Tokiju otrdien skārusi spēcīga zemestrīce. Fukusimas AES katastrofai piešķir augstākās bīstamības kategoriju. TEPCO atzīst: Fukušimas avārija draud izvērsties briesmīgāka par Černobiļu (Video)

Spēcīga 6,3 ballu stipra zemestrīce otrdien notikusi Tokijas apkārtnē. Tās epicentrs atrodas Klusajā okeānā 30 kilometru dziļumā netālu no Boso pussalas, uz ziemeļaustrumiem no Tokijas, vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Televīzijas kanāls CNN vēstī, ka zemestrīcē gājuši bojā vismaz seši cilvēki. Pazemes grūdieni Tokijas rajonā bija jūtami pulksten 8.08 no rīta pēc vietējā laika. Tika apturētas visas Tokijas metro līnijas, starptautiskā lidosta un dzelzceļa satiksme.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas galvaspilsētā joprojām nav atjaunota metro satiksme, kur notiek sistēmu ārkārtas pārbaude. Izveidojušies milzīgi sastrēgumi, jo miljoniem cilvēku cenšas nokļūt darbā. Tokijā pazemes grūdieni sašūpojuši mājas, pēc tam tika izsludināta cunami trauksme, kas vēlāk atsaukta. Šodienas pazemes grūdieni nav skāruši Japānas atomelektrostacijas.

Japāna otrdien mainījusi Fukusimas atomelektrostacijas katastrofas novērtējuma līmeni, piešķirot tai visaugstāko – septīto – kategoriju, vēsta Tokijas kodoldrošības pārvalde. Tādējādi Fukusimas avārija atzīta par “lielu nelaimes gadījumu”, kas pielīdzināms 1986.gada Černobiļas katastrofai, kura atzīta par līdz šim pasaules vēsturē smagāko kodolincidentu miera laika apstākļos. Amatpersonas atzīst, ka grūti novērtēt vidē nonākušo radioaktīvo materiālu daudzumu, taču kodoldrošības pārvaldes pārstāvis, pamatojoties uz pieejamajām aplēsēm, norādīja, ka Fukusimas kodolspēkstacijas avārija atbilst septītajai kategorijai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tomēr, pēc kodoldrošības pārvaldes novērtējuma, no Fukušimas noplūdis desmit reizes mazāk radioaktīvu vielu nekā savulaik no Černobiļas un abas katastrofas būtiski atšķiras. “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ gāja bojā 29 cilvēki. Fukusimā tā nebija,” skaidro pārvaldes pārstāvis Hidehiko Nišijama. “Černobiļā uzsprāga paši reaktori. Fukusimā eksplodēja ūdeņradis, kas bija uzkrājies ēkās, taču paši reaktori palika neskarti, lai gan ir konstatēta noplūde. Situācija ir citāda nekā Černobiļā. Mums nav milzīga un ilgstoša uguns avota, kā bija tur.” “Černobiļā augstā radiācijas līmeņa dēļ nācās uz laiku pārtraukt glābšanas darbus un pamest apkaimi. Taču Fukusimā glābēji strādā dienu un nakti. Mēs esam nodrošinājuši apstākļus, kas ļauj viņiem strādāt,” norāda eksperts.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Saskaņā ar pārvaldes apkopotajiem datiem kopējais radiācijas līmenis no avarējušās spēkstacijas sasniedzis 370 000 terabekerelus. Turpretī Japānas kodoldrošības komisija, kurā apvienojušies eksperti, kas sniedz padomus valdībai, lēš, ka kopējais radiācijas līmenis ir ievērojami augstāks un varētu būt 630 000 terabekerelu apmērā. Vienā terabekerelā ir triljons bekerelu. Bekerels ir radioaktīvā starojuma avota aktivitātes mērvienība.

Avārijas sekas «Fukušima-1» atomelektrostacijā (AES) var pārsniegt Černobiļas AES avārijas sekas, otrdien paziņoja spēkstacijas apsaimniekotāja «Tokyo Electric Power» (TEPCO) pārstāvis Dzuniti Macumoto. «Radioaktīvo vielu noplūde joprojām līdz galam nav apstādināta,» atzina TEPCO pārstāvis, norādot uz bažām, ka kopējā radioaktīvo vielu noplūde varētu pārsniegt Černobiļas apmērus.

