Zinātniekiem, tāpat kā politiķiem, neviens vairs netic
22/02/2012
Zinātnieki vaimanā ka cilvēki viņiem vairs netic.
Bet kā lai cilvēki jums uzticas, ja skolā māca vienu patiesību, bet pēc pāris gadiem izrādās, ka tā patiesība ir pavisam cita. Jūsu teorijas un prognozes ir tik pretrunīgas, ka neviens nespēj tajās orientēties un nezina kas patiesībā notiks rīt. Jūs kalpojat valdošajai politiskajai kliķei un viņu intereses un idejas pat “zinātniski” pamatojat. Slēpjat vai falsificējat faktus, nodarbojaties ar nevienam nevajadzīgiem vai arī cilvēcei bīstamiem pētījumiem un tajos tērējat tajos nodokļu maksātāju naudu, utt…
Nu ko zinātnieki, varbūt laiks padomāt kādu “zinātni” jūs “bīdāt”? Iespējams ir pēdējais laiks vienoties kopīgai idejai un atgūt ticību zinātnei? 😉
Amerikas Zinātnes veicināšanas asociācijas (AAAS) ikgadējā sanāksmē, kas pirmdien noslēdzās Vankūverā, secināts, ka nepieciešams likt pasaulei atkal noticēt zinātnei, jo citādi būs par vēlu mūsu planētas glābšanai.
Zinātne ir «aplenkuma stāvoklī», konferences laikā atzina vadošie akadēmisko aprindu un mācībspēku pārstāvji, vienlaikus izsakot aicinājumu saviem kolēģiem aktīvāk informēt sabiedrību par saviem sasniegumiem.
Lai pārvarētu globālās krīzes, sākot ar pārtikas un ūdens trūkumu un beidzot ar vides iznīcināšanu, nepieciešami zinātniski risinājumi, taču «sabiedrība tagad zinātni nesaprot», norādīja viens no vadošajiem ASV klimata izmaiņu pētniekiem, Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) līdzstrādnieks Džeimss Hansens. «Mums ir planētas mēroga ārkārtas situācija, taču ļoti maz cilvēku to atzīst,» uzsvēra Hansens.
Uz piecas dienas ilgo konferenci, kuras tēma ir «Pasaules saplacināšana: Globālās zināšanu sabiedrības veidošana», ieradušies aptuveni 8000 zinātnieku no 50 valstīm. Nepieciešams «pārliecināt cilvēkus ticēt zinātnei, jo šobrīd satraucošs skaits to nedara», atzīst konferences līdzpriekšsēdētājs Endrū Peters, Britu Kolumbijas Simona Freizera universitātes prezidents.Zinātnieki norādīja uz virkni sāpīgu jautājumu, piemēram, cenzūru, ASV arvien skaļākajiem iebildumiem pret evolūcijas teorijas mācīšanu un uz vispārēji zemajiem izglītības standartiem.
«Mums, ņemot vērā klimata izmaiņu risku, jāplāno nākotne deviņiem līdz desmit miljardiem cilvēku,» norādīja Zviedrijas sabiedrības veselības eksperts Hanss Roslings, kas kļuvis pazīstams ar savu cīņu pret zinātnisko tumsonību, izmantojot failu koplietošanas vietnē «YouTube» publicētus videoklipus.
Roslings izmanto statistiku, kas liecina, kā, pateicoties tehnoloģijām, mainās cilvēku populācija un kā vairums bērnu ģimenē bez zinātnes palīdzības iet bojā. Tomēr viņš uzskata, ka būtu naivi iedomāties, ka cilvēce tik viegli varētu atgriezties pagātnē. «Kļūstu nikns, kad dzirdu ļaudis sakām: «Lietus mežā cilvēki dzīvo ekoloģiskā līdzsvarā.» Viņi tā nedzīvo. Viņi mirst ekoloģiskā līdzsvarā,» uzsver Roslings.
Līdzšinējā AAAS prezidente Nina Fjodorfa, atzīta eksperte tā dēvētajās dzīvības zinātnēs un biotehnoloģijās, pieļāva iespēju, ka pieaugošo antizinātnisko noskaņojumu saknes meklējamas «mūsu psihē». «Ticējumu sistēmas, īpaši, ja tām piemīt baiļu komponente, nav viegli izkliedēt ar faktiem,» atzina Fjodorofa, norādot, ka Savienotajās Valstīs ar katru gadu arvien mazāk ļaužu «tic» klimata izmaiņām. Viņas atziņa īpaši rezonē ar noskaņojumiem ASV zinātnieku aprindās, republikāņiem arvien aktīvāk kritizējot prezidentu Baraku Obamu par vides politikas balstīšanu «viltus teoloģijā».
