80 ēkas. Drošības apsvērumu dēļ evakuēta slimnīcas.

Kopumā vētra skārusi ap 50 miljonus cilvēku, no kuriem miljons ir evakuēti no mājām.

Tikpat kā visa applūdusi Atlantijas okeāna krastā esošā kūrortpilsēta Atlantiksitja. No pilsētas evakuēti 30 tūkstoši cilvēku.

Trauksmes stāvoklis izsludināts ASV vecākajā atomelektrostacijā Ņūdžersijā, tā kā tur pamatīgi cēlies ūdens līmenis. Ņūdžersijas štata gubernators Kriss Kristijs (Chris Christie) pavēstījis, ka vēja spēks bijis tik liels, ka apgāzis uz dzelzceļa sliedēm stāvošus kravas vilcienus. Vairāki štata autoceļi ir slēgti un pārtraukta vilcienu satiksme.

Naktī bez elektrības palika miljoniem mājsaimniecību. Šobrīd bez strāvas desmit pavalstīs un Kolumbijas apgabalā jau esot astoņi miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu, ziņo varasiestādes. Arī Kanādā bez elektroenerģijas piegādes otrdienas rītā palikuši 130 000 patērētāju, no tiem vairāk nekā 90 000 Ontario provincē, bet 43 000 kaimiņos esošajā Kvebekā.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums «Sendijas» centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā.

NRA, TVNET, Vesti.ru, Photo Blogdb.lvbusinessinsider.com, Delfi.lvntv.ru

Frankenšteina vētra posta ASV un Kanādu (Video, Foto, Ilustratīvais materiāls)

ASV krastus Ņūdžersijā par Frankenšteina vētru mēdijos nodēvētā viesuļvētra “Sendija” sasniedza pirmdien plkst.20 pēc Austrumkrasta laika. Viesuļvētrā  ASV austrumos un Kanādā gājuši bojā vismaz 13 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi.

Ņujorkas, Ņūdžersijas, Pensilvānijas, Merilendas, Rietumvirdžīnijas un Ziemeļkarolīnas amatpersonas informēja, ka ar vētru saistītos negadījumos dzīvību zaudējuši 12 cilvēki, savukārt Kanādas policija atklāja, ka Toronto gājusi bojā kāda sieviete. Varasiestādes brīdinājušas, ka viesuļvētras radītie draudi cilvēku dzīvībai un īpašumam ir bezprecedenta un devušas rīkojumu evakuēties tūkstošiem cilvēku.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums “Sendijas” centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā (red.pieb. pēc citiem datiem, tā joprojām ir viesuļvētra – skat. attēlu) . Tropiskā viesuļvētra saskaroties ar aukstā gaisa fronti izraisījusi pamatīgu snigšanu vairākos ASV štatos.

Naktī bez elektrības palikušas miljoniem mājsaimniecību. Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, pārplūduši metro un ceļu tuneļi. Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas. “Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu, kā tā, ko pieredzējām pagājušajā naktī,” atzina MTA priekšsēdētājs.

“Viesuļvētra “Sendija” izraisījusi haosu visā mūsu transporta sistēm. Tā nogāzusi kokus, pārrāvusi elektrības padevi un appludinājusi tuneļus, dzelzceļa līnijas un autobusu novietnes,” viņš piebilda. Cik ilgu laiku prasīs kārtības atjaunošana transporta sistēmā, MTA priekšsēdētājs konkrēti nespēja pateikt, bet norādīja, ka notiek postījumu novērtēšana un uzsākti sakārtošanas darbi.

108 gadu laikā mūs darbinieki ne reizi nav saskārušies ar tādu izaicinājumu, ar kādu mums jātiek galā tagad. Mēs visi MTA esam apņēmušies atjaunot sistēmu, cik ātri vien spējam, lai palīdzētu atgriezt Ņujorku normālā dzīvē,” viņš piebilda.

Bez elektroapgādes Ņujorkā palikušas vairāk nekā 500 000 mājsaimniecību, tostarp 250 000 Manhetenā. Elektroapgādes kompānijas “Con Edison” viceprezidents žurnālistiem norādīja, ka elektroapgādes atjaunošana pilnā apjomā var aizņemt nedēļu.

Vētras laikā vienā no Manhetenas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas arī vainojams pie plašajiem elektroapgādes traucējumiem. “Con Edison” viceprezidents uzskata, ka sprādzienu varētu būt izraisījuši plūdi vai lidojošas atlūzas.

Elektrības trūkuma dēļ vienai no Ņujorkas slimnīcām nācies pārvietot 215 pacientus. Applūšana draudējusi arī celtniecības objektam vietā, kur agrāk atradās 11.septembra teroraktos sagrautie Dvīņu torņi. Vēja brāzmām sasniedzot ātrumu 150 kilometri stundā, sasvēries celtnis uz viena no debesskrāpjiem, un, pastāvot riskam, ka tas varētu nogāzties, policija evakuējusi apkārt esošās ēkas un ielas.

Daudzus cilvēkus, kuri nav paklausījuši evakuēšanās rīkojumam, nācies glābt no ēku augšējiem stāviem, informēja amatpersonas. Tuvojoties vētrai, Ņujorkas varasiestādes deva rīkojumu evakuēties 375 000 cilvēku, tomēr daudzi to ignorējuši.  Kādai citai ēkai viesuļvētra norāvusi fasādi. Ņujorkā dabas stihija prasījusi viena cilvēka dzīvību, bet vēl četri gājuši bojā Ņujorkas pavalstī.

Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs atklāja, ka avārijas dienesti katru pusstundu saņem aptuveni 10 000 zvanus no cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība. Viņš arī aicināja taksometru šoferus pārtraukt darbu, lai netraucētu avārijas dienestu transporta līdzekļiem.

Lai uzraudzītu vētras apdraudētos rajonus, Ņujorkā svētdien un pirmdien tika izvietoti aptuveni 2100 Nacionālās gvardes karavīru. Jau vēstīts, ka gatavojoties vētrai, Ņujorkā tika slēgts metro un gandrīz visi tilti un tuneļi, un metro, skolas un sabiedriskās ēkas ir slēgtas arī šodien.

Orkāns «Sendija» pirmdien nogremdēja slaveno buru kuģi «Bounty» (izmantots filmās “«Dumpis uz «Bounty», «Karību jūras pirāti») ASV Ziemeļkarolīnas štata piekrastē, izraisot vienas apkalpes locekles nāvi un kuģa kapteiņa pazušanu bez vēsts.

NHC brīdina, ka vētras dēļ var applūst pat normālos apstākļos sausie piekrastes reģioni. ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis visus Austrumkrasta iedzīvotājus uztvert šo vētru ļoti nopietni un sekot vietējo varasiestāžu norādēm.

Meteorologi prognozē, ka “Sendija” tālāk virzīsies uz Jaunanglijas dienvidiem un ASV Atlantijas krasta vidusdaļas štatiem, no Konektikutas līdz Ņūdžersijai un Delavērai. ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT prognozē, ka “Sendijas” ietekmi izjutīs vairāk nekā 60 miljoni amerikāņu jeb piektā daļa ASV iedzīvotāju un vētras nodarītie postījumi varētu sasniegt 20 miljardus dolāru (11 miljardus latu).

LetaWeather Underground, Vesti.runews.com.au, Photo Blog, NASA, TVNET