Tai pat laikā par kodoldrošību atbildīgā aģentūra Japānā uzsver, ka Fukušimas situācija pēc būtības atšķiras no Černobiļas, un pagaidām noplūduši vien desmit procenti no Černobiļas avārijā noplūdušā radioaktīvo vielu daudzuma. Japānas enerģētiķi ziņo, ka vislielākā noplūde fiksēta otrajā reaktorā.

Ziņu avots: Apollo, Петербург-Пятый канал, Kasjauns.lv, Vesti.ru

Japānu skārusi 7,1 balli stipra zemestrīce (Video)

Japānas Honsjū salas ziemeļaustrumu piekrastē pirmdien rēģistrēti 7,1 balli stipri pazemes grūdieni, informē ASV ģeoloģiskais dienests. Zemestrīce izraisījusi aptuveni metru augstus cunami viļņus, kas jau sasnieguši sauszemi Ibarakas prefektūrā. Ziņu par postījumiem pagaidām nav, informē aģentūra “RIA Novosti”. Zemestrīces epicentrs atradies Fukušimas prefektūrā. No avarējušās “Fukušima-1” AES evakuēts personāls. Pazemes kontrakcijas justas arī galvaspilsētā Tokijā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī ir jau otrā spēcīgā zemestrīce nedēļas laikā.Ceturtdien arī reģistrēts 7,1 balli stiprs satricinājums, kuru uzskata par 11. marta 9,0 balles stiprās zemestrīces pēcgrūdienu. Ceturtdien gāja bojā trīs cilvēki un aptuveni 100 guva ievainojumus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmdienas zemestrīce notika tikai dažas stundas pēc tam, kad visā valstī tika pieminēti 11. marta katastrofas upuri, kuru skaits var sasniegt 28 000.

Japāna paplašinās evakuācijas zonu ap avarējušo ‘Fukušima-1’AES

Valdība ir pieņēmusi lēmumu evakuēt vairāku apdzīvoto vietu iemītniekus, kuru mājas atrodas ārpus 20 kilometru zonas ap avarējušo “Fukušima-1” atomelektrostaciju (AES), pirmdien informē aģentūra “Reuters”. Kā skaidro valdības ģenerālsekretārs Jukio Edano, nenotiek viss zonas lineāra paplašināšana, bet tiek evakuētas visapdraudētākās vietas, kur apstarojums var sasniegt 20 milizīvertus gadā. Kopumā 20 kilometru rādiusa aplis labi pasargājot no radiācijas. “Tomēr ir atsevišķas vietas, kur radiācijas līmenis pieaug atkarībā no klimatiskajiem un ģeogrāfiskajiem apstākļiem pat ārpus 20 kilometru zonas,” sacīja Edano.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Reportāža no Fukušimas slēgtās zonas

Iepriekš ziņots, ka augstā radiācijas līmeņa dēļ valdība grasās paplašināt evakuācijas zonu. Līdz šim gan varasiestādes to bija atteikušās darīt, neraugoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) aicinājumiem. Vairākas valstis jau ieteikušas saviem pilsoņiem neuzturēties 80 kilometru rādiusā ap Fukušimas AES. Kā “Reuters” apstiprinājuši avoti vietējās pašvaldībās, evakuācijas zona atsevišķās vietās tiks paplašināta līdz 30 kilometriem atkarībā no vēja virziena un šajās vietās dzīvojošajiem tiks dota nedēļa laika, lai sagatavotos evakuācijai. Evakuācija skartu aptuveni 5000 cilvēku.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jau vēstīts, ka pēc 11. marta zemestrīces un sekojošiem cunami, sabojājās četri no sešiem “Fukušima-1” AES reaktoriem. Stacijā notika vairāki sprādzieni un ugunsgrēki. Kā svētdien apliecināja avarējušajā kodolspēkstacijā strādājošie inženieri, lai arī kopš traģēdijas apritējis jau mēnesis, joprojām nav izdevies atjaunot atomelektrostacijas dzesēšanas sistēmas, kas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu pietiekamu ūdens daudzumu virs kodoldegvielas stieņiem un atjaunotu kontroli stacijas sešos reaktoros.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānā kāds iedzīvotājs ar mobilā telefona kameru fiksējis brīdi, kad 11.martā pēc zemestrīces cunami vilnis triecas pret Fukušimas atomelektrostaciju. Tiek lēsts, ka vilnis bijis gandrīz 20 metrus augsts.

