Mākslīgo pavadoņu informācija varētu palīdzēt prognozēt plūdus (Foto, Video)

Kamēr Austrālijas iedzīvotāji atsevišķos štatos likvidē plūdu radītos postījumus, Eiropas kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadoņu dati atklāj iespējas daudz laicīgāk brīdināt par šādu dabas katastrofu tuvošanos.

Austrāliju skārušās lietusgāzes izraisīja La-Ninja fenomens. Tiek uzskatīts, ka notiekošās klimata izmaiņas var nozīmēt daudz biežākus un postošākus plūdus. Ir skaidrs, ka plūdu prognozēšanas un novērošanas sistēmas ir būtiski jāuzlabo, lai savlaicīg spētu brīdināt apdraudētos reģionus.

Eiropas kosmosa aģentūra Share projekta ietvaros piegādā mākslīgā pavadoņa Envisat sintētiskā atvēruma radara (ASAR) novērojumos iegūtos datus Vīnes Tehnoloģiju universitātes un Austrālijas Valsts zinātniskās un izpētes organizācijas (CSIRO) speciālistiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASAR iegūtajos Austrālijas attēlos redzams augsnes mitrums, kur tumši zilākos toņos iezīmēti apgabali, kuros konstatēts ļoti augsts piesātinājums.

CSIRO ir izstrādājuši sistēmu, kas ļauj prognozēt un novērot plūdus. Šobrīd tā izmanto redzamās gaismas diapazonā iegūtos datus kombinācijā ar pasīvo mikroviļņu diapazonā iegūto informāciju un digitālajiem virsmas modeļiem, lai noteiktu ūdens tilpuma apjomus.

Lai uzlabotu sistēmas uzticamību un precizitāti, kā arī kompensētu ierobežoto pasīvo mikroviļņu datu zemo izšķirtspēju un optisko instrumentu nespēju iegūt informāciju sliktas redzamības apstākļos, tajā tiks integrēti ASAR rādītāji.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sentinel-1 satelīta vienas dienas lidojuma simulacija. 2013. gadā, kad plānots Eiropas kosmosa aģentūras pirmā Sentinel-1 satelīta starts, prognozēšanas iespējas uzlabosies vairākkārt.

“Share projekta ietvaros mums ir izdevies parādīt, ka Envisat un nākotnē ieplānotā Sentinel-1 satelīta sintētiskā atvēruma radaru dati var tikt izmantoti plūdu novērošanai,” pastāstīja Volfgangs Vāgners no Vīnes Tehnoloģiju universitātes.

“Pirmkārt, šo informāciju iespējams izmantot, lai nepārtraukti novērotu, cik daudz ūdens atrodas augsnē, jo tas nosaka to ūdens daudzumu, kāds lietus laikā nespēj uzsūkties un veido noteces. Otrkārt, radara novērojumi ļauj iegūt informāciju arī par apgabaliem, kurus sedz mākoņi,” paskaidroja Vāgners.

“Austrālijā mēs esam iemācījušies sadzīvot ar plūdiem un sausumu,” teica Alberts van Dijks no CSIRO. “Spēcīgi plūdi rada ievērojamus bojājumus, bet citos gadījumos plūdi ir svarīgi mūsu upju mitrājiem un apūdeņošanas biedrībām. Eiropas kosmosa aģentūras radara novērojumi palīdzēs mums novērot un prognozēt plūdu attīstību.”

Šī lapa vairs nav pieejama.

Sentinel-1 ir pirmā no piecām Eiropas globālās vides un drošības novērošanas (GMES) misijām

Eiropas kosmosa aģentūras SMOS ūdens misijas ietvaros arī ir iegūta ļoti detalizēta informācija par augsnes mitruma dinamiku. Šie dati palīdz izvērtēt augsnes ūdens ietilpību, pirms tā kļūst tik piesātināta, ka veidojas noteces. Informācija var tikt izmantota, lai vēl precīzāk prognozētu plūdus un sausuma periodus.

Ziņu avots: StarSpace, ESA