…un tas nav nemaz tik daudz salīdzinot ar Baltijas jūrā nogremdētajiem mēsliem!
Līdz 1947. gadam Baltijas jūrā Padomju Savienība nogremdēja aptuveni 40 000 tonnu ķīmisko kaujas vielu. Pieci tūkstoši tonnu tika nogremdēti apmēram 100 kilometru no Liepājas krastiem. Vēl 30 000 savu vietu dzelmē atrada uz ziemeļiem no Dānijai piederošās Bornholmas salas. Savukārt amerikāņu un angļu okupācijas spēki 302 000 tonnu bīstamās kravas nogremdēja sešos Baltijas jūras rajonos. Turklāt 120 000 tonnu guļ kaut kur Atlantijas okeānā un Lamanša jūras šauruma rietumu daļā. Jāņem vērā, ka iprīta sadalīšanās periods ir ilgs, un pusgadsimtu pēc tā nogremdēšanas tas ir zaudējis maz no sava toksiskuma. Turklāt pa šiem gadiem ķimikāliju konteinerus erozija ir saēdusi par 70–80 procentiem, līdz ar to drīzumā iespējami ķīmisko vielu izskalojumi krastā, brīdina Soveršenno sekretno. Līdz šim zinātnieku vidū nav vienprātības, kas būtu labāks risinājums – mēģināt ķimikālijas no dzelmes izcelt vai arī pārklāt tās ar smiltīm, tomēr pirmās pazīmes, ka iprīts no konteineriem izplūst, jau parādījušās – par to jau pirms četriem gadiem informēja radio Brīvā Eiropa. Tas norāda, ka laika rīcībai palicis pavisam maz.
Citāda Pasaule 
tas kursh latviski virsrakstu rakstiijis .. ir kljuudiijies par nieka 490500 mucaam ,
T.i. tur ir tikai 500 mucu!! matemaatiķi ib**
Varbūt realitātē arī ir tikai 500, bet šajās ziņās to ir 500000 🙂
500 000 бочек с боевым химическим оружием найдены на дне. Черного моря Как выяснилось, бочки затопили в 1941 году перед наступлением фашистских войск…
http://pik.tv/ru/news/story/500-000-bochek-s-boevim-ximicheskim-orujiem-naydeni-na-dne-chernogo-moria
…un tas nav nemaz tik daudz salīdzinot ar Baltijas jūrā nogremdētajiem mēsliem!
Līdz 1947. gadam Baltijas jūrā Padomju Savienība nogremdēja aptuveni 40 000 tonnu ķīmisko kaujas vielu. Pieci tūkstoši tonnu tika nogremdēti apmēram 100 kilometru no Liepājas krastiem. Vēl 30 000 savu vietu dzelmē atrada uz ziemeļiem no Dānijai piederošās Bornholmas salas. Savukārt amerikāņu un angļu okupācijas spēki 302 000 tonnu bīstamās kravas nogremdēja sešos Baltijas jūras rajonos. Turklāt 120 000 tonnu guļ kaut kur Atlantijas okeānā un Lamanša jūras šauruma rietumu daļā. Jāņem vērā, ka iprīta sadalīšanās periods ir ilgs, un pusgadsimtu pēc tā nogremdēšanas tas ir zaudējis maz no sava toksiskuma. Turklāt pa šiem gadiem ķimikāliju konteinerus erozija ir saēdusi par 70–80 procentiem, līdz ar to drīzumā iespējami ķīmisko vielu izskalojumi krastā, brīdina Soveršenno sekretno. Līdz šim zinātnieku vidū nav vienprātības, kas būtu labāks risinājums – mēģināt ķimikālijas no dzelmes izcelt vai arī pārklāt tās ar smiltīm, tomēr pirmās pazīmes, ka iprīts no konteineriem izplūst, jau parādījušās – par to jau pirms četriem gadiem informēja radio Brīvā Eiropa. Tas norāda, ka laika rīcībai palicis pavisam maz.
http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167568-baltijas_jura_zvejnieka_deliem_un_kimikalijam