Sola aukstumu un daudz sniega, bet vai mums to vajag… (Foto, Ilustratīvais materiāls)

Sola aukstumu un daudz sniega, bet vai mums to vajag?  Jo jau tagad bez elektrības joprojām ir vairāk nekā 1000 mājsaimniecību.

https://i0.wp.com/www.meteolapa.lv/uploads/galeries/707/main.BaKYwwQbDJ.jpeg

Snieglauzes Baltinavas novadā 01.12.12 @ Krāce.  Vairāk foto – Meteolapa.lv

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Arī 2012.gada nogalē ekstrēmi laikapstākļi dāvās mums neizmirstamus mirkļus (Video)

2012.gadu raksturojušas ekstrēmas gaisa temperatūras un bargi laikapstākļi, tostarp karstuma viļņi, sausums, postošas vētras un līdz šim nepieredzēta ledus segas kušana Arktikā, vakar paziņojusi ANO Pasaules Meteoroloģiskā organizācija (PMO).

Bet spriežot pēc notikumu attīstības un prognozēm arī gala nogale pasaulē solās būt ar “ekstrēmiem pasākumiem” bagāta 🙄

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Jauns pētījums par Saules uzliesmojumu ietekmi (Ilustratīvais materiāls)

Kārtējais tautas baidīšanas pētījums par to “kā būtu, ja būtu”, bet par to “kad būs un vai būs” atbildes nesniedz… 😕

 

Jauns pētījums, kura rezultāti publicēti starptautiskā zinātniskā žurnālā «Atmosfēras ķīmija un fizika», atklāj, ka pēc ļoti spēcīga Saules uzliesmojuma Latvijā iespējama vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par aptuveni četriem grādiem.

Laikapstākļu izmaiņas būtu jūtamas vairāku mēnešu garumā. Viskrasākā gaisa temperatūras pazemināšanās notiktu Krievijā, savukārt Zemes dienvidu puslodē ietekme būtu krietni mazāka. No Saules nākošā protonu plūsma izmainītu Zemes atmosfēras sastāvu un mainītu dominējošo vēju virzienu, tādēļ dažādās pasaules vietās būtu jūtama atšķirīga ietekme, vietumis gaisa temperatūra paaugstinātos, bet pasaulē vidēji tā par pāris grādiem pazeminātos.

Temperatūras izmaiņas ziemeļu un dienvidu puslodēs, spēcīga Saules uzliesmojuma gadījumā

Lai uzliesmojums uz Saules būtiski ietekmētu laikapstākļus uz Zemes, tam jābūt ārkārtīgi spēcīgam – līdzīgam 1859.gada notikumam. Togad 1.-2. septembrī tika piedzīvota spēcīgākā magnētiskā vētra cilvēces atmiņā. Tās ietekmē Eiropā un Ziemeļamerikā sabruka telegrāfu sistēma, telegrāfu līniju radītās dzirksteles izraisīja ugunsgrēkus, bet ziemeļblāzma bija tik spoža, ka nakts vidū varēja lasīt avīzes.

Laikapstākļu izmaiņas – straujas gaisa temperatūras svārstības, vētras un spēcīgi nokrišņi – būtu tikai daļa no uzliesmojuma izraisītajām sekām. Lielākās problēmas sagādātu postījumi telekomunikācijām, elektroapgādes sistēmām un cauruļvadu līnijām, 2010.gadā brīdināja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Pēc tik spēcīgas magnētiskās vētras kā 1859.gadā daudzos reģionos elektroapgādes atjaunošana, visticamāk, prasītu vairākus gadus. Bez naudas, elektrības, sakariem un transporta izceltos plašas masu nekārtības un bads, no kura visvairāk ciestu pilsētnieki, savukārt vislabākās izredzes izdzīvot būtu mazattīstītu lauku reģionu iedzīvotājiem, kuru ikdiena nav atkarīga no elektrības un degvielas.

Patlaban tuvojas pašreizējā Saules aktivitātes 11 gadu cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gadā. Pašreizējais – divdesmit ceturtais – cikls ir krietni vājāks par iepriekšējiem, un lielu uzliesmojumu uz Saules bijis maz. Prognozes liecina, ka tuvākajās divās desmitgadēs Saules aktivitāte varētu būt ļoti maza. Tas nozīmētu, ka Zeme saņems mazāk Saules siltuma, līdz ar to iespējama neliela globālā atdzišana.

