Aizvadīts nokrišņiem bagātākais pavasaris šajā gadsimtā

Šā gada pavasaris bijis ar mainīgi siltu un mitru laiku, taču kopumā 2012.gada pavasaris kļuvis par šī gadsimta nokrišņiem bagātāko pavasari, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Šogad visi pavasara mēneši Latvijā ir bijuši gan siltāki, gan nokrišņiem bagātāki par ilggadējiem vidējiem rādītājiem. Tādējādi ar kopējo nokrišņu daudzumu 130% no normas aizvadītais pavasaris ir bijis devītais nokrišņiem bagātākais pēdējos 90 gados un vislietainākais 21.gadsimtā.

Savukārt gaisa temperatūra bijusi 1,4 grādus virs normas, līdz ar to pavasaris ir 12.siltākais Latvijā pēdējos 90 gados un ceturtais siltākais šajā gadsimtā.

Toties Grenlandes dienvidos 29.maijā reģistrēts jauns maija siltuma rekords – Narsarsuakas ciematā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +24,8 grādiem, paziņoja Dānijas Meteoroloģijas institūts. Tādējādi par 2,4 grādiem pārspēts iepriekšējais maija siltuma rekords, kas bija 1991.gada 31.maijā reģistrētie +22,4 grādi.

Neierasti silts laiks Grenlandē turpinās vairākas dienas, 30.maijā gaisa temperatūra piekrastē pakāpās līdz +24 grādiem. Gaisa temperatūras paaugstināšanās virs +20 grādiem ir reta parādība arī vasaras vidū.

Pasaules lielākajā salā tikai divreiz vēsturē reģistrēta vēl augstāka gaisa temperatūra: +24,9 grādi 2010.gada 2.septembrī un +25,5 grādi 1990.gada 27.jūlijā. Visi siltuma rekordi reģistrēti Grenlandes galējos dienvidos vai dienvidrietumos.

Ziemā gaisa temperatūra Grenlandes vidienē mēdz noslīdēt zem -50 grādiem. 80 procentu salas klāj ledus sega, kas ir līdz trim kilometriem bieza. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes aprēķiniem Grenlandes ledāju izkušana nozīmētu ūdens līmeņa paaugstināšanos Pasaules okeānā par vairāk nekā septiņiem metriem.

Leta

Sniegputenis maijā – Horvātija, Bosnija, Ķīna, Japāna (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vesti.ruПетербург-Пятый каналПервый канал 

Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC

Vīrietis izdzīvo divus menešus ieslodzīts mašīnā (Foto, Video)

Kāds vīrietis no Zviedrijas divus mēnešus bijis ieslodzīts mašīnā, kas aprakta sniegā, taču, neskatoties uz šīm grūtībām viņš spējis izdzīvot, vēsta BBC.

Mašīna tika atrasta piektdien, vienu kilometru no ceļa, kas ved uz Zviedrijas ziemeļiem. Šajā reģionā gaisa temperatūra var nokristies līdz -30 grādiem.

Divus mēnešus vīrietis bija pavadījis mašīnā, kur visu šo laiku izdzīvojis bez pārtikas. Viņš bija pārāk vājš, lai sīki izstāstītu notikušo, tomēr viņš spēja atklāt, ka zem sniega bijis kopš 19.decembra. Nenosalt 45 gadus vecajam vīrietim mašīnā palīdzējis guļammaiss, bet viņu atrada sniega motociklisti, stāstīja vietējās policijas pārstāvji.

„Viņš bija ļoti sliktā stāvoklī. Vīrietis teica, ka tur atrodas ļoti ilgi un izdzīvojis ēdot tikai sniegu,” stāstīja policists Ebe Nibergs. „Kārtīgu ēdienu viņš nebija ēdis kopš decembra.”

Delfi.lv, nwt.se, op.se, РБК ТВ