Trešo dienu nerimstošo lietavu dēļ Japānas dienvidrietumos likts evakuēties aptuveni 400 000 iedzīvotāju, ziņo amatpersonas un mediji.
Japānas Meteoroloģijas aģentūra brīdina, ka Kjusju salā gaidāmi jauni zemes nogruvumi un plūdi, jo sestdienas rītā nokrišņu daudzums sasniedzis 11 centimetrus stundā.
Rīkojums pamest savas mājas dots aptuveni 260 000 cilvēku Kjusju ziemeļos, kur no krastiem iziet arvien vairāk upju, ziņo raidorganizācija NHK un aģentūra “Jiji Press”. Vēl teju 140 000 cilvēku ieteikts atstāt savas mājas, lai izvairītos no iespējamas nelaimes.
Stihija laupījusi dzīvību jau vismaz 29 cilvēkiem, vēl deviņi pazuduši bez vēsts. Televīzijā demonstrētajos kadros redzamas dubļainas ar visādām atlūzām pilnas straumes un applūdušas mājas.
Fukuokas prefektūrā vien likts evakuēties 78 600 cilvēku, kur daudzviet no krastiem izgājušas upes un notikuši vairāk nekā 180 zemes nogruvumi. Nodarīti postījumi 820 māju un aizskaloti trīs tilti.
Kā ziņo amatpersonas, ceturtdien atnākusī atmosfēras fronte ir atnesusi bezprecedenta nokrišņu daudzumu. Aso pilsētā 72 stundu laikā nolijuši vairāk nekā 75 centimetri nokrišņu.
Vakar, 7 jūlija pēcpusdienā, Saldū konstatētas spēcīgas vēja brāzmas, stundas laikā nolijuši 27 milimetri lietus, kas ir vairāk nekā trešdaļai mēneša normas, – liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā pieejamā informācija.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 9.jūlijā plkst.11 sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdi saistībā ar situāciju Lubānas ezerā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, KVP ārkārtas sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu tās sagatavoto informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.
Zemkopības ministrija skaidro, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS “Latvenergo” piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Ministrija skaidro, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanā, tam arī ir ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.
Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, to starpā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
Kritiskā situācija Lubānas ezerā 2010 gada maijā
Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubānas ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas baseina kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.
Sanāksme par Lubānas ezeru 2011 gada maijā
Zemkopības ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums.
Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, Zemkopības ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.
Plūdos Krievijas dienvidu Krasnodaras novadā gājuši bojā vismaz 105 cilvēki, sestdien paziņoja Iekšlietu ministrija. 92 cilvēku mirstīgās atliekas atrastas novada Krimskas rajonā, bet deviņi bojāgājušie reģistrēti Gelendžikas rajonā pie Melnās jūras. Divi cilvēki dabas stihijā gājuši bojā arī Novorosijskā. Spēcīgu lietavu rezultātā pārplūda Kubaņas upe.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Turpinās glābšanas darbi un upuru skaits, visticamāk, pieaugs. Policija sniedz palīdzību, evakuējot vietējos iedzīvotājus no plūdu apdraudētajām teritorijām. Glābšanas darbos tiek izmantotas laivas, kuteri un helikopteri.
Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija informēja, ka ir applūdušas 320 dzīvojamās mājas, kurās dzīvoja 1290 cilvēki, plašas zemes teritorijas un ir bojāta elektrības padeves sistēma. Divu dienu laikā plūdi skāruši vairāk nekā 13 tūkstošus cilvēku.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka ūdens līmenis upē cēlās ļoti strauji un dažu minūšu laikā applūdināja ēku pirmos stāvus. Nekādi trauksmes brīdinājumi pirms tam netika saņemti, uzsvēra vietējie.
Vietējā pašvaldība paskaidroja, ka Gelendžikā 24 stundu laikā nolija piecu mēnešu norma, bet Novorosijskā, kas ir Melnās jūras lielākā osta, diennakts laikā nolijusi divu mēnešu norma.
Citāda Pasaule 