Kad pamostas zvērs (noslēgums). Vilkači Latvijā

Pilnmēness tuvojas noslēgumam, un arī mēs noslēdzam īso ekskursu teriantropijā, pievēršoties vēsturiskām ziņām par minēto parādību Latvijā.
Iepriekšējos sižetos soli pa solim nonācām pie secinājuma, ka leģendas par vilkačiem nav “no gaisa grābtas” ļaužu fantāzijas, bet, tāpat kā visām leģendām, zem šiem stāstiem slēpjas reāls faktu materiāls. Mēs uzzinājām, ka eksistē tāda parādība kā teriantropija, – izmainīts apziņas stāvoklis, kad cilvēks sevi identificē ar dzīvnieku. Teriantropija var izpausties gan kā maģisks rituāls totēmiskās reliģijās, gan kā atsevišķu “dīvaiņu” kopienas (arī mūsdienu sabiedrībā). “Smagāks” teriantropijas paveids ir zoantropija, kas patiesībā ir psihisks stāvoklis, kad cilvēks visā nopietnībā sevi sāk uzskatīt par dzīvnieku. “Vispopulārākais” zoantropijas veids ir likantropija, cilvēkam identificējoties ar vilku, proti, “pārtopot par vilkati”.
Kā izrādās Baltija, jo īpaši tagadējā Latvijas teritorija, Eiropā savulaik bijusi visai slavena ar likantropijas izpausmēm…

Turpinājums