Persijas līča valstīs plosās spēcīga smilšu vētra (Foto, Video)

Persijas līča valstis pārņēmusi spēcīga smilšu vētra, kuras dēļ Jemenā traucēta gaisa satiksme, bet Saūda Arābijā slēgtas skolas un slimnīcās ievietoti simtiem cilvēku.

Saūda Arābijas Izglītības ministrija pirmdien paziņoja, ka skolas slēgtas valsts ziemeļos, austrumos un dienvidrietumos, bet svētdien par izglītības iestāžu slēgšanu tika paziņots arī galvaspilsētā Rijādā. Tikmēr Rijādā mediķu palīdzība smilšu vētras dēļ nepieciešama simtiem cilvēku, galvenokārt bērniem, kuriem ir astma vai dažādas alerģijas.

Vētra ietekmējusi arī ikdienas dzīvi citās Persijas līča valstīs, tostarp Apvienotajos Arābu Emirātos un Kuveitā, kur autovadītāji tiek aicināti būt īpaši uzmanīgi, jo vētras un spēcīgo vēja brāzmu dēļ jārēķinās ar sliktu redzamību.

Jemenā smilšu vētras dēļ būtiski traucēta gaisa satiksme Sanas starptautiskajā lidostā – pirmdienas rītā atcelti vismaz divi reisi, bet vairāki citi lidojumi vai nu kavējās, vai arī tika novirzīti uz Adenas lidostu valsts dienvidu daļā.

Diena, NASA, turkii111

Itālijā uzsnidzis «ķīmiskais sniegs» (Video)

Itālijā novērota reta parādība – «ķīmiskais sniegs». Šis fenomens radies, pateicoties aukstam vējam no Krievijas un stipram piesārņojumam reģionā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šāda parādība rodas, ja gaisā nonāk tādas ķīmiskas vielas kā vara sulfāts, vara oksīds, svins, silikāti utt., kuru daļiņu struktūra ļoti līdzīga sniegpārsliņas struktūrai, skaidro zinātnieki.

Laikraksts apgalvo, ka ķīmiskais sniegs uzsnidzis Milānas rajonā, arī uz Veronas robežas. Pēc zinātnieku teiktā, tā ir ļoti reta, taču pavisam reāla dabas parādība.

Galvenie šādas parādības priekšnosacījumi ir zema gaisa temperatūra un augsta mitruma pakāpe. Ķīmiskās sniegpārslas sāk veidoties viena kilometra augstumā, kur temperatūra ir mīnus 15 grādi. Tā kā arī uz zemes temperatūra ir zema, kristāli saglabā savu formu. Ja temperatūra būtu virs nulles, ķīmiskās sniegpārsliņas izkustu.

Par laimi «ķīmiskais sniegs» nav ilgstoša parādība – kad gaisā vairs nav piesārņojuma, tā pāriet. Tomēr tai būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas liecina par stipru gaisa piesārņojumu.

Apollo, maicos25

Vulkāna dēļ trīs dienas pēc atvēršanas atkal slēdz lidostu Argentīnā (Video)

Pēc vulkānu pelnu izraisītas septiņu mēnešu dīkstāves svinīgi atklātā Argentīnas Bariločes lidosta paspēja nostrādāt vien trīs dienas, jo Čīles vulkāna izvirduma dēļ otrdien tā atkal ir slēgta, vēst raidsabiedrība BBC.

Pelnu mākonis, kas traucē lidostas darbību, nāk no Pujehue vulkāna izvirduma Čīlē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kopš Pujehue vulkāna izvirduma sākuma pagājušā gada jūnijā, ir krasi samazinājies tūristu skaits Bariločē un apkārtējās pilsētās.

Bariloče un netālu esošās Villa la Angostura un San Martina de los Andesa ir poplāras slēpošanas vietas ziemā. Vasarās te var doties pārgājienos un makšķerēt. Lidojumu atcelšana ir nopietni iedragājis vietējo tūrisma industriju.

Čīles lidsabiedrība ceturtdien skaidroja, ka lidojumu grafiks būs atkarīgs no pelnu blīvuma un vēja virziena.

Delfi.lv

ANO klimata konference noslēgusies ar simbolisku vienošanos (Video)

Ieilgusī ANO klimata konference svētdien tomēr noslēgusies ar vienošanos, apstiprinot pasākumu paketi, kuru konferences rīkotājvalsts Dienvidāfrika atzinusi par “sabalansētu”. Saskaņā ar panākto vienošanos sarunas par jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai tiks uzsāktas jau nākamgad un tām jānoslēdzas līdz 2015.gadam, bet jaunajam līgumam jāstājas spēkā līdz 2020.gadam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gadā, taču Eiropas Savienība (ES) piekritusi uzņemties vienpusējas saistības samazināt tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, sākot ar 2013.gadu. Tas gan lielā mērā ir simbolisks akts, jo jau iepriekš ES bija paziņojusi, ka līdz 2020.gadam samazinās savu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

ES ar vienpusējām saistībām varētu pievienoties arī Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice, vēsta Eiropas diplomāti. Tajā pašā laikā Kanāda, Krievija un Japāna paziņojušas, ka negrasās pagarināt saistības, kuras uzliek Kioto protokols, kas attiecas vienīgi uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kuras no protokola izstājās 2001.gadā. Minētās valstis norāda, ka tas būtu bezjēdzīgi, ja saistības neuzņemas pasaules lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji – ASV, Ķīna un Indija.

Panākta arī vienošanās par Zaļā klimata fonda vadīšanu, taču vienošanos par veidiem, kā iegūt fondam nepieciešamos līdzekļus panākt nav izdevies. Zaļā klimata fonda mērķis ir sniegt atbalstu nabadzīgajām valstīm klimata izmaiņu ierobežošanā un to seku novēršanā. Paredzēts, ka līdz 2020.gadam ikgadējām fonda izmaksām jāsasniedz 100 miljardi dolāru.

Lai gan vienošanos izdevās panākt tikai pēc smagām sarunām, kas lika konferences darbību pagarināt par 36 stundām, Dienvidāfrikas starptautisko attiecību ministres Maites Nkoanas-Mašabanes paziņojums par sarunu noslēgšanos tika uzņemts ar aplausiem.

TVNET, Al Jazeera English