Pasaulē plosās vētras un negaisi (Video)

ASV

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Austrālija

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Japāna

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: BNVN Weather Paparazzi, Associated Press, ten, Pacodude69

Pavisam dīvaini mākoņi novēroti virs ASV (Foto)

Tesmeņveidīgie mākoņi jeb maisveida mākoņi (Mammatus) 10.maijā tika novēroti virs vairākiem ASV štatiem. Mammatus ir mākoņi ar nokareniem puslodes formas izspiedumiem to apakšdaļā. Šie izspiedumi tiecas uz leju līdzīgi tesmeņiem vai nokarenām kabatām. No tā radies mākoņu nosaukums (latīņu: mamma — tesmenis, krūts dziedzeris).

10.05.2011 @ John Rogers of New Hope, Minnesota

10.05.2011 Saint Paul, Minnesota

10.05.2011 @ Christina Winter of Andover

10.05.2011 @ Dave Wick of Blaine

Šādi mākoņi retumis novērojami negaisa mākoņu aizmugurē vasaras periodā. Tie veidojas, strauji izbeidzoties vertikālajām strāvām, kas atbildīgas par gubmākoņa plakanās apakšas un izliektās virsotnes rašanos — tad mākoņa apakšdaļa sāk nolaisties, veidojot uz leju vērstus izliekumus. Tesmeņveida forma var būt novērojama arī pie slāņu gubmākoņiem un retāk spalvmākoņiem, ja tie rodas no negaisa mākoņa “laktas”.

Biežāk Mammatus mākoņi novērojami tropiskajos platuma grādos un saistīti ar tropiskajiem cikloniem. Parasti šo mākoņu “šūnu” izmēri ir apmēram puskilometrs. Tās mēdz būt asi norobežotas, dažreiz izplūdušas. Krāsa parasti tāda pati, kā pamatmākonim, bet var būt zeltaina vai sarkanīga, ja izvirzījumus apspīd Saule

Informācijas avoti: SpaceWeather.com, KTTC.com, Vikipēdija, The Weather Channel

Krievijā 9.maijā gatavojas izdzenāt mākoņus virs Maskavas (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: Петербург-Пятый канал

Vai Tu jau ieziedies ar krēmu? (Video, aktuālie monitoringa dati)

Saslimstība ar ādas vēzi Latvijā un pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu onkoloģisku slimību. Mediķi uzsver — tas tāpēc, ka, sekojot modei un iedomātiem skaistuma etaloniem, nedomājam par veselību un pārāk daudz laika pavadām saulē. Pērn no ādas vēža Latvijā miruši 118 cilvēki!

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas. 

Saules aktivitāte strauji pieaug. Uz Zemes nonāk arī vairāk Saules radiācijas, izraisot magnētiskās vētras

Galvenā ozona slāņa funkcija ir Saules ultravioletā (UV) starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi (t.sk., cilvēkus, dzīvniekus un augus) no tā kaitīgās ietekmes.

Nav jau gluži tā ka virs mums ir ozona caurums, bet novirzes no ozona slāņa normas gan pamanāmas un kā reiz virs mūsu galvām

Bez Saules aktivitātes pieauguma un ozona slāņa samazināšanās problēmas ir arī vel citi radiācijas avoti…

Ne jau tāpat vien Japānas Fukusimas AES avārijai piešķīra 7 bīstamības pakāpi. Pa pasauli jau divus mēnešus klīst radionuklīdu "rēgi". Varbūt mazās koncentrācijās, bet pēc monitoringa datiem spriežot to koncentrācijas pasaules gaisa telpā pakāpeniski pieaug...

Pēc VVD datiem spriežot radioaktivitātes monitoringa mērījumi Latvijā notiek ļoti reti un ļoti šauram radionuklīdu spektram.

Parauga veids,

Noņemšanas datums

Radionuklīdu īpatnējā aktivitāte, Bq/m3

40K

137Cs

131I

132I

134Cs

Gaisa aerosoli

(08.04. – 11.04.2011.)

2,5×10-5

1,2×10-4

2,4×10-5

Gaisa aerosoli

(31.03 – 04.04.2011)

5,7×10-2

Gaisa aerosoli

(24. – 30.03.2011)

1,2×10-4

4,2×10-5

6,8×10-4

5,1×10-5

3,3×10-5

Gaisa aerosoli

(02. – 08.12.2010)

2,8×10-4

1.7×10-6

Informācijas  avoti: LTV Ziņu dienests, LVĢMC, Environment Canada, transport.nilu.no, VVD