Nāvējošās sniega lavīnas Kašmirā (Foto, Video)

24/02/2012 no

Vismaz 16 Indijas karavīru gājuši bojā sniega lavīnās Himalaju kalnu Kašmiras reģionā, ceturtdien paziņoja vietējās amatpersonas.

Divas lavīnas pārklāja Indijas armijas nometnes Davārā un Sonamargā, kas atrodas tuvu ļoti militarizētajai kontroles līnijai Indijas un Pakistānas strīda teritorijā Kašmirā.

Indijas aizsardzības nozares pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, norādīja, ka Davārā gājuši bojā 13 karavīri, trīs pazuduši bez vēsts, bet vēl 15 izrakti no sniega apakšas dzīvi, savukārt Sonamargā, kas vasarā ir populārs Indijas tūristu galamērķis, sniega lavīnā gājuši bojā trīs karavīri.

Notiek glābšanas darbi, lai atbrīvotu zem sniega apraktos cilvēkus. Glābšanas darbus apgrūtina sliktie laikapstākļi. Precīzs skaits cilvēku, kas atrodas zem sniega, nav zināms.

Kalnainais Kašmiras reģions, ko pārsvarā apdzīvo musulmaņi, ir sadalīts divās daļās kopš 1947.gada, kad beidzās Lielbritānijas koloniālā pārvalde. Gan Indija, gan Pakistāna ir pieteikusi savas tiesības uz visu teritoriju, kas pašlaik ir sadalīta abu valstu starpā ar tā dēvēto kontroles līniju.

Delfi.lv, Photo Blog,

Ievietots iekš Cilvēku upuri, Dabas katastrofas, Foto, Lavīnas, Satiksmes traucējumi, Sniegs, Transporta bojājumi, Video, Ēku bojājumi Tagged with , , , , , , , ,

Kurzemē sākas plūdi (Video, Foto)

23/02/2012 no

Kurzemē un jo īpaši reģiona lielākajās pilsētās, Liepājā un Ventspilī, saistībā ar krasu temperatūras maiņu un intensīvo lietu pagājušajā naktī, kas pastiprināti veicinājis sniega kušanu, strauji cēlies ūdens līmenis, applūdinot gan brauktuves, gan privātīpašumus.

Kopš trešdienas ļoti daudz nokrišņu bijis Kurzemē. Liepājā nepilnas diennakts laikā nolijis 60 procenti mēneša normas. Līdz ceturtdienas rītam lielākais nokrišņu daudzums izmērīts Ventspilī – 34 milimetri jeb 85 procenti no mēneša normas. Kolkā un Liepājā nokrišņu daudzums sasniedza 24 mm jeb 60 procentu no februāra normas, bet Rucavā pagājušajā naktī vien nolija 23 mm

Naktī uz 23. februāri Liepāju pārsteidza spēcīgs lietus. Reizē ar pamatīgu sniega kušanu no rīta liepājniekiem pavērās visai nepatīkamas ainas.

Īpaši lielas neērtības nācās pārdzīvot Ezermalas iemītniekiem.

Vairākas ieliņās namu pagalmi bija tik pamatīgi applūduši, ka iziet no mitekļiem varēja vien gumijas zābakos.

Rucavā un Nīcā ceturtdien plašā teritorijā applūduši lauki, tomēr ārkārtas situācija neveidojas. Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze atzina, ka tik pārplūdušus laukus Rucavas novadā viņa līdz šim nebija redzējusi. Laukus vēl klāj ledus, līdz ar to ūdens nevar iesūkties zemē. Dažviet applūduši arī ceļi, taču tie vēl ir izbraucami, informēja Stendze. Arī Nīcas novada pašvaldība pavēstīja, ka dažviet applūduši lauki, tomēr sarežģījumus lielais ūdens daudzums pagaidām nerada.

Pāvilostā pēc intensīvas sniega kušanas un lietus atsevišķās vietās ūdens sedz brauktuves un gājēju celiņus, savukārt Grobiņas novada teritorijā vietām pārplūdis autoceļš Liepāja–Ventspils.

TVNET, irLiepāja, LTV Ziņu dienests, Liepajniekiem.lv, ReKurZeme.lv

Ievietots iekš Foto, Lauksaimniecības postījumi, Lietusgāzes, Pali, Pavasaris, Plūdi, Satiksmes traucējumi, Video Tagged with , , , , , , ,

Krievijas zinātnieki uzziedinājuši 30 tūkstošus gadu senas sēklas (Foto, Video)

21/02/2012 no

Krievijas zinātniekiem izdevies uzziedināt 30 tūkstošus gadu senas sēklas, ko vāveres bija paslēpušas Kolimas upes krastā Sibīrijā.

Zinātnieku noteiktais neļķu dzimtas auga «Silene stenophylla» sēklu vecums ir aptuveni 31 800 gadu.

Tās ir senākās sēklas, kuras izdevies uzziedināt, apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Svetlana Jašina un Dāvids Giličinskis.

