Pirmdien uz Zemes bija sākusies magnētiskā vētra un aizvadītajā naktī dažviet Latvijā novērota ziemeļblāzma, taču spožā mēness dēļ, tā bija saskatāma slikti, cilvēki ziņo sociālajos tīklos.
Mēness uzlēca jau pirms pusnakts, kad uz Zemes vēl bija magnētiskā vētra un iespēja novērota ziemeļblāzmu.
Magnētiskā vētra beidzās nakts otrajā pusē un ziemeļblāzmu ovāls, kas aizvadītās nakts sākumā bija izplatījies uz dienvidiem līdz pat Baltijas valstīm, Baltkrievijai un Eiropas centrālajai daļai nu atkal ir tikai virs Polārajiem reģioniem uz ziemeļiem no Skandināvijas.
Šogad ziemeļblāzma Latvijā novērota vismaz četras reizes, savukārt pagājušajā gadā ziņas par kāviem tika saņemtas sešās naktīs, liecina informācija no aģentūras BNS arhīva.
Mjā.. To augusta nakti laikam tomēr nevar uzskatīt par polārblāzmu sezonas sākumu. Jo tā redz bija tikai polārblāzmas atblāzma, kuru varēja nojaust tikai kamerā. Tad nu pagājušo nakti bija pa īstam. Protams Mēness izdarīja savas korekcijas, bet tāpat bija labi 🙂 (Jānis Šatrovskis)
31 augusta vakarā uz Saules reģistrēts ļoti spēcīgs koronārās masas izvirdums (nejaukt ar Saules uzliesmojumiem – pēkšņi, visai īslaicīgi procesi, kuru laikā pastiprināti intensīvi tiek izstarots rentgenstarojums, ultravioletais starojums, radiostarojums un dažreiz pat redzamā gaisma).
Lai izvirdums nav tieši vērsts pret Zemi, Saules daļiņu mākonis, kurš pārvietojas ar ātrumu lielāku par 500km/s, Zemi varētu skart naktī no 2 uz 3.septembri. Pēc NOAA datiem uz Zemes gaidāma G2 stipruma magnētiskā vētra (vidēja). Ja kādam paveiksies, varbūt pat izdosies novērot ziemeļblāzmu… 😉
Saules koronārās masa izvirdumu fiksējas NASA Saules Dinamikas observatorija (SDO) un tas esot viens no skaistākajiem video ko viņiem ir izdevies nofilmēt.
Ap plkst 13:00 uznāca stiprs negaiss. Kurš atnesa stipras lietusgāzes un krusu. 40 minūtes nolija 35 mm lietus Pirms negaisa bija novērojams neliels virpulis.
Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.
Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.
Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.
Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.
Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»
Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.
Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.
“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.
SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.
Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.
Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.