2012.gadu raksturojušas ekstrēmas gaisa temperatūras un bargi laikapstākļi, tostarp karstuma viļņi, sausums, postošas vētras un līdz šim nepieredzēta ledus segas kušana Arktikā, vakar paziņojusi ANO Pasaules Meteoroloģiskā organizācija (PMO).
Bet spriežot pēc notikumu attīstības un prognozēm arī gala nogale pasaulē solās būt ar “ekstrēmiem pasākumiem” bagāta 🙄
Daudzviet Eiropā šoruden piedzīvoti spēcīgi plūdi un sinoptiķi brīdina, ka tuvākajās dienās jauna stihija plosīsies Francijas dienvidos un Itālijas ziemeļos.
Kamēr Lielbritānijas atsevišķās daļās ūdens līmenis tikai tagad sāk kristies un ar pilnu sparu norit uzkopšanas darbi, Francijā plūdiem vēl gatavojas.
Visu Eiropu skar klimata pārmaiņas, kas dažādi ietekmē arī vidi. Nākotnē klimata pārmaiņu radītā ietekme būs vēl lielāka un radīs arī lielas izmaksas.
Tā teikts nesen publicētajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā. Latvijā lielākos draudus rada biežāki karstuma periodi, plūdi, kā arī spēcīgākas vētras. Turklāt tas ietekmēs ne vien ekosistēmu, bet arī vairākas tautsaimniecības nozares, ziņo Latvijas radio (LR).
Viesuļvētrā “Sendija” ASV un Kanādā pēdējās stundās gājuši bojā vismaz 39 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi.
Varasiestādes bažījas, ka upuru skaits varētu strauji pieaugt, jo joprojām bez vēsts pazuduši desmitiem cilvēku. Viesuļvētra nodarījusi postījumi mērāmi no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā.
“Sendija”ir pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklējusi ASV austrumkrastu un jau nodēvēta par «Frankenšteina vētru». «Sendija» pirms tam atstājusi postažu arī Karību jūras reģionā, un tās kopējais upuru skaits jau pārsniedz simtu.
ASV prezidents Baraks Obama pasludinājis viesuļvētras “Sendijas” skarto Ņujorkas pilsētu par katastrofas zonu. Tas ļauj vētrā cietušajiem iedzīvotājiem saņemt palīdzību no federālā budžeta. Visās trīs Ņujorkas lidostās ir applūduši skrejceļi un lidostas ir slēgtas.
Par katastrofas zonu pasludināts arī Ņūdžersijas štats, kur ūdens masas otrdien pārrāvušas aizsargdambi, appludinot vairākas pilsētas.
Plūdu straume bija tik spēcīga, ka pa Manhetenas ielām tika nestas automašīnas.
Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas. Ūdens pamazām ieplūst arī tunelī, kas savieno Manhetenu un Longailendu. «Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu kā pagājušajā naktī,» atzina MTA priekšsēdētājs. Blumbergs pavēstījis, ka appludinātā metro sistēma Ņujorkā nedarbosies turpmākās vismaz četras vai piecas dienas.
Elektrības apakšstacijas sprādziena rezultātā Kvīnsas rajonā izcēlies arī liels ugunsgrēks, kurš iznīcinājis piecdesmit mājas. Kopumā ugunsgrēki pilsētā nopostīja vismaz 80 ēkas. Drošības apsvērumu dēļ evakuēta slimnīcas.
Kopumā vētra skārusi ap 50 miljonus cilvēku, no kuriem miljons ir evakuēti no mājām.
Tikpat kā visa applūdusi Atlantijas okeāna krastā esošā kūrortpilsēta Atlantiksitja. No pilsētas evakuēti 30 tūkstoši cilvēku.
Trauksmes stāvoklis izsludināts ASV vecākajā atomelektrostacijā Ņūdžersijā, tā kā tur pamatīgi cēlies ūdens līmenis. Ņūdžersijas štata gubernators Kriss Kristijs (Chris Christie) pavēstījis, ka vēja spēks bijis tik liels, ka apgāzis uz dzelzceļa sliedēm stāvošus kravas vilcienus. Vairāki štata autoceļi ir slēgti un pārtraukta vilcienu satiksme.
Naktī bez elektrības palika miljoniem mājsaimniecību. Šobrīd bez strāvas desmit pavalstīs un Kolumbijas apgabalā jau esot astoņi miljoni mājsaimniecību un uzņēmumu, ziņo varasiestādes. Arī Kanādā bez elektroenerģijas piegādes otrdienas rītā palikuši 130 000 patērētāju, no tiem vairāk nekā 90 000 Ontario provincē, bet 43 000 kaimiņos esošajā Kvebekā.
ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums «Sendijas» centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā.