Šī nedēļa Latvijā bijusi aptuveni 11 grādu aukstāka par normu un ledus klāto akvatoriju platība Baltijas jūrā šogad viena no plašākajā pēdējos 15 gados (Video)

Šīs nedēļas vidējā gaisa temperatūra Latvijā kopumā bijusi aptuveni -16 grādu, kas ir 11 grādu zemāk par normu. Par to liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Februāra temperatūras norma jeb ilggadējā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā ir -4,8 grādi. Parasti februāra vidējā temperatūra Latvijā ir no -6,8 grādiem Latvijas austrumos līdz -2,8 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Janvāris un februāris ir gada aukstākie mēneši, martā gaisa temperatūra jau paaugstinās par pieciem grādiem – diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā pieaug no -4 grādiem marta sākumā līdz +1 grādam mēneša beigās.

Visu šo nedēļu diennakts minimālā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā bija zemāka par -20 grādiem, katru rītu vismaz dažviet Latvijā termometra stabiņš noslīdēja līdz -25 grādu atzīmei un zemāk.

Saskaņā ar uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” datiem zemākā gaisa temperatūra reģistrēta otrdienas, 15.februāra, rītā Lielvārdes novada Kaibalā, kur termometra stabiņš apstājās pie -31 grāda, kā arī piektdienas rītā Kārsavā, kur tika reģistrēti -30,4 grādi.

Savukārt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra – -30,1 grāds – fiksēta 15.februāra rītā Zosēnos, Vidzemes augstienē. Aptuveni -30 grādu torīt bija arī Daugavpils un Jelgavas meteoroloģiskajā stacijā.

Savukārt augstākā gaisa temperatūra šonedēļ reģistrēta Pāvilostā, kur ceturtdienas pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz -5,2 grādiem. Lielākās temperatūras svārstības konstatētas otrdien Vidzemes augstienē: Zosēnos gaisa temperatūra, pateicoties spožajai saulei un bezvējam, dienas laikā paaugstinājās par 22 grādiem – no -30 grādiem agrā rītā līdz -8 grādiem pēcpusdienā.

Ledus klāto akvatoriju platība Baltijas jūrā šogad viena no plašākajā pēdējos 15 gados, liecina Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta mērījumi un arhīva dati.

Botnijas līci, Somu līci, Rīgas līci un Pērnavas līci pilnībā klāj ledus. Tā biezums Botnijas līča ziemeļos un Pērnavas līcī sasniedz 55-70 centimetru, citviet ledus ir plānāks, taču daudzviet ir vēja radīti ledus sablīvējumi.

Ledlauža “Varma” kapteinis Edgars Ūķis atzina, ka situācija ir ļoti sarežģīta. Ledus ar katru dienu kļūst, blīvāks, cietāks un biezāks, turklāt kuģu ceļus pēc attīrīšanas no ledus, austrumu vējš ātri atkal aizpūš ar ledus gabaliem.

Šogad ledus ir vairāk nekā pagājušajā gadā. Pēdējo 15 gadu laikā līdzīga ledus situācija kā šogad Baltijas jūrā bijusi 2003., 1996. un 1994. gadā. Tā kā Baltijas jūras reģionā vēl vairākas dienas gaidāms stabils sals, ledus daudzums jūrā vēl pieaugs. Pavasarī ledus Rīgas līcī kūst ilgi. Ūķis sacīja, ka pēc bargām ziemām ledlauzim darbs ir līdz pat maijam.

Ledus dēļ pavasarī jūras un līča piekrastē bieži ir krietni aukstāks, nekā citviet Latvijā, turklāt aukstā ūdens un ledus dēļ piekrastē veidojas auksta migla. Pērn ledus Rīgas līcī saglabājās līdz 28. aprīlim. Arī pērn auksto jūras ūdeņu dēļ piekrastē bieži valdīja krietni aukstāks laiks. 16. maijā dienas vidū gaisa temperatūra Latvijā bija no +12 grādiem līča piekrastē, tostarp Rīgā, līdz +24 grādiem valsts dienvidaustrumu daļā.

Sinoptiķi prognozē, ka ļoti auksts un lielākoties saulains laiks saglabāsies visu nākamo darba nedēļu, pēc tam kļūs siltāks.

Ziņu avots: NRA, Delfi.lv, LTV Ziņu dienests