Gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados (Ilustratīvais materiāls)

Pagājušajā naktī un piektdienas rītā nokrišņu daudzums Liepājā un Rucavā sasniedza 19-20 milimetru, savukārt maksimālais vēja ātrums brāzmās Papē bija 23,7 metri sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Savukārt naktī gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē.

Citviet Kurzemes piekrastē vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā sasniedza 19-22 m/s.

Pēdējās diennakts kopējais nokrišņu daudzums vislielākais ir Ventspilī, kur pagājušajā naktī nolija 15 mm un ceturtdien bija vēl 10 mm nokrišņu. Piektdienas priekšpusdienā visvairāk līst valsts vidienē.

Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra ir +9..+12 grādu un vēja ātrums brāzmās sasniedz 11-17 m/s. Vējš vietām lauzis kokus, piemēram, uz Bauskas šosejas, braucot no Rīgas, aptuveni vienu kilometru pirms Ķekavas koks nokritis pār brauktuvi, informē uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi». Piektdien no rīta spēcīgā vēja dēļ tika izpostīta tirdzniecības parka Alfa fasāde

Jauns ciklons no Anglijas ļoti strauji virzās uz austrumiem un pastiprinās, tā ietekmē Baltijas jūras dienvidu daļā piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē, brīdina sinoptiķi.

Vētra skars vairākas valstis, lielākie postījumi gaidāmi Lietuvā, kur varētu lūzt tūkstošiem koku. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm arī vietām Latvijas dienvidos vējš sasniegs vētras spēku. Lietuvas pierobežā Kurzemē un Zemgalē, kā arī Latgales dienvidu daļā vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20-25 metrus sekundē. Pastāv neliela iespēja, ka naktī uz sestdienu Rucavas novadu skars orkāns – vējš ar brāzmām līdz 35 m/s.

No ciklona virzības būs atkarīgs, vai vētra skars Latvijas dienvidus vai arī paliks Lietuvā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm visai lieli vēja postījumi gaidāmi sestdienas rītā Daugavpilī un citviet Latgales dienvidu daļā, kur būs lielākā vētras varbūtība.

Sākotnēji pūtīs neliels dienvidu vējš, kas pāries austrumu vējā, tad, sākot no valsts rietumiem, iegriezīsies ziemeļu vējš, kam sekos rietumu vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās nepārsniegs 10-15 m/s, bet valsts dienvidos dienvidrietumu un rietumu vējš var pāraugt vētrā. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +5..+9 grādiem.
Sestdien brīžiem spīdēs saule, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un krusa. Pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +11..+13 grādiem.

Svētdien būs mainīgs mākoņu daudzums. Vietām, dienas gaitā daudzviet gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, dažviet ducinās pērkons. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, kas jūras piekrastē brīžiem pastiprināsies brāzmās līdz 15 m/s. Gaisa temperatūra paaugstināsies no +4..+9 grādiem naktī līdz +10..+13 grādiem dienā. Līdzīgi laikapstākļi būs arī pirmdien.

TVNET, LVĢMCMeteoalarm, Diena

Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)

Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.

Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.

Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.

Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.

Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»

Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.

Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.

“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.

SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.

Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.

Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.

TVNET, ApolloKasjauns.lv, Телеканал ОНТ, Meteoalarm, NOAA

Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Vismaz 46 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta augstākā gaisa temperatūra kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas, kur no Āfrikas ieradies anticiklons ar zīmīgu nosaukumu “Lucifers”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

20.augustā Prāgas apkaimē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +40,4 grādiem, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais Čehijas karstuma rekords – 1983.gada 27.jūlijā Prāgā reģistrētie +40,4 grādi. Dati par gaisa temperatūru Prāgā pieejami no 18.gadsimta.

Absolūtais karstuma rekords 20.augustā tika sasniegts 12 novērojumu stacijās Čehijā. Visu laiku augstākā gaisa temperatūra šovasar reģistrēta arī trijās meteostacijās Alpos, divās Itālijas un Polijas pilsētās, trīs vietās Rumānijā un Vācijā, 11 Spānijas un septiņās Francijas pilsētās, vismaz vienā meteoroloģisko novērojumu stacijā Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē un Ukrainā, kā arī Grenlandes vidienē.

