Negaisi | Citāda Pasaule

Plūdu nomocītai Austrālijai draud postošs ciklons (Prognožu karte, Foto, Video)

31/01/2011 no John Flyer

Austrālijas plūdos izmocīto Kvīnslendu, iespējams, piemeklēs viens no štata vēsturē postošākajiem cikloniem, nesot līdzi stipru vēju un jaunas lietusgāzes, pirmdien brīdināja amatpersonas. Spēcīgais tropiskais ciklons «Jasi», kas tuvojas no Koraļļu jūras, «ļoti iespējams, var kļūt par vienu no lielākajiem un nozīmīgākajiem cikloniem, ar ko mums jebkad nācies saskarties», pavēstīja Kvīnslendas štata premjerministre Anna Blaija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Domājams, ka ceturtdien, kad tas sasniegs Kvīnslendas štatu, ciklons piecu punktu skalā būs pieņēmies spēkā jau līdz ceturtajai kategorijai. Amatpersonas brīdinājušas, ka «Jasi» spēka ziņā varētu aizēnot ciklonu «Lerijs», kas 2006.gadā Austrālijai nodarīja aptuveni miljardu dolāru lielus postījumus.

«Šie ir ļoti nopietni draudi,» runājot ar žurnālistiem, uzsvēra Blaija. Premjere brīdināja, ka piekrastes teritorijas var skart arī smagi plūdi.

Ciklons "Jasi" 30.01.11 @ NASA

Sinoptiķi prognozē, ka dabas fenomena «La Ninja» izraisītais ciklons radīs spēcīgu vēju, pārsniedzot 260 kilometrus stundā, un stipras un ilgstošas lietusgāzes valsts ziemeļrietumos. Meteoroloģijas birojs izsludinājis ciklona trauksmes stāvokli plašā Kvīnslendas piekrastes teritorijā. ««Lerijs», protams, bija ļoti spēcīgs ciklons, bet tam ne tuvu nebija tik stipra vēja,» ziņoja Meteoroloģijas birojs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Svētdien reģionu piemeklēja mazāks – otrās kategorijas – ciklons «Entonijs», noraujot ēkām jumtus, nogāžot kokus un pārraujot elektrolīnijas.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Atmosfēras fenomeni, Cilvēku upuri, Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Karte, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Plūdi, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Video, Viesuļvētras, Vētras, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with Atmosfēras fenomeni, Cilvēku upuri, Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Karte, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Plūdi, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Video, Viesuļvētras, Vētras, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi

Zinātniece: Nākotnē Latvijā jārēķinās ar neierastiem dabas apstākļiem (Video)

16/01/2011 no John Flyer

Šī lapa vairs nav pieejama.

Virpuļviesulis Jūrmalā (28.08.10)

Nākotnē daudzās pasaules vietās, arī Latvijas teritorijā, tiks piedzīvotas neparasti karstas vasaras vai aukstas, sniegotas ziemas, vai gluži pretēji – neparasti siltas ziemas, ekstremāli nokrišņi, sausuma periodi, vētras un citas it kā attiecīgajā reģionā neierastas parādības. Ar šīm prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem šādām klimata pārmaiņām, lai tās iedzīvotājus un atbildīgos dienestus nepārsteigtu nesagatavotus, stāstīja ģeogrāfijas zinātņu doktore un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes docente Agrita Briede. Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Aukstums, Dabas stihijas, Karstums, Klimata izmaiņas, Klimats, Negaisi, Plūdi, Prognozes, Sniegputeņi, Temperatūras anomālijas, Vasara, Video, Vētras, Ziema, Zinātne, Ārkārtas situācijas Tagged with Aukstums, Dabas stihijas, Karstums, Klimata izmaiņas, Klimats, Negaisi, Plūdi, Prognozes, Sagatavošanās, Sniegputeņi, Temperatūras anomālijas, Vasara, Video, Vētras, Ziema, Zinātne, Ārkārtas situācijas

Austrālijas premjere sola finansiālu atbalstu plūdos cietušo teritoriju atjaunošanai (Video)

09/01/2011 no John Flyer

Šī lapa vairs nav pieejama.

Austrālijas premjerministre Džūlija Gilarda sestdien solījusi finansiālu atbalstu lietusgāžu izraisīto plūdu vissmagāk skartajam valsts ziemeļaustrumu štatam Kvīnslendai, tomēr brīdināja, ka štata atjaunošanas darbi būs ilgi. “Plūdu apmērus, pilnīgu ainu vislabāk var gūt no gaisa un mēs runājam par milzīgām teritorijām, milzīgu ūdens daudzumu, kurš joprojām turpina palielināties, tādēļ atjaunošanas darbi būs ilgi,” Gilarda teica Rokhemptonā, kas atrodas 600 kilometrus no Kvīnslendas galvaspilsētas Brisbenes, kurā viņa ieradās ar militāri helikopteru. “Ir skaidrs, ka mēs šeit runājam par simtiem un simtiem miljonu dolāru,” teica premjerministre, atbildot uz jautājumu, cik plūdu seku likvidēšana izmaksās Austrālijas valsts budžetam.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Negaisi, Plūdi, Satiksmes traucējumi, Video, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Komunikāciju avārijas, Lietusgāzes, Negaisi, Plūdi, Satiksmes traucējumi, Video, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi

Zinātnieki Abu Dabi tuksnesī mākslīgi radījuši 52 negaisus

07/01/2011 no John Flyer

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas

Pateicoties zinātnieku pūliņiem, zibens, pērkons un pamatīgas lietavas šovasar skārušas citkārt pilnīgi sauso tuksneša reģionu Abu Dabi. Eksperimenti tuksnesī ietilpst slepenā Apvienoto Arābu Emirātu laikapstākļu kontroles programmā. Programmas ietvaros zinātnieki mākslīgi izraisījuši lietu vietās, kur tas līdz šim nekad nav lijis. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, projekta kopējās izmaksas lēšamas 11 miljonu ASV dolāru apmērā un eksperimenti ar lietus radīšanu tuksnesī sākušies pagājušā gada jūlijā.

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas. Negatīvi uzlādētie joni līdz ar karsto gaisu cēļas augšup, pievelkot arī putekļus. Mitrumam kondensējoties ap putekļiem, rodas lietus mākoņi. Jūlijā un augustā tuksnesī lietus lija kopumā 52 dienas, lai gan neviens meteorologs to ne reizi nebija paredzējis.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki iejaucas dabas procesos. Ķīnā ar mākoņu radīšanu nodarbojas jau daudzus gadus, bet ne vienmēr šie eksperimenti izrādījušies veiksmīgi. Tomēr lietus tradicionāli sausajos reģionos varētu atrisināt ūdens apgādes problēmas, turklāt mākslīga lietus izsaukšana varētu būt lētāka par ūdens destilāciju. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs cik lielā mērā iespējams pakļaut laikapstākļus zinātnieku iegribām un kādas varētu būt šādu eksperimentu sekas. Eksperimentus novēroja arī Maksa Planka Meteoroloģijas institūta zinātnieki, kuri atzīst, ka šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem cilvēces vēsturē.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, Associated Newspapers

Ievietots iekš Klimata izmaiņas, Laikapstākļu kontrole, Lietus, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Zibens, Zinātne Tagged with Klimata izmaiņas, Laikapstākļu kontrole, Lietus, Lietusgāzes, Meteroloģija, Negaisi, Zibens, Zinātne