Āpsis, terjers vai “čupakabra”?

temby_monsterPīters Beilijs, Tenbijas pilsētas (Apvienotā Karaliste, Velsa) iedzīvotājs, pastaigājoties gar pludmali, pamanīja jūras krastā izskalota dzīvnieka līķi. Aplūkojot tuvāk nepatīkamo atradumu, Beilijs konstatēja, ka šādu radījumu viņš redz pirmo reizi mūžā. Kaut iztālēm tas atgādināja suni, tomēr bija kaut kas cits…

“Šis dzīvnieks izskatījās vienkārši pretīgi. Mans pirmais iespaids bija doma par kaut kadu pretīgu mutantu, – purns kā zirgam, nagi kā lācim, bet ķermenis – līdzīgs cūkai. Bija redzams, ka agrāk dzīvnieks bijis klāts ar vilnu, kas izkritusi sadalīšanās procesa laikā”, tā aprakstīja misters Beilijs savu atradumu.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kuršu kāpas nacionālo parku pārpludina sarkans ūdens

kursu_kapaKaļiņingradas apgabala nacionālajā parkā “Kuršu Kāpa” («Куршская коса»), Grencas mežniecības teritorijā ūdens vietējās udenstilpnēs un meliorācijas grāvjos kļuvis sarkani brūns. Uz baltā sniega fona, tas izskatās ne tikai kontrastaini, bet arī nepatīkami, un izsauc iedzīvotājos bažas par sarkanā ūdens izcelsmi.
Kā pastāstīja Bioloģisko zinātņu kandidāts, “Kuršu kāpas” zinātniskais darbinieks I.Gubarevs, spilgti krāsotais ūdens saistīts ar lielām kūdras iegulām šajā kāpas daļā. Kūstošā sniega ietekmē tiek izskalotas iegulas, un ūdens pārpilda dabiskos padziļinājumus, kā arī atklātos meliorācijas grāvjus. Iegulu ķīmiskais sastāvs, ka arī gaismas staru lūšanas leņķis ūdenī rada iespaidu, ka ūdens ir asiņainā krāsā.
Šādas sarkanas “upes” parādās katru pavasari, jo tieši šajā gadalaikā sarkanā krāsa ir vispamanāmākā. Kuršu joma pakāpeniski atbrīvosies no ledus, ūdens no drenāžas sistēmas ieplūdīs jūrā, tad arī krāsojums izzudīs.

Kad pamostas zvērs. 2.daļa

teriantrophsKad esmu uzbudināts, es jūtu, ka it kā pārvēršos par kaut ko… Man šķiet, ka pārakmeņojas pirksti un ir sajūta, it ka plaukstās būtu iedurtas adatas. Es zaudēju kontroli pār sevi. Jūtu, ka pārvēršos. Par vilku. Es skatos uz sevi spogulī un redzu pārvēršanās procesu. Mana seja vairs nav manējā, tā ir pilnīgi izmainījusies. Es rūpīgi ieskatos, redzu, ka manas acu zīlītes paplašinās. Man ir tāda sajūta, it kā uz visa ķermeņa sāk augt bieza vilna, bet mani zobi paliek garāki…”

Tā savas izjūtas aprakstījis kāds slepkava, kas cieta no paranojas, šizofrēnijas un likantropijas.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Kad pamostas zvērs. 1.daļa

Teriantropija    Ja reiz esam sākuši par monstriem, tad droši vien arī turpināšu šo visnotaļ saistošo tēmu, un atlikušos pilnmēness vakarus mazliet pieskaršos kādai parādībai, kas vairumam lasītāju saistās ar vistīrāko mistiku, – proti teriantropiju.

Teriantropija (no grieķu val. θηρίον [terion] — “savvaļas dzīvnieks” un άνθρωπος [antropos] — cilvēks) — nozīmē hipotētisku cilvēka transformāciju par dzīvnieku. Parasti šis termins tiek lietots mitoloģijā un spiritismā, tomēr šodien jau puslīdz skaidrs, ka teriantropijas saknes meklējamas cilvēka psiholoģijā, proti, teriantropija ir viens no izmainīto apziņas stāvokļu veidiem.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums