Klimata pārmaiņu rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropā, intervijā žurnālam Lietišķā Diena prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītājs Andris Vīksna.
«Pirmām kārtām jāatzīst, ka klimats tiešām mainās. Es neteiktu, ka ir novērojama krasa pasiltināšanās, bet gan ir klimata pārmaiņas. Dažādās pasaules vietās tas rada dažādus efektus. Dažreiz ir vairāk plūdu, dažviet – paliek vēsāks. Ir arī atsevišķas pasaules vietas, kur ir novērojami lieli sausumi, un tas vien liek domāt, ka jārunā ir par pārmaiņām, nevis tikai pasiltināšanos,».
Globālās temperatūras izmaiņas
«Šajā kontekstā jāuzsver prognozētie tuvāko gadu notikumi reģionā, kur atrodas Itālija, Grieķija un tamlīdzīgas valstis – neteikšu, ka šī Eiropas daļa kļūs neapdzīvojama, bet tur jau ir problēmas ar dzeramo ūdeni, bet klimats būs arvien karstāks un sausāks. Rezultātā Britu salas un Baltijas jūras reģions var kļūt par vienu no populārākajām tūrisma vietām Eiropas mērogā».
Eksperts prognozē, ka šādas Eiropas mēroga izmaiņas var notikt jau «tuvākajos pārdesmit gados». «Domāju, ka mūsu tūrisma industrijai ir pēdējais laiks tam gatavoties. Mums jau tagad ir unikāla daba, bet šo potenciālu mēs paši neizmantojam. Latvieši sevi visnotaļ nereklamē – mums ir tāda mentalitāte. Bet resursu mums ir ievērojami vairāk nekā daudzām citām valstīm, un saistībā ar gaidāmajām dabas pārmaiņām mūsu tūrisma industrijai perspektīvā būs daudz, ko darīt».
Kad paliek arvien sausāks un karstāks, rodas problēmām ar dzeramo ūdeni, it sevišķi lielajās pilsētu aglomerācijās Itālijā, Portugālē, Spānijā, kur ūdens nav tik daudz, lai spētu apmierināt visas vēlmes un vajadzības. Latvijai šajā ziņā ir ideāla situācija – labas kvalitātes dzeramūdens teju visur nāk laukā no zemes.
Nokrišņu anomālijas 2011 gadā
Tajā pašā laikā Ziemeļeiropā ir vērojama vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, un no tā nav izsprukusi arī Latvija, kur pēdējos 20 gados ir vērojams straujāks gaisa temperatūras kāpums. Īpaši šis temperatūras kāpums pie mums ir vērojams ziemā – periods ar pastāvīgu sniega segu kļūst aizvien īsāks, bet kopējais nokrišņu daudzums mainās nedaudz. Vasarās saule aktīvi sasilda zemes virsmu, kas palielināta mitruma apstākļos rada pietiekamu enerģiju, lai rastos lieli gubu mākoņi, kas savukārt nodrošina apstākļus, lai veidotos virpuļstabi.
Ņemot vērā klimata pārmaiņas, Latvijā palielinās virpuļstabu veidošanās iespējamība, lai gan virpuļstabi veidojušies arī iepriekš un tā nav unikāla parādība.
Pēdējos 5 gados novērotie virpuļstabi Eiropas reģionā
“Es gan neteiktu, ka ar katru gadu būs arvien vairāk virpuļstabu un visiem jābrauc prom no Kolkas (Skat. Ūdens stabs Kolkasragā 13.07.12 (Video, Foto) un Jūrkalnes pusē manīti vairāki ūdens stabi 21.07.12 (video)), bet šāda iespēja palielinās, klimats kļūst aizvien siltāks. Tuvākajos gadu desmitos gan mums noteikti vēl nedraud Atlantijas mēroga F5 kategorijas tornado. Bet nevar arī teikt, ka tuvākajos gados mums pilnīgi nemaz nedraud kāda pilsētas kvartāla pamatīga papurināšana – tāda iespēja ir…”
Viņš skaidrojis, ka virpuļstabi ir novērojami pat ziemās – tiesa gan, tas notiek ļoti reti. “Lai tie veidotos, ir vajadzīga enerģija, kas parasti rodas vietās, kur ir lieli gaisa temperatūras kontrasti. Tāpēc arī Latvijā šie virpuļi parasti ir vērojami piekrastes zonā – Kolkā, Pāvilostā, Liepājā, Ventspilī. Nereti arī valsts iekšienē, sauszemē, bet tas parasti notiek karstajās vasaras dienās,”.
Iespējamās virpuļstabu rašanās zonās Ziemeļamerikā un Eiropā
Virpuļstabi var rasties burtiski visās iespējamajās Latvijas vietās, un nevar teikt, ka kādā noteiktā rajonā dzīvojošie cilvēki būtu vairāk pasargāti no virpuļstabiem – tie ir iespējams jebkur Latvijā.
Diena, ESWD, NOAA
Citāda Pasaule 