Curiosity apstiprina: Uz Marsa kādreiz tecēja upes (Video, Foto)
28/09/2012
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa izpētes visurgājējs Curiosity atradis pierādījumus tam, ka uz Sarkanās planētas kādreiz bijis ūdens, kas ir svarīgs priekšnoteikums dzīvības eksistencei.
Visurgājēja uzņemtajos fotoattēlos redzami Marsa virsmas akmeņi, kurus, visticamāk, noapaļojis un pārnēsājis ūdens. NASA uzskata, ka tie kādreiz atradušies aptuveni pusmetru dziļa strauta dibenā un tie ir pārāk smagi, lai tos turp būtu atgādājis vējš.
NASA speciālisti vēl nav mēģinājuši izpētīt akmeņu ķīmisko sastāvu, izmantojot visurgājēja aparatūru, jo uzskata, ka vēlāk tiks atrasti daudz labāki paraugi. «Tekošs ūdens ir viena no vietām, kur varēja dzīvot mikroorganismi. Atrastie akmeņi varētu nebūt labākā vieta, kur saglabājušās to pēdas,» aģentūrai Reuters skaidroja Kalifornijas Tehnoloģiju universitātes eksperts Džons Grocingers (John Grotzinger).
Curiosity projekta kopējās izmaksas sasniedz 2,5 miljardus ASV dolāru. Visurgājēja sekmīga nolaišanās uz Marsa virsmas ir liels sasniegums NASA, kuru pēdējos skārusi apjomīga finansējuma samazināšana. Uz Sarkanās planētas visurgājējs darbosies divus gadus.
Visurgājējs uz Marsa meklē pierādījumus dzīvības eksistencei. Paredzēts, ka visurgājējs veiks urbumu 396 metru attālumā no sākotnējās nosēšanās vietas esošos Marsa iežos.
db.lv, PIK.lv, NASA Jet Propulsion Laboratory, VideoFromSpace

Jauns pētījums, kura rezultāti publicēti starptautiskā zinātniskā žurnālā «Atmosfēras ķīmija un fizika», atklāj, ka pēc ļoti spēcīga Saules uzliesmojuma Latvijā iespējama vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par aptuveni četriem grādiem.
Lai uzliesmojums uz Saules būtiski ietekmētu laikapstākļus uz Zemes, tam jābūt ārkārtīgi spēcīgam – līdzīgam 1859.gada notikumam. Togad 1.-2. septembrī tika piedzīvota spēcīgākā magnētiskā vētra cilvēces atmiņā. Tās ietekmē Eiropā un Ziemeļamerikā sabruka telegrāfu sistēma, telegrāfu līniju radītās dzirksteles izraisīja ugunsgrēkus, bet ziemeļblāzma bija tik spoža, ka nakts vidū varēja lasīt avīzes.
Pēc tik spēcīgas magnētiskās vētras kā 1859.gadā daudzos reģionos elektroapgādes atjaunošana, visticamāk, prasītu vairākus gadus. Bez naudas, elektrības, sakariem un transporta izceltos plašas masu nekārtības un bads, no kura visvairāk ciestu pilsētnieki, savukārt vislabākās izredzes izdzīvot būtu mazattīstītu lauku reģionu iedzīvotājiem, kuru ikdiena nav atkarīga no elektrības un degvielas.
Tomēr zema Saules aktivitāte nenozīmē, ka nav iespējami spēcīgi uzliesmojumi. Daži no spēcīgākajiem uzliesmojumiem, tostarp stiprākais zināmais uzliesmojums 1859.gadā, notika vāju ciklu laikā, kad Saules vidējā aktivitāte bija zema