Atklājums pārspēj iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2000 gadu senām Nāves jūras tuvumā atrastām palmas sēklām, no kurām izdevās iegūt veselu augu.

Atklājums varētu kļūt par pagrieziena punktu sena bioloģiskā materiāla pētniecībā un parādīt mūžīgā sasaluma nozīmi, «meklējot senu genofondu, iepriekš pastāvējušu dzīvību, kas hipotētiski jau sen izzudusi no zemes virsas», raksta zinātnieki.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieku izpētītajās 70 vāveru ziemas guļas vietās Kolimas upes krastā atrasti vairāki tūkstoši sēklu paraugu. «Visas alas atrastas 20 līdz 40 metru dziļumā no tagadējās zemes virsmas, un tās bija ierīkotas zemes slāņos, kuros bija arī mamutu, mataino degunradžu, bizonu, zirgu, briežu un citu faunas pārstāvju kauli,» skaidrots pētījumā.

Zinātnieku veiksmi lielā mērā nodrošināja tas, ka alas ātri sasalušas un pēc tam «nekad nav atsalušas», pasargājot tās no bojājumiem.

Zinātnieki vispirms centušies iegūt augus no nobriedušām sēklām, taču tas nav izdevies. Vēlāk viņi pievērsušies «Silene stenophylla» augļu daļām, ko pētnieki raksturo kā «placentālus audus». No tiem izdevies iegūt veselus augus.

Apollo, Dailymail.co.uk, alternet.org, Vesti.ru

Ievietots iekš Augi, Daba, Fenomeni, Foto, Tas ir interesanti, Video, Zinātne Tagged with , , , , , ,

Plūdu draudi Eiropā un sausuma draudi Anglijā (Video)

21/02/2012 no

Pavasara atkušņi šogad varētu izraisīt plūdus vairākos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, otrdien brīdināja ANO. Nākamo desmit dienu laikā Bulgārijā un Rumānijā tiek prognozēts gaisa temperatūras kāpums par astoņiem līdz pat desmit grādiem pēc Celsija.

Sniega segas biezums netālu no Bukarestes Rumānijā

«Lai gan tūkstošiem cilvēku no Serbijas līdz Bulgārijai joprojām ir ieputināti, saskatāmas brīdinājuma zīmes, ka gaidāmi postoši plūdi, kas prasīs gan cilvēku upurus, gan nesīs ekonomiskus zaudējumus,» brīdina ANO eksperti.Vissmagāk tiks skarti tie reģioni, kur nav ierīkota nepieciešamā infrastruktūra plūdu gadījumiem, piemēram, dambji un aizsprosti.

Jau ziņots, ka bargais sals un spēcīgā snigšana šoziem Eiropā prasījusi jau vairāk nekā 600 cilvēku dzīvības. Ekstremālo laikapstākļu dēļ daudzas apdzīvotas vietas tika nošķirtas no ārpasaules, tām nebija pieejama elektroenerģijas apgāde.

«Tagad pienācis laiks šo valstu varasiestādēm, Sarkanajam Krustam, nacionālajām katastrofu riska samazināšanas institūcijām un civilās aizsardzības iestādēm gādāt par to, lai, sākoties plūdiem, nebūtu cilvēku upuru,» mudina ANO, vienlaikus aicinot domāt par to, kā nesenās dabas stihijas izgaismojušas infrastruktūras problēmas.

Toties Lielbritānija pirmdien valsts dienvidaustrumu reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar sausumu un brīdināja, ka šī problēma vasarā varētu skart arī citas valsts daļas.

Lai gan Lielbritānija daudziem saistās ar lietainu klimatu, laika posmā no oktobra līdz janvārim valsts dienvidaustrumos nokrišņu daudzums bijis vien 73% no normas, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1992.gada. Vairākās upēs ūdens līmenis ir zemāks nekā 1976.gadā, kad Lielbritāniju skāra plašs sausums.

Vides ministrija satraucošajā situācijā vaino iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata izmaiņas un mājsaimniecību patēriņa paradumu maiņu.

“Lai gan mums ir reputācija kā valstij, kurā daudz līst, mums nākotnē varētu būt mazāk nokrišņu un mazāk skaidrības par to, kad līs,” teikts ministrijas paziņojumā, kurā briti mudināti mazāk laika pavadīt dušā un salabot pilošus krānus. Vidēji viena mājsaimniecība Lielbritānijā ik gadu patērē vairāk nekā 100 000 litru ūdens.

TVNET, Kasjauns.lv, euronews, Channel4News, Fire Earth

Ievietots iekš Cilvēku evakuācija, Cilvēku upuri, Foto, Ilustratīvais materiāls, Klimata anomālijas, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Lauksaimniecības postījumi, Ledus iešana, Pali, Plūdi, Prognozes, Satiksmes traucējumi, Sausums, Sniegputeņi, Temperatūras anomālijas, Transporta bojājumi, Video, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →