Cieši garām Zemei lidos pirmais rudens ‘zvaigžņu lietus’ vēstnesis (Video)

Šādas ziņas no saviem kolēģiem ASV observatorijā Mauntlemonā ieguvis Krievijas astronoms Leonīds Jeļeņins.

Asteroīds pamanīts otrdien no rīta un tam dots nosaukums 2010 WA, liecina NASA Saules sistēmas mazo debess ķermeņu datu bāze. Aptuveni pulksten 23:30 pēc Maskavas laika asteroīds ar ātrumu 12 kilometri sekundē 265 tūkstoši kilometru attālumā palidojis garām Mēnesim. Datu bāze arī liecina, ka ap pulksten 6:45 pēc Maskavas laika tas lidos garām zemei 38,13 tūkstošu kilometru attālumā – tikai aptuveni divus tūkstošus kilometru virs ģeostacionāro zemes pavadoņu orbītām.

Jeļeņins aģentūrai norādīja, ka pēc jaunākajiem datiem debess ķermenis lidos vēl tuvāk Zemei – aptuveni 33 tūkstošu kilometru attālumā, kas ir pat tuvāk nekā pavadoņu orbītas. “Tiesa, tuvošanās punkts atradīsies aptuveni virs 45 grādu ziemeļu platuma – tālu no pavadoņu zonas, kas pārsvarā riņķo ap ekvatoru,” stāstījis astronoms.

Viņš informējis, ka asteroīds pieder “Apollona ģimenei” – asteroīdu grupai, kas ik pa laikam šķērso zemes orbītu. Zinātnieks uzsvēra – par ja debess ķermenis ielidos Zemes atmosfērā, tas neradīs nekādas briesmas, jo šāda izmēra debess ķermeņi atmosfērā pilnībā sadeg.

Šis asteroīds ir priekšvēstnesis kosmisko viesu masu uzbrukumam – naktī uz 18.novembri maksimumu sasniegs ikgadējais rudens “zvaigžņu lietus”, ko rada intensīvā Leonīdas meteoru plūsma. Šis “zvaigžņu lietus” debesīs vērojams ik gadu novembra vidū, kad Zeme šķērso Tempela-Tatla komētas radīto putekļu mākoni. Plūsmas radiants atrodas Lauvas zvaigznājā, no kā arī cēlies tās nosaukums. Parasti Leonīdu laikā var novērot līdz 10 meteoriem stundā, taču ik pēc 33 gadiem novērojamas ļoti krāšņas Leonīdas, piemēram, 1966.gadā varēja novērot līdz 60 000 meteoru stundā. Nākošais šādas intensitātes “zvaigžņu lietus” gaidāms 2099. gadā.

Ziņu avots: Delfi.lv, Вести.Ru