Plūdi Peru (Video)
19/01/2012
Vizuālās informācijas monitorings
02/01/2012 2 komentāri
Lai arī Latvijā 2012.gada 1.janvārī laiciņš bija jauks un sals smuki knieba degunā, citur pasaulē tik jauki nebija un savādā kārtā tas pat atgādināja par iepriekšējā gada notikumiem.
Japānai šā diena atnesa kārtējo spēcīgo zemestrīci, kura gan notika patālu no krasta un par laimi nekādus postījumus nenesa – Japānā 2012.gads sākās ar stipru zemestrīci (Grafiskā informācija, Video).
Norvēģijā, kurā pirms nedēļas plosījās 30 gados stiprākā vētra, sākās plaši zemes noslīdējumi.
Norvēģijas vidienē, Tronnheimas tuvumā, svētdien zemes noslīdeņa dēļ no savām mājām evakuēti desmitiem cilvēku, bet par cietušajiem vai postījumiem šobrīd ziņu nav. Pēc policijas pārstāvja teiktā, lielākā daļa vietējo ļaužu pametuši mājas savās automašīnās, vēl citi evakuēti autobusā, bet no vienas saimniecības cilvēkiem palīdzēts izkļūt ar helikopteru.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Tumša dubļu masa izplūdusi aptuveni kilometra garumā un joprojām virzās uz priekšu, bīstami tuvojoties kādai saimniecībai. Ģeologi apseko noslīdeni helikopterā, cenšoties noteikt, cik tas bīstams, savukārt meteorologi notikušo skaidro ar mitro un šim gadalaikam neraksturīgi silto laiku.
Kā atgādina mediji, decembrī vētra uz Skandināviju bija atnesusi neparasti spēcīgas lietusgāzes, kas varētu būt atmiekšķējušas kalna nogāzi Norvēģijas trešās lielākās pilsētas pievārtē. Pašai Tronnheimai ar tās gandrīz 200 000 iedzīvotāju gan briesmas nedraudot.
Bet ASV Arkanzasas štatā, tāpat kā tieši pirms gada – 2011.gada 1.janvārī – ASV Arkanzasas štatā no debesīm krīt beigti putni un upēs peld beigtas zivis, atkal novērota melno strazdu masveida bojāeja.

Arkanzasa štats Bēbes pilsēta 2011.gada 1.janvāris
Pēc aculiecinieku teiktā, simtiem beigtu putnu, janvāra pirmajā dienā, no debesīm nokrituši Arkanzas pilsētās. Lai arī tika izvirzīts pieņēmums, ka putni sabijušies no uguņošanas un panikā triekušies pret ēkām, kokiem un elektrības stabiem, tiešas saistība starp šiem notikumiem netika atklāta.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Apollo, adressa.no, theblaze.com, Всё не просто так
31/12/2011
ASV Aļaskas štata Aleutu salās, ceturtdien 29.decembrī, sācies Klīvlenda vulkāna izvirdums, kura izmesto pelnu mākonis var apdraudēt gaisa satiksmi, ziņo ārvalstu mediji.

Ceturtdien virs vulkāna 5 tūkstošu metru augstumā pacēlās pelnu mākonis. Vulkāns atrodas uz neapdzīvotās Čuginadakas salas, 1500 kilometrus uz dienvidrietumiem no Ankoridžas pilsētas.
Klīvlenda vulkāns skaitās viens no visaktīvākajiem vulkāniem pasaulē.Iepriekšējais Klīvlenda vulkāna izvirdums notika 2001.gadā.
Indonēzijā Ternates salā Gamalama vulkāna izraisītajos plūdos un dubļu nogruvumos 27.decembrī gājuši bojā vismaz 4 cilvēki un desmitiem tika ievainoti. Pats vulkāns sāka izvirdumu 4.decembrī izsviežot pelnu un dūmu mākoni vismaz 2 kilometru augstumā, liekot panikā evakuēties tūkstošiem vietējo iedzīvotāju.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Paniku Indonēzijas iedzīvotājos izraisījis Lokonas vulkāna izvirdums, kurš sācies otrdien. Viena no aktīvākajiem Indonēzijas vulkāniem radītais dūmu un pelnu mākonis radījis paniku tuvējo ciemu iedzīvotājos, vēsta BBC.

