Žurnālā Nature Geoscience ir publicēts pētījums, kurā tiek apskatīta Saules starojuma intensitātes ietekme uz Zemes klimatu. Iespējams, ka aukstās ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos ir cieši saistītas ar aptuveni 11 gadus ilgo Saules aktivitātes ciklu.
Saules aktivitātes 11 gadu cikls šobrīd
Pētījumā izdevies noskaidrot, ka pastāv saistība starp Saules starojuma intensitātes izmaiņām un meteoroloģiskajiem rādītājiem.
Aizsalusī Temza Anglijā 1683 gadā Maundera minimuma laikā
Jau agrāk bija izdevies noskaidrot, ka ziemās, kad novērojama zemāka Saules aktivitāte, piemēram, 11 gadu cikla minimuma laikā, ir reģistrēti vājāki rietumu vēji. Tas nozīmē, ka Lielbritānijā šādā gadījumā spēcīgākie austrumu vēji atnes aukstāku gaisu no kontinenta. “Mūsu pētījums atklāj, ka saistība starp Saules ciklu un klimatu ziemā nav tikai sakritība,” teica viens no pētījuma autoriem doktors Ādams Skaife.
Izmantojot 2003. gadā startējušā NASA SORCE satelīta mērījumus, ir izdevies noskaidrot, ka Saules ultravioletā starojuma intensitātes svārstības atkarībā no Saules aktivitātes, ir daudz lielākas nekā agrāk tika uzskatīts. Ievietojot iegūtos datus okeāna-atmosfēras klimata modelī, ir redzams, ka Saules aktivitātes cikla izmaiņas sakrīt ar Ziemeļatlantijas jeb Arktikas svārstību negatīvo fāzi.
NASA SORCE satelīts
“Mēs ieguvām stabilu klimata ainu, apstiprinājām, kā tas darbojas, un ievietojām datormodelī. Ir skaidrs, ka tas nav vienīgais faktors, kas nosaka ziemas apstākļus mūsu reģionā, bet ir ļoti nozīmīgs, un izpratne par to ir nozīmīga gan sezonālajām, gan ilgāka laika prognozēm,” piebilda Skaife.
Ja SORCE iegūtie mērījumi, kuri tiek veikti visā ultravioletā starojuma diapazonā, ir korekti, zemāka Saules aktivitāte, kāda arī bija vērojama pēdējo gadu laikā, ir viens no iemesliem aukstākām ziemām Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Vidējā temperatūra pasaulē šajā gadījumā praktiski netiek ietekmēta.
“SORCE satelīta instruments sadala visu ultravioleto diapazonu mazākos viļņu garuma reģionos, nodrošinot labu spektrālo izšķirtspēju. Pirms tam klimata modeļos tika izmantotas plašas spektrālās joslas, kur nebija iespējams nošķirt Saules signālu,” skaidroja atmosfēras fizikas profesore Džoanna Heiga.
Gados, kad ir vērojama zemāka ultravioletā starojuma intensitāte, stratosfērā aptuveni 50 kilometru augstumā virs tropiskajiem apgabaliem veidojas neparasti auksts gaiss. Austrumu vēji virs vidējiem platuma grādiem šo gaisu nogādā tālāk ziemeļu puslodē. Šis mehānisms rezultējas kā aukstākas ziemas Ziemeļeiropā un ASV ziemeļos. Kad Saules aktivitāte paaugstinās, notiek pretējais – spēcīgie rietumu vēji atnes siltāku gaisu un ziemas ir maigākas.
SOLCLI projekts
“Mēs redzam, ka ultravioletā starojuma līmenis ietekmē gaisa masu izvietojumu virs Atlantijas okeāna baseina. Tas izraisa siltuma pārdali, tādēļ, kad Eiropa un ASV slīgst aukstumā, Kanādā un Vidusjūras reģionā ir siltāks, un ietekme uz vispasaules vidējo temperatūru ir neliela,” paskaidroja pētījuma vadītāja Sāra Ainesone.
ASV Čikāga 2011 gada februāris
“Pat ar visizsmalcinātākajiem atmosfēras modeļiem ir ļoti grūti prognozēt laikapstākļus gadalaiku ietvaros,” piebilda Heiga. “Šis pētījums kopā ar NERC Saules izmaiņu un SOLCLI projektu papildina mūsu zināšanas.” Ņemot vērā Saules aktivitātes regularitāti, būtu iespējams klimata prognozes ilgākiem laika periodiem, jo īpaši biezi apdzīvotajiem reģioniem ārpus tropiskajām zonām.
“Ja kaut kas nav kārtībā ar instrumentu, kuru mēs izmantojam, tad iegūtā informācija varētu nebūt pareiza,” paskaidroja Heiga, jo pētījumā tiek izmantoti tikai SORCE satelīta dati. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka mehānisms, kas atklāj saistību starp ultravioletā starojuma intensitāti un klimatu ziemā, ir pareizs.
Informācijas avoti: Starspace.lv, Wikipedia, Climatechangedenier.com.au, Redorbit.com, SOLCLI Consortium
Informācijas avoti: 
“Geoscience Australia”, kas pazemes grūdiena spēku novērtēja uz 6,5 magnitūdām, pavēstīja, ka tas noticis tik tuvu piekrastei, ka nespēj noteikt, vai epicentrs atradies jūrā vai zem sauszemes.
Citāda Pasaule 