Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas konstatētas zilaļģes (Foto)

Valsts vides dienests informē, ka Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas novērojama maija mēnesī reti sastopama parādība – zilaļģes. Atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju un Rojas novada pašvaldības policijas sniegtajām ziņām par krastā izskalotu nezināmu vielu gaiši zaļā krāsā, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori noskaidroja, ka apmēram 300 m garā joslā gar piekrasti ir izskalotas zilaļģes.

Apskatot 11.maijā piekrastē paņemtos paraugus, Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti apstiprināja, ka tās ir zilaļģes (Aphanizomenon un Nodularia), kuru masveida savairošanās Baltijas jūrā parasti ir novērojama tikai jūlija un augusta mēnešu karstajās dienās. Šo maijā novēroto fenomenu zinātnieki skaidro ar lokāliem hidroloģiskiem apstākļiem, kā arī silto un saulaino laiku, kas veicinājis labvēlīgus apstākļus zilaļģu attīstībai. Patlaban ziņu no citām vietām Latvijā par novērotām zilaļģēm vēl nav.

Zilaļģes, kas šonedēļ novērotas Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas, visticamāk, nākušas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece. “Visticamāk, ka zilaļģes nav saaugušas pie Latvijas krastiem Rīgas līcī, bet gan ar vējiem atpūstas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, jo gultne ir seklāka. Zilaļģes šajā gadalaikā saaugušas un savairojušās vietā, kur sekluma dēļ ūdens temperatūra ir augstāka. Cik var redzēt pēc satelītnovērojumiem, Latvijas pusē lielā koncentrācijā zilaļģes nav izveidojušās,” sacīja Ikauniece.

Pēc speciālistu domām, Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas atpūstās zilaļģes kādu laiku vēl būs novērojamas, taču ar laiku tās izzudīs, jo, mainoties vēja virzienam un stiprumam, tās tiks aizpūstas prom, kā arī zemās ūdens temperatūras dēļ tās aizies bojā. Pie Latvijas krastiem ūdens temperatūra ir pietiekami zema, tādēļ tā nav labvēlīga zilaļģu vairošanās procesam. Aļģes ir īslaicīgi dzīvojoši organismi, kas pie labvēlīgiem apstākļiem ātri vairojas, savukārt, kad apstākļi vairs nav labvēlīgi, zilaļģes iet bojā, pūstot, sadaloties vai nogrimstot, skaidroja Ikauniece.

Dažas no zilaļģēm ir potenciāli toksiskas, kas nozīmē, ka tās noteiktos apstākļos pie siltas ūdens temperatūras, kas ir virs plus 20 grādiem, var attīstīt toksīnus, kas ir kairinoši, alerģiju un citu reakciju izraisoši. Piemēram, pēc šāda ūdens norīšanas cilvēkiem ir slikta dūša, bet pēc peldes tiek novērots ādas kairinājums. Tagad, esot Rīgas jūras līča krastā, zilaļģes nelabi ož un patērē skābekli, jo pūst, taču šajā gadalaikā tā nebūs ilgstoša problēma. Galvenais ir neļaut savam sunim dzert šādu ūdeni, jo dzīvnieku var piemeklēt caureja vai vēdersāpes, vēstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore, piebilstot, ka zilaļģes maijā ir interesanta parādība.

Informācijas avoti: VVD, Delfi.lv

Red Devil ceļ mani spārnos… (Video)

Dust Devilsmilšu virpuļvētra

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video avots: TIWYJ

Netālu no Honolulu novēroti milzīgi ūdens stabi (Foto, Video)

Pirmdien 02.05.2011 Havaju štatā, apmēram jūdzi no Oahu salas krasta, uz dienvidiem no  Honolulu pilsētas centra novēroti divi milzīgi ūdens stabi (virpuļviesuļi).

Šī lapa vairs nav pieejama.


Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: photoblog.msnbc.msn.com, Pacific Network

Virpuļviesuļi Latvijā un aprīļa mini-tornado (Video)

Virpuļviesuļi ir iespējami arī Latvijā un ne tikai iespējami, bet arī novēroti samērā bieži, sarunā ar portālu «Apollo» atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciāliste, pētniece Lita Lizuma, norādot, ka ir dzirdēti gadījumi, kad Latvijā pat lidojuši šķūnīši.  Lizuma gan norādīja, ka šo virpuļviesuļu spēku ir grūti noteikt, jo tad virpulim būtu jāiet cauri meteorologu novērojumu staciju, taču parasti tie ir lokāli. Piemēram, interneta vietnē «Youtube» nesen publicētais virpulis Alūksnes pusē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Interneta vietnē «Youtube» kāds aculiecinieks ievietojis video, kurā redzams, kā neliels virpuļviesulis lēnām «pārvietojas» pa kādu lauku ceļu Alūksnes pusē. Aculiecinieki stāsta, ka Lieldienās virpuļviesuļi redzēti arī citviet Latvijā, par laimi nekādus postījumus tie gan nav nodarījuši.

Pētniece paskaidroja, ka virpuļviesulis var rasties tad, kad sastopas siltās un aukstās gaisa masas. Tā, piemēram, virpuļviesuļi bieži rodas piekrastes teritorijā, kur virs jūras gaiss vēl ir vēss, bet uz sauszemes strauji sasilst. Jautāta, vai virpuļviesuli Latvijā izdodas redzēt vien dažam laimīgajam, Lizuma atzina, ka tie tomēr tik reti nemaz nav un tiek manīti ik gadu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

“Svinot Lieldienas novērojām neparastu dabas parādību,” raksta aculiecinieks “mousik”. Novērots Medumos, uz dienvidiem no Daugavpils.

LVĢMC gan šos gadījumus nedokumentē un parasti plašākai sabiedrības daļai par tiem paziņo aculiecinieki, piemēram, ievietojot vizuālu pierādījumu internetā. Kā novēroja portāls «Apollo», vietnē «Youtube» video ar «tornado Latvijā» netrūkst. Šādi gadījumi fiksēti Jūrmalā, Rīgā un citviet.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Virpuļviesulis Jūrmalā 2010.gada 28.augustā.

Ziņu avots: Apollo, Aculiecinieks.delfi.lv