Krieviju, Papua-Jaungvineju un Indonēziju satricina spēcīgas zemestrīces (Grafiskā informācija, Foto, Video)

Krievijā Amūras apgabalā Habarovskas apkaimē piektdien notikusi 6,4 balles spēcīga zemestrīce, bojātas vairākas ēkas, cilvēki nav cietuši, informē aģentūra “RIA Novosti”.

Zemestrīces epicentrs atradies pie Skovorodino ciemata. Grūdieni justi piecos novada rajonos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kā informējuši Ārkārtas situāciju ministrijas pārstāvji, ciematā – sabrukusi kāda māja, vēl vairāku sienās parādījušās plaisas.

Sabrukusī katlumāja Skovorodino ciematā 14.10.2011 @ amur.info

Zemestrīces rezultātā sabojājies vietējais transformators. Šobrīd Skovorodino ciemats slīgst tumsā. Vairāku māju iedzīvotāji evakuēti, jo pastāv bažas, ka padomju laikos būvētās mājas kuru katru brīdi var sabrukt.

Piektdien Papua-Jaungvineju satricinājusi 6,7 magnitūdas spēcīga zemestrīce, taču brīdinājums par cunami nav izsludināts. ASV Ģeoloģijas dienests (USGS) paziņoja, ka zemestrīces epicentrs atradies 45 kilometru dziļumā 103 kilometrus uz austrumiem no kalnu pilsētas Lae un 326 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Portmorsbi.

“Geoscience Australia”, kas pazemes grūdiena spēku novērtēja uz 6,5 magnitūdām, pavēstīja, ka tas noticis tik tuvu piekrastei, ka nespēj noteikt, vai epicentrs atradies jūrā vai zem sauszemes.

“Tās tuvumā esošie cilvēki izjuta ļoti, ļoti spēcīgu drebēšanu un pastāv iesēja, ka tās tuvumā ir postījumi,” sacīja seismologs Deivds Džepsens. “Un Lae pilsētā, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz rietumiem no epicentra, varētu būt viegli postījumi.”

Papua-Jaungvineja atrodas ģeoloģiski aktīvajā Klusā okeāna uguns joslā, kas stiepjas no Čīles līdz Japānai un Indonēzijai. 1998.gadā milzīgs cunami, ko varēja izraisīt zemūdens zemestrīce vai zemes nogruvums, valsts ziemeļrietumu piekrastē pie Aitapes pilsētas nogalināja vairāk nekā 2000 cilvēku.

Specīgā zemestrīcē Bali salā Indonēzijā ceturdien cietuši vismaz 50 cilvēki, daudzi guvuši smagas taumas, ceturtdien informē raidsabiedrība BBC. Vairāki cilvēki ar sasitumiem un lūzumiem nogādāti slimnīcā. Glābšanas dienesta pārstāvji pieļauj, ka cietušo skaits pieaugs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pazemes grūdieni satricināja salu naktī  uz ceturtdienu. Par to stiprumu paustas atšķirīgas versijas. ASV ģeoloģiskais dienests informē, ka kontrakciju stiprums ir sasniedzis 6,0 balles un epicentrs bijis 61 kilometra dziļumā, bet vietējie seismologi lēš, ka grūdieni bijuši daudz spēcīgāki – 6,8 balles un to centrs atradies tikai 10 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē daļēji sagruvušas vairākas ēkas kūrortpilsētā Kutā. Cietušo celtņu vidū it vairāki seni hinduistu tempļi.

Kā ziņots Indonēzijas arhipelāgs atrodas seismiski aktīvā joslā, tā dēvētajā “Uguns lokā”. Valsts teritorijā ir vairāk nekā 140 aktīvi vulkāni, zemestrīces šeit notiek regulāri. 2010. gadā zmestrīces un tās radīto cunami iespaidā Sumatras salā gāja bojā 300 cilvēki.

Informācijas avoti: Delfi.lv, RSOE EDIS, lifenews.ru, amur.info, Kasjauns.lv, Vesti.ru, Photo Blog

Saules aktivitāte un Zemes klimats (Grafiskā informācija)

Žurnālā Nature Geoscience ir publicēts pētījums, kurā tiek apskatīta Saules starojuma intensitātes ietekme uz Zemes klimatu. Iespējams, ka aukstās ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos ir cieši saistītas ar aptuveni 11 gadus ilgo Saules aktivitātes ciklu.

Saules aktivitātes 11 gadu cikls šobrīd

Pētījumā izdevies noskaidrot, ka pastāv saistība starp Saules starojuma intensitātes izmaiņām un meteoroloģiskajiem rādītājiem.