Tomēr zema Saules aktivitāte nenozīmē, ka nav iespējami spēcīgi uzliesmojumi. Daži no spēcīgākajiem uzliesmojumiem, tostarp stiprākais zināmais uzliesmojums 1859.gadā, notika vāju ciklu laikā, kad Saules vidējā aktivitāte bija zema

Red. pieb:

 Jāatzīmē, ka spēcīgu Saules uzliesmojumu avots ir lieli Saules plankumi, bet pagaidām šo plankumu daudzums un apjomi ir salīdzinoši minimāli, tā ka satraukumam šobrīd nav pamata  

TVNETwattsupwiththat.comNOAA, un Co

Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)

Karstuma vilnis, kas Eiropu sasniedza pirms vairāk nekā nedēļas, ar lielāko intensitāti turpinās Balkānu reģionā, kur valda svelme līdz +43 grādiem.

Meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā «Meteoalarm» publicētā informācija liecina, ka augstākās pakāpes brīdinājums par sestdien gaidāmu ļoti augstu gaisa temperatūru aizvien ir spēkā Itālijā, Horvātijā, Serbijā un Ungārijā. Kopumā brīdinājums izsludināts vismaz 13 valstīs.

Virs +35 grādiem gaisa temperatūra sestdien paaugstināsies plašā Eiropas dienvidaustrumu daļā – teritorijā no Itālijas līdz Ungārijai, Ukrainai un Turcijai. Piektdien augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Bulgārijā, kur termometra stabiņš sasniedza +43 grādu atzīmi.

Tuvākajās dienās lielais karstums atkāpsies, Balkānu valstīs vietām pat gaidāmas nelielas salnas, tomēr nākamnedēļ gaisa temperatūra daudzviet atkal pakāpsies virs +30 grādiem. Daudzviet Eiropā saglabāsies liels sausums un ļoti augsta ugunsbīstamība mežos, brīdina sinoptiķi.

Atēnu ziemeļaustrumu pievārtē sestdienas rītā izcēlies liels mežu ugunsgrēks, kas apdraud tur esošo armijas bāzi, ziņo amatpersonas un mediji. «Uguns virzās par mežainu gravu un liesmo plašā frontē,» sabiedriskajam televīzijas kanālam NET pavēstīja vietējās municipalitātes mēra vietnieks. «Tas ir bīstami, jo apkārtnē atrodas armijas bāze.»

Policija slēgusi satiksmi pa nacionālās nozīmes lielceļu, kas ved uz ziemeļiem no Atēnām. Ugunsgrēks sākās pirms saullēkta Afidnu apkārtnē, un šobrīd tā savaldīšanā iesaistīti 100 ugunsdzēsēji. Uz notikumu vietu nosūtītas arī četras lidmašīnas un divi helikopteri.

Toties Stokholmā šogad bijušas tikai sešas īstas vasaras dienas, kad gaisa temperatūra pārsniegusi 25 grādus pēc Celsija, secinājuši zviedru meteorologi.Turpretī pagājušajā vasarā Zviedrijas galvaspilsētā termometra stabiņš 25 grādu atzīmi pārsniedza 28 dienas.

“Mums nav bijuši īsti karstuma viļņi. Gan jūnijā, gan jūlijā temperatūra 25 grādus pārsniedza tikai dažas reizes. Arī lijis daudz,” laikrakstam “Dagens Nyheter” norādīja Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta (SMHI) meteoroloģe Līsa Frosta.

SMHI ir apkopojis datus no 1.jūnija līdz 19.augustam. Malmē Zviedrijas dienvidos šovasar gaisa temperatūra 25 grādus pēc Celsija pārsniegusi deviņas dienas, bet Gēteborgā – tikai piecas dienas.

Eksperti vēso laiku skaidro ar karstuma vilni dienvidos. “Vidusjūrā bija ļoti spēcīga augsta spiediena sistēma. Tur bija patiešām karsti. Tas ļāva zema gaisa spiediena sistēmai atnākt pie mums, atnesot mums nestabilus laikapstākļus,” skaidroja Frosta.

Tomēr šonedēļ Zviedrijā bijušas arī pāris patiešām saulainas dienas. Pirmdien Lundā gaisa temperatūra sasniedza 32,1 grādu pēc Celsija, kas ir augstākā temperatūra, kāda šogad reģistrēta Zviedrijā.

TVNET, ApolloKasjauns.lv, Телеканал ОНТ, Meteoalarm, NOAA