ASV šogad piedzīvo ekstrēmākos laikapstākļus vēsturē (Video)

ASV klimata galējību indekss (climate extremes index, CEI) šogad sasniedzis augstāko vērtību kopš 1910.gada, kad tika sākta šādu datu uzskaite, liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes informācija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ekstrēmi augsta gaisa temperatūra

CEI atspoguļo, cik lielu kontinentālo štatu teritoriju skāruši ekstrēmi laikapstākļi, un šā gada pirmajā pusē tā vērtība sasniedza 46 procentus, kas ir divreiz vairāk par vidējo rādītāju. Pie ekstrēmiem laikapstākļiem pieskaita gaisa temperatūru, nokrišņu daudzumu un sausumu, kas novērojumu datu rindā ierindojas pirmajos vai pēdējos desmit procentos.

Šogad 83 procentus no kontinentālajiem štatiem skārusi ekstrēmi augsta gaisa temperatūra, krituši neskaitāmi karstuma rekordi. Jūlijs kļuva par visu laiku karstāko mēnesi ASV vēsturē, pārspējot 1936.gada jūliju. Arī pēdējo sešu un 12 mēnešu periods ir karstākais ASV vēsturē, krietni apsteidzot citus gadus.

ASV šogad piedzīvojušas ne tikai visu laiku karstāko jūliju, bet arī siltāko martu, otro siltāko maiju un trešo siltāko aprīli meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

ASV skāris lielākais sausums kopš 1956.gada

Jau vēstīts, ka ASV skāris lielākais sausums kopš 1956.gada. Augusta sākumā mērens vai lielāks sausums bija aptvēris 57 procentus no ASV teritorijas, turklāt pēdējā mēneša laikā dubultojusies platība, kuru apņēmis ārkārtējs sausums, – tā palielinājusies no 10 procentiem jūlijā līdz 22 procentiem augustā.

Ilgstošā sausuma un karstuma dēļ šogad ASV ir gaidāma mazākā kukurūzas raža pēdējo sešu gadu laikā, piektdien informēja ASV Lauksaimniecības ministrija. Pēc tās prognozēm, sojas pupiņu un kukurūzas ražas apmērs 2012.gadā būs attiecīgi par 12 un 13 procentiem mazāks kā pērn.

Sausums nopostījis lielu daļu sējumu, un kukurūzas ražīgums ir krities līdz zemākajam līmenim kopš 1995.gada, sojas pupiņu ražīgums – līdz zemākajam līmenim kopš 2003.gada. Gaidāmās sliktās ražas dēļ ir cēlušās pārtikas cenas visā pasaulē.

TVNETNBCNews.com, NOAA

Klimata pārmaiņas un virpuļviesuļi Latvijā

Klimata pārmaiņu rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropā, intervijā žurnālam Lietišķā Diena prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.

«Pirmām kārtām jāatzīst, ka klimats tiešām mainās. Es neteiktu, ka ir novērojama krasa pasiltināšanās, bet gan ir klimata pārmaiņas. Dažādās pasaules vietās tas rada dažādus efektus. Dažreiz ir vairāk plūdu, dažviet – paliek vēsāks. Ir arī atsevišķas pasaules vietas, kur ir novērojami lieli sausumi, un tas vien liek domāt, ka jārunā ir par pārmaiņām, nevis tikai pasiltināšanos,».

Globālās temperatūras izmaiņas

«Šajā kontekstā jāuzsver prognozētie tuvāko gadu notikumi reģionā, kur atrodas Itālija, Grieķija un tamlīdzīgas valstis – neteikšu, ka šī Eiropas daļa kļūs neapdzīvojama, bet tur jau ir problēmas ar dzeramo ūdeni, bet klimats būs arvien karstāks un sausāks. Rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropas mērogā».

Eksperts prognozē, ka šādas Eiropas mēroga izmaiņas var notikt jau «tuvākajos pārdesmit gados». «Domāju, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē – mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm, un saistībā ar gaidāmajām dabas pārmaiņām mūsu tūrisma industrijai perspektīvā būs daudz, ko darīt».

Kad paliek arvien sausāks un karstāks, rodas problēmām ar dzeramo ūdeni, it sevišķi lielajās pilsētu aglomerācijās Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens nav tik daudz, lai spētu apmierināt visas vēlmes un vajadzības. Latvijai šajā ziņā ir ideāla situācija – labas kvalitātes dzeramūdens teju visur nāk laukā no zemes.

Nokrišņu anomālijas 2011 gadā

Tajā pašā laikā Ziemeļeiropā ir vērojama vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, un no tā nav izsprukusi arī Latvija, kur pēdējos 20 gados ir vērojams straujāks gaisa temperatūras kāpums. Īpaši šis temperatūras kāpums pie mums ir vērojams ziemā – periods ar pastāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks, bet kopējais nokrišņu daudzums mainās nedaudz. Vasarās saule aktīvi sasilda zemes virsmu, kas palielināta mitruma apstākļos rada pietiekamu enerģiju, lai rastos lieli gubu mākoņi, kas savukārt nodrošina apstākļus, lai veidotos virpuļstabi.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, Latvijā palielinās virpuļstabu veidošanās iespējamība, lai gan virpuļstabi veidojušies arī iepriekš un tā nav unikāla parādība.

