Četri ūdensstabi vienlaicīgi novēroti Krimā 14.08.12 (Video)
16/08/2012
Vizuālās informācijas monitorings
12/08/2012
Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
Kasjauns.lv, The National Snow and Ice Data Center, Vseneprostotak.ru
03/08/2012
Siktivkara – pilsēta Krievijā, Komi Republikā, Komi Republikas galvaspilsēta. Siktivkara atrodas Sisoļas upes krastos, 1298 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas.
03/08/2012
Andris iesūtījis interesantas 1.augustā virs Rīgas pie T/C Spice novērotas optiskās parādības fotogrāfijas. Apgriestā varavīksne ir viens no salīdzinoši reti novērojamiem halo paveidiem.
Dažreiz to sauc par uguns varavīksni, lai gan šā tipa varavīksne rodas ledus, nevis uguns iespaidā. Lai šī arka būtu redzama, Saulei jāatrodas 58 grādus augstu debesīs, kurās peld spalvu mākoņi. Vēl jo vairāk, daudzajiem, plakanajiem, heksagonālajiem ledus kristāliem, no kuriem veidoti spalvu mākoņi, jābūt novietotiem horizontāli, lai tie kopā veidotu milzīgu ledus prizmu, kas atstaro Saules gaismu. Tādēļ šā tipa varavīksnes ir ļoti reta parādība.
Viens no bieži izplatītiem mītiem ir, ka šī optiskā parādība ir novērojama pirms lielām zemestrīcēm – piem. Varavīksnes mākoņi 30 minūtes pirms zemestrīces Ķīnā. Kaut gan nekāda tieša saistība starp šiem diviem notikumiem nekad nav pierādīta.

Foto autors: Adris Pacula
Izmantotie materiāli: Starspace.lv