Aizsalusī Temza Anglijā 1683 gadā Maundera minimuma laikā

Jau agrāk bija izdevies noskaidrot, ka ziemās, kad novērojama zemāka Saules aktivitāte, piemēram, 11 gadu cikla minimuma laikā, ir reģistrēti vājāki rietumu vēji. Tas nozīmē, ka Lielbritānijā šādā gadījumā spēcīgākie austrumu vēji atnes aukstāku gaisu no kontinenta. “Mūsu pētījums atklāj, ka saistība starp Saules ciklu un klimatu ziemā nav tikai sakritība,” teica viens no pētījuma autoriem doktors Ādams Skaife.

Izmantojot 2003. gadā startējušā NASA SORCE satelīta mērījumus, ir izdevies noskaidrot, ka Saules ultravioletā starojuma intensitātes svārstības atkarībā no Saules aktivitātes, ir daudz lielākas nekā agrāk tika uzskatīts. Ievietojot iegūtos datus okeāna-atmosfēras klimata modelī, ir redzams, ka Saules aktivitātes cikla izmaiņas sakrīt ar Ziemeļatlantijas jeb Arktikas svārstību negatīvo fāzi.

NASA SORCE satelīts

“Mēs ieguvām stabilu klimata ainu, apstiprinājām, kā tas darbojas, un ievietojām datormodelī. Ir skaidrs, ka tas nav vienīgais faktors, kas nosaka ziemas apstākļus mūsu reģionā, bet ir ļoti nozīmīgs, un izpratne par to ir nozīmīga gan sezonālajām, gan ilgāka laika prognozēm,” piebilda Skaife.

Ja SORCE iegūtie mērījumi, kuri tiek veikti visā ultravioletā starojuma diapazonā, ir korekti, zemāka Saules aktivitāte, kāda arī bija vērojama pēdējo gadu laikā, ir viens no iemesliem aukstākām ziemām Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Vidējā temperatūra pasaulē šajā gadījumā praktiski netiek ietekmēta.

“SORCE satelīta instruments sadala visu ultravioleto diapazonu mazākos viļņu garuma reģionos, nodrošinot labu spektrālo izšķirtspēju. Pirms tam klimata modeļos tika izmantotas plašas spektrālās joslas, kur nebija iespējams nošķirt Saules signālu,” skaidroja atmosfēras fizikas profesore Džoanna Heiga.

Gados, kad ir vērojama zemāka ultravioletā starojuma intensitāte, stratosfērā aptuveni 50 kilometru augstumā virs tropiskajiem apgabaliem veidojas neparasti auksts gaiss. Austrumu vēji virs vidējiem platuma grādiem šo gaisu nogādā tālāk ziemeļu puslodē. Šis mehānisms rezultējas kā aukstākas ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Kad Saules aktivitāte paaugstinās, notiek pretējais – spēcīgie rietumu vēji atnes siltāku gaisu un ziemas ir maigākas.

SOLCLI projekts

“Mēs redzam, ka ultravioletā starojuma līmenis ietekmē gaisa masu izvietojumu virs Atlantijas okeāna baseina. Tas izraisa siltuma pārdali, tādēļ, kad Eiropa un ASV slīgst aukstumā, Kanādā un Vidusjūras reģionā ir siltāks, un ietekme uz vispasaules vidējo temperatūru ir neliela,” paskaidroja pētījuma vadītāja Sāra Ainesone.

ASV Čikāga 2011 gada februāris

“Pat ar visizsmalcinātākajiem atmosfēras modeļiem ir ļoti grūti prognozēt laikapstākļus gadalaiku ietvaros,” piebilda Heiga. “Šis pētījums kopā ar NERC Saules izmaiņu un SOLCLI projektu papildina mūsu zināšanas.” Ņemot vērā Saules aktivitātes regularitāti, būtu iespējams klimata prognozes ilgākiem laika periodiem, jo īpaši biezi apdzīvotajiem reģioniem ārpus tropiskajām zonām.

“Ja kaut kas nav kārtībā ar instrumentu, kuru mēs izmantojam, tad iegūtā informācija varētu nebūt pareiza,” paskaidroja Heiga, jo pētījumā tiek izmantoti tikai SORCE satelīta dati. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka mehānisms, kas atklāj saistību starp ultravioletā starojuma intensitāti un klimatu ziemā, ir pareizs.

Informācijas avoti: Starspace.lv, Wikipedia, Climatechangedenier.com.au, Redorbit.com, SOLCLI Consortium

Zemūdens vulkāna izvirdums Kanāriju salās (Grafiskā informācija, Video)

Netālu no El Hierro salas Spānijai piederošajā Kanāriju salu arhipelāgā noticis zemūdens vulkāna izvirdums, pirmdien paziņojušas vietējās amatpersonas.