Pēdējos 5 gados novērotie virpuļstabi Eiropas reģionā

“Es gan neteiktu, ka ar katru gadu būs arvien vairāk virpuļstabu un visiem jābrauc prom no Kolkas (SkatŪdens stabs Kolkasragā 13.07.12 (Video, Foto) un Jūrkalnes pusē manīti vairāki ūdens stabi 21.07.12 (video)), bet šāda iespēja palielinās, klimats kļūst aizvien siltāks. Tuvākajos gadu desmitos gan mums noteikti vēl nedraud Atlantijas mēroga F5 kategorijas tornado. Bet nevar arī teikt, ka tuvākajos gados mums pilnīgi nemaz nedraud kāda pilsētas kvartāla pamatīga papurināšana – tāda iespēja ir…”

Viņš skaidrojis, ka virpuļstabi ir novērojami pat ziemās – tiesa gan, tas notiek ļoti reti. “Lai tie veidotos, ir vajadzīga enerģija, kas parasti rodas vietās, kur ir lieli gaisa temperatūras kontrasti. Tāpēc arī Latvijā šie virpuļi parasti ir vērojami piekrastes zonā – Kolkā, Pāvilostā, Liepājā, Ventspilī. Nereti arī valsts iekšienē, sauszemē, bet tas parasti notiek karstajās vasaras dienās,”.

Iespējamās virpuļstabu rašanās zonās Ziemeļamerikā un Eiropā

Virpuļstabi var rasties burtiski visās iespējamajās Latvijas vietās, un nevar teikt, ka kādā noteiktā rajonā dzīvojošie cilvēki būtu vairāk pasargāti no virpuļstabiem – tie ir iespējams jebkur Latvijā.

Diena, ESWD, NOAA

NASA jūlijā konstatējusi nepieredzēti strauju Grenlandes ledus vairoga kušanu (Video)

Satelītuzņēmumi liecina, ka Grenlandes ledus vairogs šomēnes kusis nepieredzēti lielā platībā, paziņojusi ASV Nacionālā Aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Tāda mēroga kušana nav fiksēta trijos gadu desmitos, kopš tiek veikti novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem. Šoreiz tā skārusi pat Grenlandes aukstāko punktu un klimata ziņā aukstāko vietu – Samita staciju, kur saskaņā ar ledus urbumu izpētes datiem kušana pēdējo reizi novērota 1889.gadā.

Vasaras mēnešos no virspuses parasti kūst aptuveni puse ledus vairoga platības, lielākā kušana satelītnovērojumu vēsturē aptvērusi 55% virsmas, bet šogad šī teritorija no 8.jūlija četru dienu laikā pieaugusi no 40% līdz 97%, pārsteidzot un satraucot zinātniekus. Tātad patlaban ledus vairogs vairāk vai mazāk atkūst gandrīz visā platībā, sākot no plānajām malām zemajās Grenlandes piekrastēs līdz vidusdaļai, kur tā biezums sasniedz trīs kilometrus.

“Vērojot ledus kušanu vietās, kur tā agrāk visai ilgā periodā nav pieredzēta, nākas apsēsties un padomāt, kāpēc tā notiek,” sacījis NASA vadošais pētnieks Valīds Abdalati. “Tas ir nopietns signāls, kura nozīmi mēs sāksim aptvert tikai turpmākajos gados.”

Pēc viņa teiktā, šobrīd NASA vēl nevar pateikt, vai runa ir par retu dabisku norisi, vai arī cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultātu. Zinātnieki gan cer, ka atkusušais ledus lielākajā daļā Grenlandes ledus vairoga virsmas atkal sācis sasalt.

Pirms dažām dienām NASA ziņoja, ka no Grenlandes ledāja atdalījies milzīgs aisbergs, kas izmērā divas reizes pārsniedz Manhetenas teritoriju.

Leta, NASAThe National Snow and Ice Data Center,  

Šodien gaidāmas magnētiskās vētras (Video)

2012. gada 12. jūlijā plkst. 19:53 pēc Latvijas laika uz Saules tika reģistrēts X1.4 kategorijas uzliesmojums, kuram sekoja koronālās masas izvirdums.

Izvirdums tika novērots no aktīvā reģiona AR 1520, kas pret Zemi vērstajā Saules pusē parādījās jau 6. jūlijā.

Tā kā plankums uzliesmojuma brīdī bija vērsts Zemes virzienā, šodien tuvāko stundu laikā uz Zemes iespējamas ģeomagnētiskās aktivitātes.

Gaidāmo magnētisko vētru intensitāte tiek prognozēta no vājām līdz vidēji stiprām. Tā kā naktis ir vel ir gaišas un laika apstākļi nepatstāvīgi, ziemeļblāzmas Latvijā visticamāk ka neizdosies novērot. 😦

Zinātnieki prognozē, ka šovasar uz saules notiks vēl virkne spēcīgu izvirdumu. Pastāv liela iespējamība, ka nākošie spēcīgie izvirdumi uz Saules notiks tuvāko 48 stundu laikā.

Starspace.lv, NASA, Skyywatcher88, NASA iSWA