Vizuālās informācijas monitorings
13/11/2012
Ļoti neparasta dabas parādība – sniega tornado tika novērota kalnos Burjatijas republikā (Krievijas federācija). Aculiecinieks kurš nofilmēja šo fenomenu stāsta, ka kaut ko tādu redz pirmo reizi savā mūžā.
05/11/2012
Viesuļvētras upuru skaitu ASV un Kanādā papildināja 2 atrastie noslīkušie jūrnieki no burukuģa “Bonty” un tagad tas jau sasniedzis 111.
Bet desmitiem tūkstoši cilvēku ASV Ņujorkā pēc vētras ”Sendija” ir palikuši bez mājām, kuras tiem būs nepieciešamas, sākoties lielākiem saliem, atsaucoties uz Ņujorkas amatpersonu paziņojumiem.
Cilvēki, kuri pagaidām mitinās teltīs, lai sargātu savas pussabrukušās mājas no zagļiem, laikam kļūstot vēsākam, tajās mitināties vairs nevarēs. Arī tie, kuru mītnēs vētra izpostījusi apkures un ūdens sistēmas, būs spiesti meklēt apmešanās vietas. Cilvēki, kuri līdz šim atteicās pamest savas mājas, būs spiesti to darīt, uzskata Ņujorkas amatpersonas.
Runa varētu būt par 30 000 līdz 40 000 cilvēku, lēsis lielpilsētas mērs Maikls Blumbergs. ”Salā jūs varat nomirt, savukārt sildoties ar svecēm un ugunskuriem, jūs varat izraisīt ugunsnelaimes,” ņujorkiešus uzrunājis mērs.
Blumbergs mudinājis iedzīvotājus, kuri palikuši bez pajumtes, vērsties pēc palīdzības. ”Ja jūs nezināt, kurp doties, tad pieejiet pie policistiem, kuri patrulē ielās un viņi jums palīdzēs,” mudinājis metropoles mērs, uzsverot to, cik pilsētai ir svarīga iedzīvotāju drošība.
Pilsētā prognozē arī sabiedriskā transporta krīzi, jo jau pirmdien daudzi atkal dosies uz darbu un mācībām. Taču, ņemot vērā degvielas krīzi, cilvēki lielākoties pārvietosies ar sabiedrisko transportu.
Tiek prognozēts, ka jau pirmdien temperatūra Ņujorkā būs zem nulles atzīmes.
Pirms viesuļvētra “Sendija” sasniedza ASV piekrasti, daudzās ASV vietās tika novēroti iespaidīgi gaismas optiskie šovi, kurus radīja Saules stari ejot cauri spalvu un spalvu-slāņu mākoņos esošajiem ledus kristāliem.
Delfi.lv, NASA Solar Dynamics Observatory, Sheilaaliens, Photo Blog
19/09/2012
It kā jau vakardiena, bet tik un tā nenoturējos neielikt un ja vel labs materiāliņš pieejams 🙂
Austrāliešu režisors Kriss Tendži (Chris Tangey) un viņa kolēģi, filmējot dabas skatus, nofilmējuši arī kādu ļoti neparastu dabas parādību – uguns tornado.
Filmētāji uguns tornado nejauši pamanīja, kad tas atradās tikai 300 metru attālumā no viņiem.
Tornado radījis iznīcinātājam raksturīgu troksni un sniedzies aptuveni 30 metru augstumā.
Neparastā dabas parādība novērota netālu no Alisspringsas pilsētas Austrālijas centrālajā daļā.
Dabas pētnieki norāda, ka uguns tornado ir ļoti reta un bīstama parādība. Tā rodas, kad augšup ejošā gaisa plūsma izraisa aizdegšanos vai arī tornado nonāk kontaktā ar liesmām.
Viens no traģiskākajiem ar uguns tornado saistītiem incidentiem noticis Japānā 1923.gadā, kad šī dabas parādība 15 minūtēs paņēma 38 tūkstošu cilvēku dzīvības.
12/08/2012
Ledus klātās platības Arktikā augustā samazinās tik strauji kā nekad iepriekš kopš šādu mērījumu sākšanas 1979.gadā, liecina Kolorādo universitātes Nacionālā sniega un ledus datu centra publicētā informācija.
Ledāju platība Arktikā patlaban ir mazāka nekā 2007.gadā, kad tika reģistrēts visu laiku mazākais ledus daudzums – 2007.gada 16.septembrī ledus klātās teritorijas izmērs saruka līdz 4,13 miljoniem kvadrātkilometru. Ja pašreizējā tendence turpināsies, šā gada septembrī tiks sasniegts jauns atkušņa rekords.
Jūlijā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā bija otrs mazākais, atpaliekot vienīgi no 2011.gada atkušņa. Šā gada 1.augustā ledāju platība bija sarukusi līdz 6,5 miljoniem kvadrātkilometru – tik zems rādītājs šajā datumā novērots pirmo reizi vēsturē. 10.augustā ledāju platība samazinājās jau līdz 5,4 miljoniem kvadrātkilometru, kas arī ir neredzēti zems rādītājs.
Šajā vasarā Arktikā tika novērots neparasts fenomens – vasaras negaisi. Pēdējos 34 gados šādi negaisi ir reģistrēti ne vairāk kā 8 reizes.
Neierasti strauja ledus kušana šovasar konstatēta ne tikai Ziemeļu Ledus okeānā, bet arī Grenlandē. Pirmo reizi 34 gados – kopš tiek veikti novērojumi no satelītiem – atkusnis jūlijā skāra teju visu Grenlandi, lai gan parasti ledus kušana vērojama tikai pusē salas.
Pētnieki no Kornela universitātes jūnija sākumā paziņoja, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, tajā skaitā ASV un Eiropā.
Tā kā ledus sedz arvien mazākas ūdens platības, okeāns vasarā uzņem vairāk Saules enerģijas. Ūdenī uzkrātais siltums ziemā silda atmosfēru, samazinot gaisa spiediena un temperatūras starpību starp Arktiku un vidējiem platuma grādiem. Tas savukārt vājina dominējošos vējus, kuri parasti neļauj aukstumam aizplūst uz dienvidiem, un līdz ar to pieaug varbūtība, ka vidējos platuma grādos ieplūst aukstās arktiskās gaisa masas, secinājuši zinātnieki.
Kasjauns.lv, The National Snow and Ice Data Center, Vseneprostotak.ru
Citāda Pasaule 