23-25.aprīļa magnētiskās vētras un kuslā ziemeļblāzma Latvijā (Video, Foto)
25/04/2012
23.aprīļa vakarā uz Zemes sākās magnētiskā vētra, kuru izraisīja vairāki vāji C klases uzliesmojumi uz Saules un kura savu maksimālo līmeni G2 sasniedza 24. aprīļa rītā. Magnetometri uzrādīja augstu ģeomagnētisko aktivitāti vidējos platuma grādos, bet diemžēl naktī no 23. uz 24.aprīli lielāko daļu Eiropas, ieskaitot Latviju, klāja biezi mākoņi un ziemeļblāzmas nebija iepējams novērot.
24.aprīļa vakarā sākās vel viena, bet vājāka magnētiskā vētra un pie Latvijas robežām parādījās ziemeļblāzma. Šoreiz debesis bija skaidras un Jānim Šatrovskim no Burtniekiem izdevās iemūžināt šo fenomenu.
“Pēc iepriekšējās nakts magnētiskās vētras jau likās ka nebūs nekādu cerību ko sagaidīt. Jo redz`, pie mums ir tā, ka ja ir apmācies, tad ir polārblāzma.. Bet laiciņš rādās jauks, Mēness ar Venēru kopā pazūd zem horizonta un zaļā blāzmu arka sāk izrādīt kādas dzīvības pazīmes.”
“Nu nekas īpašs jau patiesībā… pēc kāda laiciņa viss pazuda ka nebijis. Bet tad kad biju jau migā, atnāca SMS ar textu: Kp5.”
Lai arī Latvija ir to valstu vidū, kur Venēras tranzīts ir novērojams, diemžēl pie mums tas nebūs redzams pilnībā, jo notikums sāksies vēl tad, kad Saule nebūs uzlēkusi. Līdz ar to Latvijā Venēras tranzīts būs novērojams no saullēkta, kad tranzīts jau būs aptuveni pusē, līdz tā noslēgumam plkst.7.54. Pirms Venēra pazūd pavisam, interesants ir mirklis, kad tumšais disks pieskaras Saules diskam un izveidojas it kā robs Saules diskā. Latvijā šis tā saucamais trešais kontakts notiks plkst.7.37, informēja Gills.
Latvijas Astronomijas biedrības pārstāvis minēja, ka šāds savdabīgs vairāk nekā gadsimtu garš cikls ar diviem astoņus gadus atstatiem notikumiem veidojas Zemes un Venēras orbītu plakņu novietojuma specifikas dēļ un apriņķošanas periodu attiecības dēļ.
Citāda Pasaule 