Vai ultra-zemas frekvences radioviļņi ziņo par zemestrīcēm? (Video)

Francijas pavadonis DEMETER reģistrēja ultra-zemas frekvences radioviļņus virs Haiti aptuveni mēnesi pirms 2010. gada sākumā pieredzētās 7.0 baļļu stiprās zemestrīces. DEMETER ir Franču kosmosa aģentūras (CNES) misija, kas startēja 2004. gadā. Nelielais pavadonis atrodas polārajā orbītā aptuveni 700 kilometru augstumā. Tā ir neparasta misija, kuras ietvaros tiek monitorēti zemas frekvences radioviļņi, kuri rodas zemestrīču laikā. Nesen kāda ģeozinātnieku grupa publicēja datus, kas saistīti ar 7.0 baļļu zemestrīci, kas 2010. gada janvārī skāra Haiti. Viņi apgalvo, ka DEMETER reģistrējis Zemes garozas izstaroto ultra-zemās frekvences radioviļņu pieaugumu šajā reģionā jau pirms zemestrīces.

Lasīt vairāk:Ar zemestrīcēm saistīto elektromagnētisko efektu klāsts ir ļoti plašs. Zemestrīcēm tiek piedēvēti gan noslēpumaini gaismas, gan karstuma efekti. Visai plaši atzīts ir pieņēmums, ka daži dzīvnieki jūt tuvojošos zemestrīci, jo, iespējams, viņi ir jutīgāki pret zemas frekvences elektrisko lauku izmaiņām. Skat. arī Прогнозы землетрясений по методу О.В. Мартынова.

Ticamus datus iegūt ir daudz grūtāk. Ģeozinātnieki jau vairāk kā 100 gadus mēra strāvojumus, kuri plūst zem mūsu kājām. Tiek uzskatīts, ka tā dēvētās telūriskās plūsmas rodas berzes un pjezoelektrisko efektu rezultātā iežos. Radītās elektronu strāvas tiek saistītas ar dažādiem atmosfēras efektiem, piemēram, negaisiem. Šo strāvojumu saistība ar zemestrīcēm joprojām nav noskaidrota. Ir pamats uzskatīt, ka jebkuru plūsmu, kura rodas berzes un pjezoelektrisko efektu rezultātā, garozas daļu pārvietošanās ietekmētu visai jūtami.

Tā kā šie efekti novērojami ārkārtīgi lielos apgabalos un frekvencēs, kuras grūti izmērīt un atdalīt no fona trokšņa, tad Francijas kosmosa aģentūra nolēma izveidot mākslīgo pavadoni DEMETER (Detection of Electro-Magnetic Emissions Transmitted from Earthquake Regions), kas nodarbotos ar elektromagnētiskā starojuma reģistrēšanu zemestrīču rajonos.

Mihaēls Atanasio no Serres Tehniskās universitātes Grieķijā kopā ar dažiem kolēģiem pastāstīja, ka DEMETER ir reģistrējis ultra-zemas frekvences radioviļņu enerģijas palielināšanos jonosfērā virs Haiti brīdi pirms zemestrīces. “Rezultātos redzams ievērojams, līdz pat 360%, ultra-zemās frekvences radioviļņu enerģijas pieaugums virs fona enerģijas līmeņa aptuveni mēnesi pirms galvenās zemestrīces,” rakstīts ziņojumā. Tas ir ievērojams pieaugums. Interesanti, ka aptuveni mēnesi pēc zemestrīces šis līmenis tikpat būtiski samazinājās.

Rezultātos redzams ievērojams, līdz pat 360%, ultra-zemās frekvences radioviļņu enerģijas pieaugums virs fona enerģijas līmeņa pirms galvenās zemestrīces

Atanasio domā, ka šī diapazona elektromagnētiskie viļņi varētu būt noderīgs līdzeklis, ar kura palīdzību, iespējams, varētu reģistrēt varbūtējos seismiskos fenomenus. Ne par velti zinātnieku grupa savā ziņojumā izmanto ļoti rūpīgi apdomātas frāzes. Zemestrīču prognozēšanas runām ir jābūt labi pamatotām. Iespējams, ka garozā pirms zemestrīcēm rodas vairāk zemas frekvences radioviļņu, bet nevar izslēgt iespēju, ka šo signālu rada pavisam nesaistīts process. Šiem efektiem ir jātiek izķidātiem, pirms tos var sākt izmantot prognožu veikšanai.

Nākamā problēma ir laika periods, kurā šis starojums tiek radīts. Spiediena pieaugums, kura izpausme ir zemestrīces, ir process, kura ilgums mērāms ģeoloģiskos laikaposmos. Patlaban nav skaidrs, kā šis process izmaina zemas frekvences elektromagnētisko viļņu daudzumu.

Pagaidām šie dati nevarētu nodrošināt labākas prognozes par tām, kuras jau ir pieejamas, un, uz kurām balstoties, tiek veidoti celtniecības standarti zemestrīču reģionos. Tomēr šāda informācija nespētu pasargāt no katastrofas, kāda janvārī skāra Haiti. Ir skaidrs, ka šajā frontē vēl daudz darbi darāmi. Ģeofiziķiem ir vajadzīgi labāki un apjomīgāki datu krājumi par šā diapazona starojumiem ilgākos laika periodos. Tāpat nepieciešama labāka izpratne par telūrisko viļņu rašanās procesiem, kā arī ir vajadzīga iespēja šīs idejas pārbaudīt. DEMETER ir labs solis šajā virzienā.

Ziņu avots: StarSpace, Technology Review, CNES