Visvairāk karstuma rekordu šovasar pārspēts ASV, kur no sausuma pat pamatīgi izžuvusi milzīgā upe Misisipi. Valsts rekords kritis Marokā un Kuveitā, kur jūlija pēdējā dienā reģistrētie +53,6 grādi ir šā gada augstākā gaisa temperatūra pasaulē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar uzņēmuma «Weather Underground» apkopotajiem datiem augstākā šovasar reģistrētā gaisa temperatūra Eiropā ir +47,1 grāds 10.augustā Spānijā. Augstākā gaisa temperatūra Itālijā bija +45,4 grādi 6.augustā, Bulgārijā – 7.augustā reģistrētie +43,5 grādi, Francijā – 18.augustā reģistrētie +42,3 grādi.

Tuvākajās dienās karstākais laiks Eiropā gaidāms Balkānu valstīs un Spānijā, kur termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +40..+42 grādiem.

Par spīti ļoti zemai Saules aktivitātei, ledus klātās platības Arktikā turpina samazināties tik strauji kā nekad iepriekš kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

Ledāju platība Ziemeļu Ledus okeānā patlaban ir mazāka nekā atbilstošajos datumos 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Visticamāk, augusta beigās vai septembrī šis rekords tiks pārspēts.

19.augustā ledāju platība sarukusi līdz aptuveni 4,6 miljoniem kvadrātkilometru, iepriekšējais zemākais rādītājs šajā datumā bija 5,1 miljons kvadrātkilometru 2007.gadā. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir 35 procentus mazāks par normu.

Straujo ledus kušanu veicinājusi ne tikai augstā gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs ciklons, kura radītie brāzmainie vēji augusta sākumā izraisīja ledus uzlūšanu plašā okeāna teritorijā.

Tajā pašā laikā Saules aktivitāte ir ļoti zema un šai parādībai vajadzētu izsaukt pretēju klimatisku efektu – tā saucamo “Mazo ledus laikmetu”, bet kā izskatās šobrīd šim apstāklim nav būtiskas nozīmes

Jau ziņots, ka neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.

Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki

Toties mēs varam priecāties, jo šā gada vasaras vidējā gaisa temperatūra ir atbilstoša Latvijas klimatam, bet nokrišņu daudzums bijis nedaudz lielāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

TVNET, Vesti.ruThe National Snow and Ice Data CenterArctic.atmos.uiuc.eduVseneprostotak.ru

Eiropā atgriezies anomāls karstums (Video)

Eiropu turpina iekarot karstums, kas nāk no Sahāras. Piektdiena Francijā kļuva par līdz šim karstāko dienu šogad, bet svelme vēl pieņemas spēkā un sasniedz Centrāleiropu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Piektdien Francijas dienvidrietumos termometra stabiņš pakāpās līdz +39,9 grādiem, iepriekšējā augstākā šovasar reģistrētā gaisa temperatūra valstī bija +38,3 grādi 10.augustā.

Spānijā gaisa temperatūra paaugstinājusies līdz +43 grādiem, kas gan ir par trim grādiem mazāk nekā pagājušās nedēļas nogalē.

Piektdien Kiprā gaiss sakarsa līdz +39, Itālijā un Melnkalnē – līdz +38 grādiem.

Sestdien brīdinājums par ļoti augstu gaisa temperatūru izplatīts vismaz desmit Eiropas valstīs, tostarp Vācijā. Lielākais karstums Centrāleiropā gaidāms svētdien un pirmdien, kad gaisa temperatūra vietām sasniegs +36 grādus.

Savukārt Balkānu reģionā lielākā svelme – gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem – prognozēta tikai no nākamās nedēļas vidus. Visu šo laiku karstums saglabāsies Spānijā un Itālijā.

TVNET, Vesti.ru, Meteoalarm.eu