Tiesa, kā norāda raidorganizācijas, varasiestādes vēl cilvēku evakuāciju nav sākušas.
Lokonas vulkāns, kurš atrodas uz Sulavesi salas, atmodies naktī uz otrdienu. “Vulkāna atmošanās bija dzirdama vairāku kilometru rādiusā un cilvēki panikā mukuši prom no savām mājām,” vēstījis vietējais vulkanologs Frīds Bīns.
Pelnu mākonis ietinis visu ciematus, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir, apmēram, 10 000. Jūlijā, kad šis vulkāns izvirda pēdējo reizi, tika evakuēti apmēram 5000 cilvēku.
2011. gada decembrī Sarkanajā jūrā tika reģistrēts vulkāna izvirdums. 19. decembrī zvejnieki esot novērojuši pat 30 metrus augstas lavas strūklas. 20. un 22. decembrī NASA satelīti Terra un Aqua nofotografēja pelnu un gāzu mākoņus. Savukārt Aura satelīta ozona novērošanas instruments OMI konstatēja sēra dioksīda koncentrācijas paliecināšanos.
Tomēr tas bija vairāk nekā tikai izvirdums.
2011. gada 23. decembrī fotografētajā attēlā redzams, ka šajā apgabalā parādījusies jauna sala. Ja salīdzinām 2007. gada 24. oktobrī fotografēto ar 2011. gada 23. decembrī tapušo attēlu, tad skaidri redzam, ka vietā, kur pletās ūdens klajs, tagad atrodas sala, no kuras augšup ceļas biezi mākoņi, kuri, visticamāk sastāv no pelniem un ūdens tvaika.
Krievijas zinātnieki bažījas, ka Kamčatkas vulkāns Kizimens var pārveidoties par supervulkānu. Kizemena vulkāns jau veselu gadu turpina izmest kilometriem augstus dūmu un pelnu mākoņus. Visa apkārtne ir nosēta ar pelniem un vietējie dzīvnieki pamet vulkānam pieguļošo rezervāta teritoriju.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Arī cits Kamčatkas vulkāns Sivelučs joprojām izrāda aktivitātes pazīmes un turpina dūmot, un tas redzams 27.decembrī uzņemtajā NASA fotogrāfijā.
Nerimstošais Sakurijamas vulkāns Japānā diennaktī veic vismaz pāris izvirdumus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Kamēr gaidām baiso Katlas vulkāna izvirdumu 🙂 , varam aplūkot arī Pujeves vulkāna dūmošanu Čīlē, kas klasificēts kā vājš izvirdums. Neskatoties uz to, ka kalna pūles netiek pienācīgi novērtētas, tas turpina izmest iespaidīgus pelnu mākoņus.
Bet pats Katlas vulkāns Islandē ir mierīgs un uz doto brīdi nekādu īpašu seismisku aktivitāti neizrāda.

Apollo, timeslive.co.za, KanalPIK, Starpace.lv, NASA, Delfi.lv, Петербург-Пятый канал, cubhf137 ,Icelandic Met Office
10/12/2011
Lietavu izraisīto plūdu dēļ Kolumbijā bez pajumtes palikuši pusmiljons cilvēku, informē raidorganizācija BBC. Valsts galvaspilsētā Bogotā desmitiem tūkstoši cilvēku spiesti pamest savas mājas, ko apdraud plūdi.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Valsts prezidents Huans Manuels Santoss solījis plūdos cietušajiem finansiālu atbalstu – līdz Ziemassvētkiem viņi saņems kompensāciju 500 – 1500 dolāru apjomā.
Metereologi spējās lietavas un plūdus Kolumbijā saista ar klimatisko parādību “La Ninja”, kuras dēļ pazeminās Klusā okeāna virsējo slāņu temperatūra.
“El Ninjo” un tās pretstats “La Ninja” ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru — visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā. El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 grādiem vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums, bet La Ninja – ūdeņu temperatūras kritums.
Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus. El Ninjo ietekmē ne vien dienvidu puslodes, bet visas pasaules klimatu.