Vai zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas?

Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.

Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.

Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes. Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.

Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.

Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.

Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei. Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.

Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam «Financial Times» iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» pārstāvis. «Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,» sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

ApolloVseneprostotak.ruUSF EncounterWikipedia, NOAA

P.S. Bet pat spīti zemajai Saules aktivitātei tieši pēdējos laikā visā pasaulē tiek pārspēti temperatūras rekordi : Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Un kas notiks kad Saule atkal kļūs aktīva – sāksim stādīt palmas?

Postošs sausums ASV un jauni plūdi Krievijā (Video)

Ilgstošs karstums un nokrišņu nepietiekamība novedusi pie postoša sausuma 15 ASV štatus. Visvairāk no sausuma cietis Aiovas štats. ASV valsts iestādes ziņo, ka ne tikai jūlijs vien bijis rekordmēnesis karstuma ziņā – viss laika periods no šā gada janvārim līdz jūlijam bijis siltākais kopš 1895. gada, kad šādus datus sāka ievākt.

Jaunos lietavu izraisītos plūdos Krievijas dienvidos Krasnodaras novadā pie Melnās jūras gājuši bojā vismaz četri cilvēki.  Apmēram 1500 cilvēku, tostarp 275 bērni, no tuvējās apkārtnes ir evakuēti. Plūdi skāruši 600 māju un trīs sabiedriski nozīmīgas ēkas – vietējo slimnīcu, skolu un bērnudārzu. Apmēram 11 400 cilvēku Tuapses rajonā un Sočos trešdien ir palikuši bez elektrības. Elektroenerģijas apgāde kavēta arī desmit sabiedriski nozīmīgām ēkām.

Šīs ir jau otrās spēcīgās lietavas Krasnodaras novadā šovasar. 6. un 7.jūlijā lietavu dēļ pārplūda Kubaņas upe. Šajos plūdos gāja bojā 168 cilvēki, cieta vairāk nekā 34 tūkstoši, applūdis 29 tūkstošu personu īpašums, 2000 māju nopostītas, atjaunot nav iespējams vairāk nekā 400 no tām.

Delfi.lv, Vesti.ru

Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Vismaz 46 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta augstākā gaisa temperatūra kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas, kur no Āfrikas ieradies anticiklons ar zīmīgu nosaukumu “Lucifers”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

20.augustā Prāgas apkaimē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +40,4 grādiem, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais Čehijas karstuma rekords – 1983.gada 27.jūlijā Prāgā reģistrētie +40,4 grādi. Dati par gaisa temperatūru Prāgā pieejami no 18.gadsimta.

Absolūtais karstuma rekords 20.augustā tika sasniegts 12 novērojumu stacijās Čehijā. Visu laiku augstākā gaisa temperatūra šovasar reģistrēta arī trijās meteostacijās Alpos, divās Itālijas un Polijas pilsētās, trīs vietās Rumānijā un Vācijā, 11 Spānijas un septiņās Francijas pilsētās, vismaz vienā meteoroloģisko novērojumu stacijā Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē un Ukrainā, kā arī Grenlandes vidienē.

Visvairāk karstuma rekordu šovasar pārspēts ASV, kur no sausuma pat pamatīgi izžuvusi milzīgā upe Misisipi. Valsts rekords kritis Marokā un Kuveitā, kur jūlija pēdējā dienā reģistrētie +53,6 grādi ir šā gada augstākā gaisa temperatūra pasaulē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar uzņēmuma «Weather Underground» apkopotajiem datiem augstākā šovasar reģistrētā gaisa temperatūra Eiropā ir +47,1 grāds 10.augustā Spānijā. Augstākā gaisa temperatūra Itālijā bija +45,4 grādi 6.augustā, Bulgārijā – 7.augustā reģistrētie +43,5 grādi, Francijā – 18.augustā reģistrētie +42,3 grādi.

Tuvākajās dienās karstākais laiks Eiropā gaidāms Balkānu valstīs un Spānijā, kur termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +40..+42 grādiem.

Par spīti ļoti zemai Saules aktivitātei, ledus klātās platības Arktikā turpina samazināties tik strauji kā nekad iepriekš kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.

Ledāju platība Ziemeļu Ledus okeānā patlaban ir mazāka nekā atbilstošajos datumos 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Visticamāk, augusta beigās vai septembrī šis rekords tiks pārspēts.

19.augustā ledāju platība sarukusi līdz aptuveni 4,6 miljoniem kvadrātkilometru, iepriekšējais zemākais rādītājs šajā datumā bija 5,1 miljons kvadrātkilometru 2007.gadā. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir 35 procentus mazāks par normu.

Straujo ledus kušanu veicinājusi ne tikai augstā gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs ciklons, kura radītie brāzmainie vēji augusta sākumā izraisīja ledus uzlūšanu plašā okeāna teritorijā.

Tajā pašā laikā Saules aktivitāte ir ļoti zema un šai parādībai vajadzētu izsaukt pretēju klimatisku efektu – tā saucamo “Mazo ledus laikmetu”, bet kā izskatās šobrīd šim apstāklim nav būtiskas nozīmes

Jau ziņots, ka neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.

Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.

Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki

Toties mēs varam priecāties, jo šā gada vasaras vidējā gaisa temperatūra ir atbilstoša Latvijas klimatam, bet nokrišņu daudzums bijis nedaudz lielāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

TVNET, Vesti.ruThe National Snow and Ice Data CenterArctic.atmos.uiuc.eduVseneprostotak.ru

Eiropā atgriezies anomāls karstums (Video)

Eiropu turpina iekarot karstums, kas nāk no Sahāras. Piektdiena Francijā kļuva par līdz šim karstāko dienu šogad, bet svelme vēl pieņemas spēkā un sasniedz Centrāleiropu, liecina meteoroloģiskā informācija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Piektdien Francijas dienvidrietumos termometra stabiņš pakāpās līdz +39,9 grādiem, iepriekšējā augstākā šovasar reģistrētā gaisa temperatūra valstī bija +38,3 grādi 10.augustā.

Spānijā gaisa temperatūra paaugstinājusies līdz +43 grādiem, kas gan ir par trim grādiem mazāk nekā pagājušās nedēļas nogalē.

Piektdien Kiprā gaiss sakarsa līdz +39, Itālijā un Melnkalnē – līdz +38 grādiem.

Sestdien brīdinājums par ļoti augstu gaisa temperatūru izplatīts vismaz desmit Eiropas valstīs, tostarp Vācijā. Lielākais karstums Centrāleiropā gaidāms svētdien un pirmdien, kad gaisa temperatūra vietām sasniegs +36 grādus.

Savukārt Balkānu reģionā lielākā svelme – gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +40 grādiem – prognozēta tikai no nākamās nedēļas vidus. Visu šo laiku karstums saglabāsies Spānijā un Itālijā.

TVNET, Vesti.ru, Meteoalarm.eu