TEPCO inženieriem pēc vairāku dienu pūliņiem ir izdevies apturēt radioaktīvā ūdens noplūdi no otrā reaktora – speciālisti ar nātrija silikāta injekcijām padarīja cietāku augsni pie ieplaisājušās bedres, no kuras noplūda ūdens ar augstu radioaktivitātes pakāpi, kas pēc tam ieplūda okeānā.

Japānas zinātnieki: pēc 30 gadiem vāja radiācija no ‘Fukušima -1’ būs visā Klusajā okeānā

Japānas speciālisti prognozē, ka pēc 30 gadiem radiācija, kas nonākusi okeānā no avarējušās atomelektrostacijas “Fukušima – 1” izplatīsies visā Klusajā okeānā, taču tās koncentrācija nebūs liela un neapdraudēs cilvēku dzīvību un veselību, ziņo ārvalstu masu mediji. Pie šāda secinājuma nonākuši zinātnieki no Japānas kodolpētniecības centra, ar datoru palīdzību modelējot notiku attīstību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Māju atlūzas, dažādas mantas, sadauzītas automašīnas, nelielas mājiņas un cilvēku ķermeņu daļas nonākušas okeānā pēc postošās 9 baļļu zemestrīces un tai sekojušā cunami viļņa Japānā, šā gada 11.martā un virzās Ziemeļamērikas virzienā

Kopš 4.aprīļa zemestrīces un cunami dēļ avarējušās AES “Fukušima – 1” operators “Tokyo Electric Power Co.” (TEPCO) iepludināja okeānā aptuveni deviņas tonnas notekūdeņu, kas satur radiāciju. Saskaņā ar zinātnieku prognozēm, piecu gadu laikā radiāciju saturošie ūdeņi ar straumēm sasniegs Ziemeļamerikas piekrasti, pēc desmit gadiem – Austrumāziju, bet pēc 30 gadiem izplatīsies visā okeānā. Taču zinātnieki mierina, ka radiācijas līmenis nebūs cilvēkiem bīstams, jo radiācijas koncentrācija būs minimāla.

Ziņu avots: Delfi.lv, Фактор Времени, RussiaToday, ITN News, Apollo, Vesti.ru, Телекомпания НТВ

Jaunlaulātie medusmēneša laikā piedzīvo sešas dabas katastrofas (Video)

Kāds zviedru jaunlaulāto pāris sava četrus mēnešus ilgā medusmēneša laikā pieredzējis sešas dabas katastrofas, tostarp plūdus Austrālijā, zemestrīci Kraistčērčā un Japānas cunami, vēsta laikraksts “Daily Telegraph”. Stēfans un Ērika Svanstremi kopā ar savu mazo meitiņu izbrauca no Stokholmas 6.decembrī un gandrīz nekavējoties Vācijas pilsētā Minhenē piedzīvoja vienu no Eiropas stiprākajām sniega vētrām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tālāk viņi turpināja ceļu uz Kērnsu Austrālijā, kuru skāra viens no negantākajiem pieredzētajiem cikloniem valsts vēsturē. Tur pāris kopā ar vēl 2500 cilvēkiem bija spiests 24 stundas pavadīt patvērumā uz cementa grīdas kādā vietējā tirdzniecības centrā. No Kērnsas jaunlaulātie devās dienvidu virzienā uz Brisbenu, taču tobrīd pilsēta piedzīvoja stiprus plūdus, tādēļ viņi izlēma šķērsot valsti un devās uz Pērtu, kur tik tikko izbēga no spēcīgiem krūmu ugunsgrēkiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tālāk pāris ar lidmašīnu devās uz Jaunzēlandes pilsētu Kraistčērču, kur ieradās neilgi pēc 6,3 balles spēcīgas zemestrīces, kura 22.februārī bija izpostījusi visu pilsētu. “Kad mēs tur nokļuvām, visā pilsētā bija ārkārtas stāvoklis. Mēs nevarējām apmeklēt pilsētu, jo tā bija pilnībā bloķēta, tādēļ tā vietā pirms došanās uz Japānu mēs ceļojām apkārt,” sacīja Ērika Svanstrema.

