Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?
Kārtējo reizi, pēdējās nedēļas laikā, Latvijā bija iespējams novērot ziemeļblāzmas, bet diemžēl paveicās tikai dažiem, jo debesis pārsvarā bija nomākušās. Ziemeļblāzmu intensitāte gan bija ļoti augsta, pat Rīgā ap 9-10 vakarā virzienā zem Veneras un Jupitera bija manāma zaļa gaismas blāzma.
Kā liecina ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes (NOAA) sniegtā informācija, ziemeļblāzmas ap 20:30 (pēc Latvijas laika) pārklāja vismaz pusi Latvijas teritorijas.
Lai gan pēc publiskiem datiem, magnētisko vētru stiprums sasniedza gan tikai G2 (mērenu) līmeni.
Toties lokālie magnetometri, piemēram Helsinku (Somija), ap plkst. 7 vakarā uzrādīja īslaicīgus, bet toties ļoti spēcīgus magnetosfēras traucējumus.
Un tagad pie bildēm… 🙂
Par labu ziemeļblāzmu redzamību Latvijā liecina arī StarSpace forumā ievietotā Andra R. fotogrāfija no Zilupes:
Šovakar…kamēr mākoņi ļāva…
Andrim Jermutam no Ķesterciema arī izdevies iemūžināt kāvus.
15.marta vakarā Ķesterciemā kārtējo reizi bija vērojama ziemeļblāzmu.
Nelielas atpūtas mājas īpašnieki bija pārsteigti, pēc ziemas perioda ierodoties savā īpašumā un atklājot, ka jumts ir sabojāts. Netālu atrastais 585 gramus smagais vaininieks, kas izskatījās pēc parasta akmens, izrādījās meteorīts.
Astrofiziķis Knuts Jorgens Odegārds no Oslo universitātes uzskata, ka šis gabals varētu būt atlūza no bolīda, kurš 2012. gada 1. martā lidoja virs Norvēģijas. “Mēs analizējām simtiem norāžu un meklējām meteorītu gabaliņus,” pastāstīja Odegārds. “Un tad mēs atradām vienu tieši pašā Oslo.”
The fireball imaged with an all-sky-camera from Vestby 01.03.12(Southeast of Oslo) @ Arne Danielsen
Iespējams, ka šis meteorīts varētu izrādīties ļoti neparasts un vērtīgs, jo, kā uzskata Hanss Amundsens, tas varētu būt nācis no citas planētas.
Ģimene, kura atrada meteorīta fragmentu, vēlas, lai tas paliktu Norvēģijā un apsver iespēju nodot to muzejam. Tai pašā laikā tā atradējiem ir iespēja to pārdot par visai iespaidīgu naudas summu – viens grams maksā aptuveni 670 eiro (469 latus).
Kopš 1848. gada Norvēģijā ir atklāti tikai 14 meteorīti. Pēdējais no kosmosa viesiem tika atrasts 2006. gadā Mossā, kas atrodas uz dienvidiem no Oslo. Tādēļ nav pārsteigums, ka Tomassenu ģimenes īpašumu sabojājušais meteorīts ātri kļuva slavens.
«Tā ir sensācija. No vienas puses tas ir retums, kad meteorīts sabojā jumtu, no otras – šis eksemplārs ir ļoti reti sastopams,» notikušo komentēja astrofiziķe Anne Mette Sannesa.
Ziemeļblāzmu video un fotogrāfijas no Jāņa Šatrovska (Burtnieki) – shauttra.blogspot.com
Nūuu pēc kosmisko laikapstākļu parametriem rezultātam vajadzēju būt iespaidīgākam, bet nu kā ir, tā ir…. 🙂 Neilgi pēc saulrieta paspēju vēl zodiakālo gaismu saķert, pēdējais brīdis ar` bija. ja ne, tad nāktos gaidīt līdz rudenim…
Kā jau bija gaidāms, arī šovakar tika sagaidīta ziemeļblāzma. Aktivitāti nodrošināja ~M3 (M8.4 red. pieb. 😉 ) kategorijas uzliesmojums uz Saules. Šoreiz ziemeļblāzma bija jūtami vājāka par iepriekšējo, bet tomēr prieks to redzēt mūsu platuma grādos. Atliek vien gaidīt nākošo ar cerību, ka būs pietiekoši jaudīgi Vēl bildēs var redzēt mūsu galaktikas tuvāko kaimiņu galaktiku – Andromēdu (pa kreisi augšā)
P.S. Varbūt saņemšos uztaisīt mazi īsfilmu par šovakar redzēto, tā kā sekojiet līdz. P.S.S. Drīzumā raksts par citiem ziemas debesīs vērojamiem objektiem.” – miedzinjsh.wordpress.com
13.marta vakarā un naktī uz 14.martu ziemeļu puslodes iedzīvotājiem būs iespēja vērot ļoti interesantu parādību – Venēra un Jupiters vizuāli viens no otra atradīsies ļoti nelielā attālumā.
Kā ziņo ārvalstu mediji, šāda parādība vērojama aptuveni reizi 13 mēnešos. Tiek ziņots, ka ap plkst.19 pēc Latvijas laika, vakara debesīs rietumu pusē aptuveni 40 grādu augstumā no Zemes varēs redzēt divas spilgtas «zvaigznes».
12.03.2012 @ Marek Nikodem of Szubin, Poland
Tiem, kas parādību vēros ar neapbruņotu aci, attālums starp abiem debesu ķermeņiem šķitīs ļoti niecīgs – aptuveni trīs līdz četri centimetri. Tiek ziņots, ka Venēra atradīsies augstāk un būs mazliet spilgtāka par Jupiteru. Planētas jau vairākus mēnešus pakāpeniski satuvinās, taču 13.martā šis process sasniegs savu kulmināciju.