Vismaz 46 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta augstākā gaisa temperatūra kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas, kur no Āfrikas ieradies anticiklons ar zīmīgu nosaukumu “Lucifers”.
Šī lapa vairs nav pieejama.
20.augustā Prāgas apkaimē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +40,4 grādiem, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais Čehijas karstuma rekords – 1983.gada 27.jūlijā Prāgā reģistrētie +40,4 grādi. Dati par gaisa temperatūru Prāgā pieejami no 18.gadsimta.
Absolūtais karstuma rekords 20.augustā tika sasniegts 12 novērojumu stacijās Čehijā. Visu laiku augstākā gaisa temperatūra šovasar reģistrēta arī trijās meteostacijās Alpos, divās Itālijas un Polijas pilsētās, trīs vietās Rumānijā un Vācijā, 11 Spānijas un septiņās Francijas pilsētās, vismaz vienā meteoroloģisko novērojumu stacijā Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē un Ukrainā, kā arī Grenlandes vidienē.
Visvairāk karstuma rekordu šovasar pārspēts ASV, kur no sausuma pat pamatīgi izžuvusi milzīgā upe Misisipi. Valsts rekords kritis Marokā un Kuveitā, kur jūlija pēdējā dienā reģistrētie +53,6 grādi ir šā gada augstākā gaisa temperatūra pasaulē.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Saskaņā ar uzņēmuma «Weather Underground» apkopotajiem datiem augstākā šovasar reģistrētā gaisa temperatūra Eiropā ir +47,1 grāds 10.augustā Spānijā. Augstākā gaisa temperatūra Itālijā bija +45,4 grādi 6.augustā, Bulgārijā – 7.augustā reģistrētie +43,5 grādi, Francijā – 18.augustā reģistrētie +42,3 grādi.
Tuvākajās dienās karstākais laiks Eiropā gaidāms Balkānu valstīs un Spānijā, kur termometra stabiņš vietām pakāpsies līdz +40..+42 grādiem.
Par spīti ļoti zemai Saules aktivitātei, ledus klātās platības Arktikā turpina samazināties tik strauji kā nekad iepriekš kopš mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Ziemeļu Ledus okeānā patlaban ir mazāka nekā atbilstošajos datumos 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Visticamāk, augusta beigās vai septembrī šis rekords tiks pārspēts.
19.augustā ledāju platība sarukusi līdz aptuveni 4,6 miljoniem kvadrātkilometru, iepriekšējais zemākais rādītājs šajā datumā bija 5,1 miljons kvadrātkilometru 2007.gadā. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir 35 procentus mazāks par normu.
Straujo ledus kušanu veicinājusi ne tikai augstā gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs ciklons, kura radītie brāzmainie vēji augusta sākumā izraisīja ledus uzlūšanu plašā okeāna teritorijā.
Tajā pašā laikā Saules aktivitāte ir ļoti zema un šai parādībai vajadzētu izsaukt pretēju klimatisku efektu – tā saucamo “Mazo ledus laikmetu”, bet kā izskatās šobrīd šim apstāklim nav būtiskas nozīmes
Jau ziņots, ka neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki
Toties mēs varam priecāties, jo šā gada vasaras vidējā gaisa temperatūra ir atbilstoša Latvijas klimatam, bet nokrišņu daudzums bijis nedaudz lielāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
TVNET, Vesti.ru, The National Snow and Ice Data Center, Arctic.atmos.uiuc.edu, Vseneprostotak.ru
Citāda Pasaule 