13 siltāki gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā (Video, Grafiskā informācija, Foto)

Kopš tiek veikta meteoroloģisko mērījumu uzskaite, trīspadsmit siltākie gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā, otrdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO).

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gads noslēdz līdz šim pasaulē siltāko desmitgadi, PMO secinājusi savā ikgadējā ziņojumā par klimata izmaiņu tendencēm un ekstrēmiem laikapstākļiem, kas otrdien tika prezentēts ANO konferencē par klimata jautājumiem Dienvidāfrikas Republikas pilsētā Durbanā.

“Mūsu zinātne ir precīza un tas nepārprotami pierāda, ka pasaule sasilst un sasilšana notiek cilvēka darbības rezultātā,” teica WMO ģenerālsekretārs Mišels Žaro, uzsverot, ka vides politikas veidotājiem visā pasaulē vajadzētu ņemt vērā ziņojumā secināto.

“Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā ir sasniegusi jaunus rekordus un ļoti strauji tuvojas līmenim, kas nozīmē vidējo globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 līdz 2,4 grādiem pēc Celsija skalas,” viņš skaidroja. Zinātnieki uzskata, ka temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā diviem grādiem var radīt ilgtermiņa un neatgriezeniskas izmaiņas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2002.-2011.gada periods tāpat kā 2001.līdz 2010.gada periods bijusi siltākā desmitgade kopš 1850.gada. 2011.gads ir bijis desmitais siltākais gads pasaulē kopš 1850.gada, kad sāka veikt rūpīgu meteoroloģisku rādījumu reģistrāciju.

Gads bijis ļoti silts, pat neskatoties uz to, ka 2010.gada otrajā pusē izveidojās un līdz pat šā gada maijam turpinājās okeāna un atmosfēras fenomens “La Nina”, kura laikā Klusā okeāna virsmas temperatūra pazeminājās par 3 līdz 5 grādiem pēc Celsija skalas zem normas. Tas bija viens no spēcīgākajiem šādiem klimata fenomeniem pēdējo 60 gadu laikā.

WMO ziņojumā runāts par ciklisko klimata fenomenu “La Nina”, kas notiek reizi trīs līdz septiņos gados un veicināja ekstrēmus laikapstākļus, piemēram sausumu Austrumāfrikā, Klusā okeāna centrālajā ekvatoriālajā daļā un ASV dienvidos. Tas veicināja plūdus Dienvidāfrikā, Austrālijas austrumos un Dienvidāzijā.

Plūdu dēļ noslīkusi autoražotāja Honda Motor rūpnīca Ajutajā (Ayutthaya), Taizemē. Šobrīd gan ūdens sācis atkāpties. @ NRA

Lai gan “La Nina” un tās meteoroloģisko pārinieku “El Nino” nav izraisījušas klimata pārmaiņas, zinātnieki norāda, ka okeāna temperatūras paaugstināšanas globālās sasilšanas rezultātā var ietekmēt cikliskās laika parādības intensitāti un biežumu.

Informācijas avoti: Delfi.lv, berkeleyearth.org, NOAA, NRA

Rakstā paustais viedoklis var nesakrist ar bloga veidotāju viedokli.

Aļaskā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra (Foto, Video)

ASV Aļaskas štatā plosās pēdējos 40 gados stiprākā viesuļvētra. Vētru pavada spēcīga snigšana un vēja ātrums sasniedz 45 kilometrus stundā.

08.11.11 @ NASA

Vētras rezultātā appludinātas vairākas apdzīvotas vietas un lidlauks. Daudzi vietējie iedzīvotāji evakuēti. Sinoptiķu prognozes nav iepriecinošas, tuvākajā laikā vētra nerimsies.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Toties atšķirībā no citiem gadiem šogad novembrī Zviedrijā ir neparasti maz sniega, un šāda situācija valstī nav pieredzēta vairāk nekā gadsimtu.

“Tik maz sniega šajā laikā Zviedrijā nav bijis kopš 1905.gada, kad tika sākti sniega kārtas dziļuma mērījumi,” skaidro Zviedrijas Televīzijas meteorologs Pērs Stenborjs.

Šobrīd sniegs zemi klāj vien nelielā apgabalā valsts ziemeļrietumos, un pat tur sniega sega ir ļoti plāna. Kā stāsta meteorologs, 1953.gadā ziema Zviedrijā pienāca 8.novembrī, bet šogad lielākā daļa valsts joprojām ir bez sniega.

Saskaņā ar Zviedrijas meteoroloģijas aģentūras SMHI sniegto informāciju meteoroloģiskā ziema iestājas tad, kad diennakts vidējā temperatūra pastāvīgi ir zem nulles.

Lai gan sniega mīļotājiem tās nebūt nav iepriecinošas vēstis, ir arī daudz tādu, kuri nebēdājas par sniega trūkumu. Piemēram, ziemeļbriežu audzētāji priecājas, ka, pateicoties vieglākai piekļuvei barībai, dzīvnieki vairāk uzbarosies un būs mazāki izdevumi.

“Jo īsāka ziema, jo labāk briežiem. Šogad viņiem ir jau viens papildu mēnesis, kad nav jārok barība,” atzīst ziemeļbriežu audzētājs Nilss Andešs Blinds.Savukārt pašvaldībām iespēja ietaupīt uz ceļu tīrīšanas rēķina.

Tikmēr meteorologi prognozē, ka ziema Zviedrijā tik drīz vēl nesāksies.“Ja ar ziemu jūs saprotat sniegu un mīnus grādus dienā, tad jums nāksies pagaidīt,” prognozē Stenborjs. “Laiks kļūs mazliet vēsāks, taču ziema – nē, tā vēl kādu laiciņu nav gaidāma.”

Informācijas avoti: NASA, Фактор Времени, TVNET

Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)

Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.

Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.

 Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.

«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.

Informācijas avots: Vesti.ru, Apollo

Pēkšņa ziemas iestāšanās rada haosu Bulgārijā, Rumānijā un Turcijā (Video)

Pēkšņi iestājoties skarbai ziemai, Bulgārijā otrdien līdz nāvei nosalis kāds vīrietis, bez elekroapgādes palikuši 600 ciemati, slēgtas skolas un ieputinātas automašīnas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

73 gadus vecais vīrietis, kurš mira ceļā uz slimnīcu, kopā ar vēl 15 čigāniem, tostarp astoņiem bērniem, tika ieputināts iepriekšējā naktī. Vēl astoņi cilvēki – seši kalnos kāpēji un divi glābēji – pazuduši Balkānu kalnos netālu no Slivenas, valsts austrumos. Viņu vidū ir arī divi bērni.

Kalnu ceļos iestrēgušas simtiem automašīnu, kuras nav aprīkotas ziemas riepām. Uz desmit stundām tika ieputināti arī divi vilcieni, kuros tobrīd atradās aptuveni 100 pasažieri.  Dzelzceļa kompānijas pārstāvis jau vērsies pie pasažieriem ar aicinājumu nedoties uz ziemeļiem, jo vilciens, ļoti iespējams, var nesasniegt pat nākamo staciju.

Pagājušajā nedēļā Bulgārijā valdīja sezonai neraksturīga atvasara, gaisa temperatūrai sasniedzot pat 28 grādus pēc Celsija. Bet svētdien laikapstākļi pēkšņi mainījās un Bulgāriju pārsteidza ziema, temperatūrai svārstoties ap nulli.

Toties Spānijā valda anomāls karstums un rudenim neraksturīgi laika apstākļi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Apollo, Vesti.ru, Первый канал