Āfrikā uznidzis vairāk sniega kā Latvijā (Video)

Neparasti auksts laiks iestājies vairākās latviešu iecienītās siltās zemēs, piemēram, Turcijā, Ēģiptē un Tunisijā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa portālam, ka aukstums saistīts ar to pašu ciklonu, kas uz Latviju atnesa neseno pamatīgo puteni.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Līdz tuvējām siltajām zemēm nonākušas tās aukstās gaisa masas, kas brīvdienās atnesa ievērojamo sniega daudzumu Latvijā. Ciklons saglabājies aktīvs no Skandināvijas līdz pat Melnajai jūrai un Āfrikas ziemeļu piekrastei. Tādēļ gan Turcijā, gan Āfrikas valstīs Ēģiptē un Tunisijā ir neierasti auksts laiks.

Kalnu apgabalos Turcijā gaisa temperatūra ceturtdienas rītā pazeminājās līdz -18..-23 grādiem, tādējādi vairākās vietās sasniegts jauns 19.janvāra aukstuma rekords, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ciklons skāris arī Kanāriju salas, kas piedzīvojušas arī vēl cita ciklona iedarbību. Sinoptiķe prognozēja, ka drīzumā Eiropā varētu kļūt siltāks, bet tāpat būs daudz nokrišņu lietus un slapja sniega veidā.

Taču kopumā tuvākajā nedēļā saglabāsies diezgan vēss laiks. Piemēram, Turcijā būs salīdzinoši auksts un daudz nokrišņu.

Первый канал, Вести.Ru, TVNET

Jakutiju skāris kosmiskais aukstums (Video)

Jakutijā un Krievijas Tālajos Austrumos konstatēta anomāli zema temperatūra. Šorīt tur termometra stabiņš nokrities līdz mīnus 58 – mīnus 60 grādu atzīmei.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Visās Jakutijas skolās atceltas mācības un slēgti bērnudārzi. Vietējās amatpersonas norādījušas, ka dzīves ritms nav būtiski mainījies, jo cilvēki esot pieraduši pie šāda sala.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Krasa gaisa temperatūras krišanās Jakutijā jeb Sahas republikā sākās jau novembrī, kad tur gaiss atdzisa līdz pat mīnus 46 grādiem. Vidējā gaisa temperatūra ziemā tur ir ap mīnus 40, bet republikas Oimjakonas pilsētiņa lielā aukstuma dēļ jau izsenis pazīstama kā Zemes aukstuma pols.

TVNET, Телекомпания НТВ

Beringa jūrā ledus iesprostojis ap simts baltvaļu

Aptuveni simts baltvaļu Krievijas Tālajos Austrumos Beringa jūrā iesprostoti starp ūdenī peldošu ledu, informē varasiestādes.

Gubernators Romans Kopins lūdzis krīzes risināšanā iesaistīt ledlaužus. Lūgumu vaļu glābšanā iesaistīt ledlaužus gubernators nosūtījis Krievijas transporta ministram Igoram Levitinam un ārkārtas situāciju ministram Sergejam Šoigu.

Kā skaidro amatpersonas, pastāv risks, ka vaļi varētu nomirt badā. Turklāt, pārvietojoties ledus gabaliem, aizvien samazinās platība, kurā nelaimē nokļuvušie dzīvnieki var pārvietoties.

“Ņemot vērā barības trūkumu un ātrumu, kādā sasalst ūdens, dzīvniekiem draud spēku izsīkums un nāve,” teikts Čukotkas varasiestāžu paziņojumā.

Baltvaļi Krievijā ir aizsargājama suga.

TVNET

Zemūdens “nāves lāsteku” veidošanās Antarktikā (Video, Foto)

Hjū Milleram un Dagam Andersonam izdevās nofilmēt neparastu dabas parādību, kuru sauc par ledus stalaktītu, sālsūdens lāsteku vai arī dēvē par «nāves lāsteku». Ledus stalaktītu rašanās novērotas abos Zemeslodes polos, bet video redzamais iemūžināts netālu no Antarktikas Rosa Arhipelāga.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ledus stalaktīti veidojas zem jūras ledus, ļoti aukstam sālsūdenim ieplūstot okeāna ūdens apgabalos. Jūras ūdenim sasalstot un izspiežot visu sāli, apkārt esošajā ūdenī sāls koncentrācija pieaug. Tas pazemina ūdens sasalšanas temperatūru un palielina tā blīvumu. Zemākas sasalšanas temperatūras nozīmē to, ka apkārt esošais ūdens nesasalst, bet pieaugušais blīvums liek tam grimt. Tādējādi, ļoti sāļajam un atdzesētajam ūdenim, grimstot prom no sasalušā saldūdens, veidojas nelieli ledus „tuneļi”.Ļoti atdzesētajam sālsūdenim sasniedzot nesasalušo ūdeni, kas atrodas zem ledus, rodas apstākļi, lai rastos jauns ledus. Ja „sāļie kanāli” ūdenī izplatās vienmērīgi, tad arī ledus stalaktīti izplatās vienmērīgi. Savukārt, ja „sāļie kanāli” ir koncentrēti vienā mazā apgabalā, aukstā ūdens lejupejošās straumes, kas šobrīd jau ir tik sāļas, ka nespēj sasalt pie normālas sasalšanas temperatūras, sāk mijiedarboties ar nesasalušo jūras ūdeni. Aukstais ūdens grimst, akumulējot apkārt esošo ūdeni un veidojot ledus slānīti. Tā rodas „ledus skurstenis”, kurā plūst ļoti aukstais un sāļais ūdens.

Kad „ledus kanāls” kļūst pietiekami biezs, tas sāk augt uz leju, izolējot auksto sālsūdeni no apkārt esošā, siltākā ūdens. Rezultātā „ledus skurstenis” līdz ar straumi aug uz leju. Sasniedzot zemi, tas sāk izplesties, nogalinot savā ceļā visu, kam pieskaras. Viss process kopumā aizņem piecas līdz sešas stundas.

Informācijas avoti: BBC Nature, doug-anderson.com, Kasjauns.lv