Kāpēc kavējas pavasaris?

aukstums_martaMeteorologi fiksējuši atmosfēras anomāliju, kas izskaidro pavasarim neraksturīgi zemās temperatūras, kas jau jūtamas Krievijā un drīz vien sasniegs arī mūs.
Kā redzams kartē, sarkani iekrāsotās zonas norāda uz zemas temperatūras gaisa masām. Parasti ziemas beigās auksto gaisa masu centrs izvietots virs ziemeļpola, bet robeža ir virs Krievijas vidējiem platuma grādiem, Grenlandes un Kanādas. Taču redzams, ka šobrīd izveidojusies liela nobīde, praktiski viss ziemeļu puslodes aukstais gaiss koncentrējies virs Krievijas. Vislielākā anomālija vērojama Sibīrijas ziemeļos, bet arktiskā gaisa atsevišķi atzari skar Eiropas austrumus un Jakutiju.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Ziema nesteidz atkāpties

Pavasara pirmais mēnesis ir atnācis, Kurzemes dienvidos un jūras piekrastē jau manīta pirmo gājputnu atgriešanās, taču temperatūras šonedēļ gaidāmas dažādas, gan pavasarīgas, gan drīzāk janvārim, nevis martam piemērotas.

Rīt Zemgalē un centrālajā Kumartsrzemē gaidāma temperatūras paaugstināšanās līdz pat +8 C, bet jau naktī uz ceturtdienu ieplūdīs aukstākas gaisa masas, kas Austrumeiropu uz brīdi atgriezīs ziemas skavās. Ceturtdienas rītā termometra stabiņš noslīdēs līdz -9 C, naktī uz 8.martu līdz -13 C, bet naktī uz 10.martu – līdz pat -18 C. Arī dienā nedēļas nogalē T svārstīsies no -2 līdz -6 C.

Arī Krievija pavasari sagaida ar Arktikas elpu. Centrālajos rajonos šonakt temperatūra nolīdēja līdz pat -28 C.

Klimata pārmaiņas draud sagraut Krievijas lauksaimniecību

zasuhaKlimata izmaiņas līdz 2020.gadam var nodarīt zaudējumus Krievijas lauksaimniecībai 100 miljardu rubļu (apmēram 2 miljardi latu) apmērā, ziņo aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz Ekonomikas Augstskolas Apkārtējās vides un dabas resursu centra speciālistu sniegto informāciju.
“Ir ļoti augsti riski gan lauksaimniecības produktu ražotājiem, gan to patērētājiem, un tie tikai pieaugs līdz ar klimatisko apstākļu pasliktināšanos. Šodien lauksaimniecības nozare nav gatava stāties pretī klimata izmaiņām un pielāgoties tām,” teikts pētījumā, kas sagatavots pēc sabiedriskās organizācijas Oxfam pasūtījuma. Pēc autoru domām, summārais zaudējums 300 miljardi rubļu (6 miljardi latu), ko nodarījuši sausuma periodi 2010. un 2012.gadā, uzskatāmi parāda, ka nepieciešamas kompleksas programmas risku samazināšanai un adaptācijai.

Plūdi Taizemē aizskalo rīsu stādījumus

20130304_pludi_taivanaTaizemes dienvidu reģionu lauksaimnieki mēģina aprēķināt zaudējumus, ko reģionam radījušas lietusgāzes, kas bez pārtraukuma ilga trīs diennaktis. Ārkārtas situācijas zonā nonāca vairāk kā 7000 cilvēku. Vietējās skolas tika slēgtas, bet ceļi kļuva neizbraucami.

Pēc tam kad plūdi beidzās, cilvēki atgriezās mājās, taču stihijas sekas būs jūtamas vēl ilgi, jo zudušas jebkādas cerības uz ražas ievākšanu, – visi stādījumi ir aizskaloti. Un nav arī nekādas jēgas stādīt vēlreiz, jo sinoptiķi prognozē jaunas lietusgāzes. Bet varas iestādes rekomendē ieleju rajonu iedzīvotājiem apsvērt dzīves vietas maiņu un pārcelties uz reģioniem, kas atrodas augstāk virs jūras līmeņa un plūdu draudiem pakļauti retāk.