Austrālijā haizivs pārkož uz pusēm sērfotāju

Svētdien haizivs uzbrukumā gājis bojā 21 gadu vecs sērfotājs. Plēsoņa viņu burtiski pārrāvusi uz pusēm, pirmdien informē aģentūra AFP. Traģēdija Bankera līcī ir pirmais nāvējošais haizivs uzbrukums kopš februāra.

Negadījums noticis Bankera līcī Austrālijas rietumu piekrastē, kad pieci jaunieši devušies sērfot. Vienam no viņiem uzbrukusi plēsoņa. Speciālisti uzskata, ka uzbrucēja bijusi lielā baltā haizivs. Šobrīd sākti četrarpusmetrus garās plēsoņas meklējumi, izmantojot lidmašīnas un kuterus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Haizivij tie bija ideāli apstākļi. Ūdens bija tumšs un necaurspīdīgs, bija mākoņains un smidzināja lietus, turklāt līcī bija sanākuši vaļi un roņi,” paziņojis policijas seržants Kreigs Andersons.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kā norādījis haizivju pētnieks Hjū Edvards, incidents noticis zivju migrācijas ceļā. “Uzbrukuma risks nav liels, taču šobrīd ūdeņos parasti atrodas vairāk cilvēku nekā pirms 10 vai 20 gadiem, līdz ar to pieaug iespēja saskarties ar haizivīm,” skaidro Edvards.

Informācijas avoti: Delfi.lv, TenITN News

Krievijas ūdeņus apsēduši krokodīli, piranjas un haizivis (Video)

PAPILDINĀTS↓

Krasnodaras vietējā upē ieviesies krokodils, vietējie iedzīvotāji tagad izvairās no peldēšanās šajos ūdeņos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Orlā vietējie zvejnieki noķēruši melno jeb rombveidīgo piranju (Serrasalmus niger), kura skaitās viena no bīstamākajām savā apakšklasē. Par Krievijas ūdeņos noķertām piranjām gan nākas dzirdēt  teju katru dienu…

Šī lapa vairs nav pieejama.
Donas upē noķertā piranja.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Volgas upē noķertā piranja.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Krievijas Tālo Austrumu ūdeņus apsēdušas četrmetrīgas baltās haizivis. Jau ziņojām ka divi atpūtnieki cietuši no haizivju uzbrukumiem – Kārtējie haizivju uzbrukumi (Video). Japānas jūrā tagad ir slēgtas visas pludmales un aizliegts peldēties.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki gan mierina, septembrī kad paliks auksts, baltās haizivis aizpeldēs uz siltākiem ūdeņiem…

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Телекомпания НТВ, Телерадиокомпания trk-istoki.ru, Петербург-Пятый канал, Фактор Времени, Vesti.ru

Kārtējā smilšu vētra noklāj Fēniksas pilsētu Arizonā, ASV (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: MysteryHunter2

Superšūnas negaisa mākoņi (Foto, Video)

Superšūnas negaisa mākonis ir visaugstāk attīstītais negaisa mākonis. Superšūnas mākoņi ir diezgan reti, bet tie ir visbīstamākie cilvēka veselībai un dzīvībai un viņa īpašumam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Galvenā pazīme, pēc kuras superšūnas mākoni var atšķirt no cita veida mākoņa, ir tā griešanās. Rotējošā augšupejošā plūsma rada spēka ziņā ekstremālas dabas parādības, tādas, kā, piemēram, gigantiskā krusa 5 cm un vairāk lielā diametrā, brāzmains vējš ar ātrumu līdz 40 m/s un stipri, postoši tornado.

Apkārtējie apstākļi ir galvenais superšūnas negaisa mākoņa veidošanās faktors. Nepieciešams ļoti spēcīgs gaisa konvektīvais nepastāvīgums. Gaisa temperatūrai uz Zemes pirms negaisa jābūt vismaz +30 °C, nepieciešams mainīga virziena vējš, kurš var izraisīt gaisa rotāciju jeb griešanos.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Superšūnas negaisa mākonis Nebraskā, ASV 17.08.2011

Tomēr galvenais apstāklis, lai izveidotos šis mākonis, ir vēja rašanās vidējajā troposfērā. Nokrišņi, kuri veidojas augšupejošajā gaisa plūsmā, tiek pārnesti pa mākoņa augšējo malu ar spēcīgu plūsmu uz lejupejošās gaisa plūsmas zonu. Tādā veidā augšupejošās un lejupejošās gaisa plūsmas zonas ir atdalītas viena no otras, kas nodrošina mākoņa eksistenci ilgā laika periodā.

Parasti superšūnas mākoņa priekšpusē ir vājš lietus. Lietusgāze ir augšupejošās plūsmas tuvumā, bet visstiprākie nokrišņi un liela krusa izkrīt ziemeļaustrumos no galvenās augšupejošās gaisa plūsmas zonas. Turpat ir arī visbīstamākie meteoroloģiskie apstākļi.

Informācijas avoti: Vikipēdija, TornadoRaiders.com, Новости в фотографиях