Vizuālās informācijas monitorings
28/01/2012
Japāņu zinātnieki brīdinājuši, ka ir 70% varbūtība, ka tuvāko četru gadu laikā galvaspilsētu Tokiju varētu piemeklēt līdz pat septiņas balles stipra zemestrīce.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Tokijas universitātes speciālisti savas aplēses pamato ar pēdējo mēnešu laikā veiktajiem novērojumiem, kas liecina, ka Tokijas reģionu aizvien biežāk piemeklē vājas zemestrīces, kas nereti ir spēcīgu zemestrīču priekšvēstneses.
12/01/2012
Dokumentāli-dramatiska kino versija par noslēpumainās Atlantīdas salas bojāeju.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pēc šīs versijas, Atlantīda, kas pirmoreiz tiek pieminēta sengrieķu filozofa Platona darbos, ir Egejas jūras sala Santorīni (Tēra). Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1620. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Šis izvirdums bija tik spēcīgs, ka pilnībā iznīcināja Mīnojas laika apmetnes un pēc vienas no versijām, kļuva par iemeslu Mīnojas civilizācijas bojāejai.
Santorīni mūsdienās
Mīnojas kultūra Egejas reģionā tā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē., bet otrajā gadu tūkstotī p.m.ē. tā jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi. Līdztekus agrīnām Ēģiptes un Mezopotāmijas kultūrām Vidusjūras austrumos un dienvidos, Mīnoja bija pirmā lielākā civilizācija uz Eiropas zemes. Viss veiksmīgāka Minoja civilizācijas attīstība notika Krētas salā, ar kuru galvenokārt arī saistās nosaukums – Mīnojas kultūra. Santorīni sala burtiski uzsprāga, nesdama iznīcību arī 110 km attālajai Krētai un tās civilizācijai.
Vulkāna datēšanu palīdzēja dendrohronoloģijas metodes. Apstiprinājums par pasaules mēroga dabas katastrofām ap 1645. g. p.m.ē. ir iegūts, konstatējot sēra nogulšņu attiecīgā perioda ledus slāņos Grenlandē. Šīs katastrofas bija tikai daļa plašāku nelaimju virknē un iezīmē loģisku civilizācijas attīstības norietu.
02/01/2012 2 komentāri
Lai arī Latvijā 2012.gada 1.janvārī laiciņš bija jauks un sals smuki knieba degunā, citur pasaulē tik jauki nebija un savādā kārtā tas pat atgādināja par iepriekšējā gada notikumiem.
Japānai šā diena atnesa kārtējo spēcīgo zemestrīci, kura gan notika patālu no krasta un par laimi nekādus postījumus nenesa – Japānā 2012.gads sākās ar stipru zemestrīci (Grafiskā informācija, Video).
Norvēģijā, kurā pirms nedēļas plosījās 30 gados stiprākā vētra, sākās plaši zemes noslīdējumi.
Norvēģijas vidienē, Tronnheimas tuvumā, svētdien zemes noslīdeņa dēļ no savām mājām evakuēti desmitiem cilvēku, bet par cietušajiem vai postījumiem šobrīd ziņu nav. Pēc policijas pārstāvja teiktā, lielākā daļa vietējo ļaužu pametuši mājas savās automašīnās, vēl citi evakuēti autobusā, bet no vienas saimniecības cilvēkiem palīdzēts izkļūt ar helikopteru.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Tumša dubļu masa izplūdusi aptuveni kilometra garumā un joprojām virzās uz priekšu, bīstami tuvojoties kādai saimniecībai. Ģeologi apseko noslīdeni helikopterā, cenšoties noteikt, cik tas bīstams, savukārt meteorologi notikušo skaidro ar mitro un šim gadalaikam neraksturīgi silto laiku.
Kā atgādina mediji, decembrī vētra uz Skandināviju bija atnesusi neparasti spēcīgas lietusgāzes, kas varētu būt atmiekšķējušas kalna nogāzi Norvēģijas trešās lielākās pilsētas pievārtē. Pašai Tronnheimai ar tās gandrīz 200 000 iedzīvotāju gan briesmas nedraudot.
Bet ASV Arkanzasas štatā, tāpat kā tieši pirms gada – 2011.gada 1.janvārī – ASV Arkanzasas štatā no debesīm krīt beigti putni un upēs peld beigtas zivis, atkal novērota melno strazdu masveida bojāeja.
Arkanzasa štats Bēbes pilsēta 2011.gada 1.janvāris
Pēc aculiecinieku teiktā, simtiem beigtu putnu, janvāra pirmajā dienā, no debesīm nokrituši Arkanzas pilsētās. Lai arī tika izvirzīts pieņēmums, ka putni sabijušies no uguņošanas un panikā triekušies pret ēkām, kokiem un elektrības stabiem, tiešas saistība starp šiem notikumiem netika atklāta.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Apollo, adressa.no, theblaze.com, Всё не просто так
01/01/2012
Japānas austrumu un ziemeļaustrumu daļu svētdien satricināja spēcīga zemestrīce ar stiprumu 7,0 magnitūdas pēc Rihtera skalas, kas bija jūtama arī galvaspilsētā Tokijā, bet nav ziņots par cietušiem cilvēkiem vai postījumiem un netika izplatīts brīdinājums par iespējamu cunami.
Pēc šīs zemestrīces nav konstatētas nekādas jaunas anomālijas Fukusimas 1.AES, kura bija cietusi pagājušā gada marta zemestrīcē un cunami, paziņoja energokompānijas «Tokyo Electric Power» preses sekretārs. Daži ātrvilcieni Japānas ziemeļos pēc zemestrīces apstājās, bet drīz atsāka braucienus.
Zemestrīce notika pulksten 14.28 (7.28 pēc Latvijas laika) apmēram 370 kilometru dziļumā, paziņoja Japānas Meteoroloģiskā aģentūra. Tās epicentrs bija pie Torisimas salas apmēram 560 kilometrus uz dienvidiem no Tokijas.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Zemestrīce sašūpoja ēkas Tokijā un apkārtnē, bet nepārtrauca Imperatora kausa izcīņas turnīru futbolā, kas notika Nacionālajā stadionā. Tokijas Disnejlendā dažas atrakcijas automātiski tika apturētas, bet citādi zemestrīce neietekmēja šī izpriecu parka darbu.
Pagājušā gada 11.martā 9,0 magnitūdu zemestrīcē un tās izraisītā cunami Japānas ziemeļaustrumos gāja bojā vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku un tika bojāta Fukusimas 1.AES.
Japānas imperators Akihito Jaungada uzrunā tautai aicināja tautu ar kopīgu darbu atjaunot valsti pēc martā notikušās dabas katastrofas.
«Mūsu valsts tagad pārdzīvo grūtus laikus zemestrīces un citu faktoru dēļ. Tomēr es ceru, ka tauta vienmēr jutīs līdzi cietušajiem, ka visi būs neatlaidīgi un kopīgi strādās, lai veidotu spožāku rītdienu,» sacīja Akihito.
Zemestrīces ir bieža parādība Japānā, kas ir viens no pasaules seismiski aktīvākajiem rajoniem. Japānā notiek apmēram 20% no visas pasaules zemestrīcēm ar vismaz sešu magnitūdu stiprumu.
Citāda Pasaule 