«Uz globālo sasilšanu es neatsaucos kā uz klimata zinātni, bet gan kā uz politikas zinātni,» izteicies konservatīvais kristietis Riks Santorums, kurš sāk kļūt par populārāko starp republikāņu pretendentiem uz kandidēšanu novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās. Skepse un klimata izmaiņu noliegšana ASV joprojām plaukst, un aptaujas liecina, ka sabiedrība savā attieksmē pret draudiem, kurus var radīt globālā sasilšana, ir sašķelta.
AAAS konferences laikā no ārvalstīm pienāca jaunas ziņas par situācijas attīstību konfliktā, kas sacēlies ap jautājumu, vai atklātībai nododami amerikāņu un nīderlandiešu zinātnieku pētījumi par tā dēvētās putnu gripas vīrusa mutācijas formu.
Putnu gripas pētnieki pagājušajā nedēļā Ženēvā notikušajā Pasaules Veselības organizācijas sanāksmē vienojās, ka pēc papildus risku analīzes veikšanas pretrunīgi vērtētais pētījums kaut kad nākotnē tomēr nododams atklātībai. Taču vienlaikus tika pagarināts turpmāko pētījumu moratorijs. Pagājušajā gadā ASV varasiestādes lūdza zinātniekus nepublicēt sīkākas ziņas par savu pētījumu, bažījoties, ka informācija varētu nonākt nepareizajās rokās, kas novestu pie nāvējošā gripas paveida pandēmijas.
Tikmēr Fjodorofa Vankūverā atzina, ka viņa «neatbalstītu zinātnes apturēšanu». «Jo vairāk mēs par kaut ko zinām, jo labāk mēs esam sagatavoti, lai tiktu galā ar negaidītām sekām,» uzskata zinātniece.
“Šāds notikums “nav izslēgts, ņemot vērā, ka internets attīstās drīzāk līdzīgi dzīvai būtnei, nevis inženiertehniskai būvei. Interneta fiziskajai infrastruktūrai un pašam tīmeklim nav iepriekš izstrādāta attīstības plāna. Arī visas pūles internetu kartografēt nav līdz galam izdevušās un arī neizdosies, jo pats internets aug straujāk, nekā rīki spēj to kartografēt. Internets aug kā dzīva būtne, pievienojot serverus, līnijas, programmatūru”, sacīja Repše.
Kā šādas parādības piemēri dabā, interneta materiālos minēta bišu saimes un putnu baru pārvietošanās, kur viena dzīva radība maldītos apkārt, bet kopiena sasniedz noteiktu pārvietošanās mērķi. Arī citos procesos ir novērota “kārtības” parādīšanās no šķietami haotiskiem stāvokļiem, piemēram, kad miljoniem ūdens molekulas no garaiņiem pārvēršas sniega kristālos sasalstot.
“Varam negaidīt, kad kaut kas tāds notiks pats no sevis, bet pētīt, kā veidojas apzinīgas, domājošas smadzenes kaut vai vienkāršiem veidojumiem, tādiem kā medūzas okeānos. Tām arī ir savi organismā izkliedēti neironi, kas savā starpā komunicē, neveidojot kādu kompaktu centrālo nervu sistēmu,” sacīja Repše, norādot uz mākslīgā intelekta pētniecības ciešam saitēm ar neirozinātni jeb dzīvu radību smadzeņu un nervu sistēmas darbības pētīšanu.
Repše arī stāstīja, ka mākslīgā intelekta pētīšana saskaras ar citām, parastiem iedzīvotājiem neparastām, pat ērmīgām zinātnes nozarēm, kas saistītas ar tā saukto kvantu teoriju un kvantu datošanu. Kvantu datoru pētniecībā Latvijā darbojas vairāki zinātnieki, daži ar pasaules mēroga reputāciju.
“Kvantu efektu izpausmes redzam fotosintēzes reakcijā, kur, pārvēršot saules gaismu enerģijā, dzīvā šūna izmanto to, ko zinātne sauc par kvantu gadījumu staigāšanu. Citos vārdos, tiek izmantoti kvantu efekti, lai ar ļoti lielu ražīguma koeficientu pārvērstu gaismu ķīmiskajā enerģijā,” sacīja Repše.
Kā liecina informācija internetā, eksperimentālos kvantu datoros ir iespējams aprēķināt pirmskaitļus un “uzlauzt” ļoti sarežģītus šifrus būtiski ātrāk, nekā to spēj pat visātrākie “parastie” superdatori.
Citāda Pasaule 