Zemgales un Kurzemes upēs kāpj ūdens līmenis. Plūdu draudu mazināšanai Daugavā uz ledus kaisīs kūdru (Video)

Aizvadītā nedēļas nogale ar vairākiem siltuma rekordiem krietni pakausējusi sniegu un salauzusi ledu Kurzemē un Zemgalē, kur upēs sāk celties ūdens līmenis. Tikmēr otrā Latvijas pusē viss vēl sastindzis. Sinoptiķi prognozē, ka pali varētu sākties marta beigās vai aprīļa sākumā. Lai plūdi nepārsteigtu nesagatavotus, pašvaldības sāk apzināt iedzīvotājus, kuri dzīvo bīstamās vietās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pensionētā ķīmijas skolotāja Marija Zvaigzne Daugavas uzvedību pavasaros un rudeņos vēro kopš 1975.gada, kladē fiksējot laika apstākļu raksturojumu un ūdens līmeņa mērījumus. Viņasprāt, šogad Jēkabpils pilsētā plūdu nebūs. „Es mēru pēc ūdens līmeņa Daugavā un tas, manuprāt, ir ļoti zems. 1981.gadā te pāri gāja ūdens. Es domāju, ka šogad te plūdu noteikti nebūs,” saka Marija Zvaigzne. Viņa novērojusi, ka citus gadus Daugavas krastā augošie kārkli līdz pusei ir ūdenī, bet šogad tā nav, arī vižņi ziemas sākumā gāja vien pusotru dienu un upe aizsala līdzena, bez ledus sablīvējumiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Tūkstošiem beigtu zivju un krabju atrasti Austrālijas piekrastē (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tūkstošiem beigtu zivju un krabju atrasti Austrālijas piekrastē 290 kilometru uz ziemeļiem no Pertas pilsētas. Eksperti saka ka zivju masveida bojāeju izsaucis skābekļa bads un anomālais karstums. Gaisa temperatūra šajā reģionā turas vismaz 4 grādus virs vidējās vasaras temperatūras. Ekologi savākuši vairāk par 15 tūkstošiem beigtu zivju. Bažas izraisa fakts, ka beigtās zivis piekrastes ūdeņos atradušās vairāk par nedēļu un tas var izsaukt epidemioloģisku katastrofu.

Ziņu avots: perthnow.com.au

Ciklona izpostīto Austrāliju atkal skāruši plūdi (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Spēcīgas lietusgāzes trešdien appludināja vairākas pilsētas Austrālijas austrumos, kas joprojām cīnās ar postošā ciklona “Jasi” radītajām sekām. Kā jau ziņots, pagājušajā mēnesī Austrālijas Kvīnslendas štata piekrasti izpostīja tropiskais ciklons “Jasi”, un tagad pilsētas atkal skāruši spēcīgi plūdi. Kopš trešdienas daļā Kvīnslendas štata nokrišņu daudzums sasniedzis jau 321 milimetru.

Ūdens līmeņa celšanās no ārpasaules nošķīrusi Kārdvelu, un iedzīvotāji ziņo, ka pilsētā sāk izsīkt pamata pārtikas preces, bet sinoptiķi brīdina, ka ļaunākais vēl tikai priekšā. Ceturtdien un piektdien tiek prognozētas jaunas lietusgāzes un iespējami arī pēkšņi plūdi. Līdzīgas likstas piemeklējušas arī trīs citas štata piekrastes pilsētas, ko nesen izpostīja “Jasi”.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Lasīt vairāk par šo ziņu