Taču tikai dažas dienas pēc viņu ierašanās Tokiju satricinājās lielākā zemestrīce Japānas vēsturē. Pēc salīdzinoši vismierīgākā Ķīnas apmeklējuma 29.martā ģimene laimīgi atgriezās Stokholmā, un jaunais vīrs, kurš pārdzīvojis arī postošo cunami, kas 2004.gadā piemeklēja Āzijas dienvidaustrumu krastu, apgalvo, ka viņu laulības saites ir spēcīgākas kā jebkad.

“Es zinu, ka laulībām ir jāiztur daudzas pārbaudes, bet es domāju, ka mēs esam piedzīvojuši vairākumu. Mēs pavisam noteikti katastrofas pieredzējām vairāk nekā pienāktos, taču vissvarīgākais ir tas, ka esam kopā un laimīgi,” sacīja Stēfans Svanstrems. “Teikt, ka mums nepaveicās ar laika apstākļiem, nebūtu īsti atbilstoši. Tas ir tik absurdi, ka tagad mēs varam vienīgi smieties,” piebilda Ērika Svanstrema.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, РЕН ТВ, euronews

P.S. Cerams ka viņu plānos nav apceļot Latviju…

Zemestrīce Japānas piekrastē ar magnitūdu 7,1 balles; cunami trauksme atcelta; problēmas jau citā AES (Video)

Zemestrīce notikusi plkst.23.32 pēc vietējā laika (plkst.17.32 pēc Latvijas laika) 66 kilometrus uz austrumiem no Sendai pilsētas un tās spēks bija 7,1 balle, ziņo ASV Ģeoloģiskais dienests (USGS). Sākotnēji seismologi pazemes grūdiena spēku bija novērtējuši ar 7,4 ballēm. Zemestrīces epicentrs atradies 49 kilometru dziļumā, norāda USGS seismologi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japānas meteoroloģiskais birojs izsludināja cunami trauksmi Klusā okeāna piekrastē, brīdinot, ka krastu var sasniegt divus metrus augsti viļņi. Pēc nedaudz vairāk nekā stundas birojs trauksmi atsauca. Savukārt Havaju salās bāzētais Klusā okeāna cunami centrs paziņoja – nav gaidāms, ka varētu izraisīties okeāna mēroga cunami.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kaut arī epicentrs atradās 333 kilometru attālumā no Tokijas, arī Japānas galvaspilsētā ēkas sašūpojušās. “Lūdzu, nekautrējieties doties uz augstākiem apvidiem, nemēģiniet tuvoties krasta līnijai. Nemēģiniet pārbaudīt krasta līnijas situāciju,” vairākkārt mudināja raidsabiedrība NHK. Pēc visa spriežot, ieteikums netuvoties krastam pamatā domāts zvejniekiem, kas satraukušies par savām laivām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tiek ziņots, ka Okinavā atomelektrostacijā (AES), kura pieder TEPCO, atslēgusies energopadeve, kas skārusi divus no trijiem ģeneratoriem. Par atomdrošību atbildīgie dienesti ziņo, ka radiācijas līmenis ir stabils.

Japāna vēl nav atguvusies pēc 11.marta deviņas balles spēcīgās zemestrīces, kas izraisīja postošu cunami. Dabas katastrofā bojāgājušo oficiālais skaits sasniedzis 12 608 cilvēkus, bet 15 073 joprojām tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Ziņu avots: TVNET, Apollo, Vesti.ru, RussiaToday, Фактор Времени