Izvirdums noticis vairāk nekā 500 metru dziļumā aptuveni piecus kilometrus no salas, un tā ietekme uz salas nebūs jūtama, skaidroja Zinātniskās izpētes augstākās padomes speciāliste Alisija Garsija. «Zemestrīces novērošanas stacijas uz salas reģistrēja izvirduma sākumu pagājušajā naktī. Šobrīd nekādu redzamu izpausmju nav,» viņa piebilda.

Salu skāra 4,3 magnitūdu stiprs pazemes grūdiens, pēc kura reģionālā valdība izsludināja otrā līmeņa vulkāniskā izvirduma trauksmi četru līmeņu skalā.

Šī bija stiprākā zemestrīce kopš jūlija sākuma. Kopumā šajā laika posmā Spānijas Nacionālais ģeogrāfijas institūts El Hierro reģistrējis vairāk nekā 8000 pazemes grūdienu, no kuriem lielākā daļa bijuši pārāk vāji, lai tos varētu sajust. «Pagājušajā naktī notika vulkāna izvirdums, mēs nezinām tā stāvokli, vai tas ir tikko sācies, un vai tas tikai izdala gāzes vai arī magmu,» Spānijas sabiedriskajā radio paziņoja salas vietējās padomes galva Alpidio Armass.

«Ja laukā tiks magma, kas, kā izskatās, notiks,  seismiskā aktivitāte samazināsies,» viņš piebilda. Armass paziņoja, ka tālāki drošības pasākumi nav nepieciešami, bet nepieciešams noteikt drošības perimetru ap izvirduma zonu jūrā.

El Hierro ir mazākā no Kanāriju salām. Tajā dzīvo aptuveni 11 000 cilvēku. Pēdējais vulkāna izvirdums Kanāriju salās notika 1971.gadā Palmas salā.

Informācijas avoti: Apollo, Gran Canaria Info, The Watchers, 1968vulcano, Irish Weather Online

Katlas vulkāna aktivitātes (Grafiskā informācija, Foto, Video)

Šodien arī beidzot pamodušies Latvijas mēdiji un steidz ziņot par Islandes vulkāna Katlas iespējamiem izvirduma draudiem…

Izpušķosim to vel ar bildītēm un video 🙂

Pēdējo dienu laikā Katlas vulkānā novērojama paaugstināta seismiskā aktivitāte, kas liecina par tuvojošos izvirdumu, pavēstīja Islandes meteoroloģijas dienests.

Katlas vulkāna seismiskā aktivitāte 05.10.2011

Vulkāna atmošanās sākās šā gada jūlijā, kad nelielām zemestrīcēm sekoja īslaicīgi plūdi, kurus izraisīja ledāja kušana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Speciālisti spriež, ka toreiz noticis neliels izvirdums, kas neizlauzās ledāja virspusē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēdējais Katlas izvirdums, kas pārrāva kalnu sedzošo ledus kārtu, bija 1918.gadā.

Parasti lieli izvirdumi notiek ik pēc 60-80 gadiem, un pašreizējais miera periods ir ilgākais, kāds jebkad novērots.

Islandes meteoroloģijas dienests norāda, ka Katlas izvirdums var sākties jebkurā brīdī, tas var būt gan neliels, gan ļoti spēcīgs un postošs. 1918.gada izvirdums bija desmit reižu spēcīgāks par Eijafjadlajegidla vulkāna izvirdumu 2010.gada martā, kas izraisīja plašu satiksmes haosu Eiropā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Katlas izvirdums tiek gaidīts jau kopš 1999.gada, kad arī tika novērota paaugstināta seismiskā aktivitāte un ledus kušana.

Bažas par gaidāmu izvirdumu pastiprinājās pēc Eijafjadlajegidla izvirduma, jo šie vulkāni ir savstarpēji saistīti un diviem iepriekšējiem Eijafjadlajegidla izvirdumiem sekoja Katlas izvirdums.

Katla ir viens no Islandes lielākajiem un bīstamākajiem vulkāniem.

Islandes prezidents jau 2010.gadā brīdināja Eiropu, ka tuvojas Katlas izvirdums un ka Eiropas valdībām un aviokompānijām ir jāizstrādā rīcības plāns gadījumam, ja Katlas pelnu mākonis izplestos pār Eiropu.

Un tagad labā vēsts, bet varbūt arī sliktā…     Katlas vulkāna seismiskā aktivitāte pēdējās 24 stundās samazinājusies gandrīz līdz minimumam, bet zinātnieki brīdina ka vulkāna izvirdums var sākties ar pēkšņu sprādzienu, jo vulkāns ir neraksturīgi ilgi “cieties”.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Iceland Met Office, Iceland Volcano and Earthquake blog, islandaoggi, Jon Gustafsson, Sean Stiegemeier, wix.com

Islandes vulkānu seismiskajai aktivitātei var sekot līdzi sadaļā – Islandes vulkānu un seismiskās aktivitātes monitorings