Gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados (Ilustratīvais materiāls)

Pagājušajā naktī un piektdienas rītā nokrišņu daudzums Liepājā un Rucavā sasniedza 19-20 milimetru, savukārt maksimālais vēja ātrums brāzmās Papē bija 23,7 metri sekundē, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām. Savukārt naktī gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē.

Citviet Kurzemes piekrastē vēja ātrums brāzmās piektdienas rītā sasniedza 19-22 m/s.

Pēdējās diennakts kopējais nokrišņu daudzums vislielākais ir Ventspilī, kur pagājušajā naktī nolija 15 mm un ceturtdien bija vēl 10 mm nokrišņu. Piektdienas priekšpusdienā visvairāk līst valsts vidienē.

Latvijas lielākajā daļā gaisa temperatūra ir +9..+12 grādu un vēja ātrums brāzmās sasniedz 11-17 m/s. Vējš vietām lauzis kokus, piemēram, uz Bauskas šosejas, braucot no Rīgas, aptuveni vienu kilometru pirms Ķekavas koks nokritis pār brauktuvi, informē uzņēmums «Latvijas Valsts ceļi». Piektdien no rīta spēcīgā vēja dēļ tika izpostīta tirdzniecības parka Alfa fasāde

Jauns ciklons no Anglijas ļoti strauji virzās uz austrumiem un pastiprinās, tā ietekmē Baltijas jūras dienvidu daļā piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu gaidāma viena no lielākajām vētrām pēdējos gados – vēja ātrums brāzmās var sasniegt 40 metru sekundē, brīdina sinoptiķi.

Vētra skars vairākas valstis, lielākie postījumi gaidāmi Lietuvā, kur varētu lūzt tūkstošiem koku. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm arī vietām Latvijas dienvidos vējš sasniegs vētras spēku. Lietuvas pierobežā Kurzemē un Zemgalē, kā arī Latgales dienvidu daļā vēja ātrums brāzmās var sasniegt 20-25 metrus sekundē. Pastāv neliela iespēja, ka naktī uz sestdienu Rucavas novadu skars orkāns – vējš ar brāzmām līdz 35 m/s.

No ciklona virzības būs atkarīgs, vai vētra skars Latvijas dienvidus vai arī paliks Lietuvā. Atbilstoši pašreizējām prognozēm visai lieli vēja postījumi gaidāmi sestdienas rītā Daugavpilī un citviet Latgales dienvidu daļā, kur būs lielākā vētras varbūtība.

Sākotnēji pūtīs neliels dienvidu vējš, kas pāries austrumu vējā, tad, sākot no valsts rietumiem, iegriezīsies ziemeļu vējš, kam sekos rietumu vējš. Latvijas lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās nepārsniegs 10-15 m/s, bet valsts dienvidos dienvidrietumu un rietumu vējš var pāraugt vētrā. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +5..+9 grādiem.
Sestdien brīžiem spīdēs saule, vietām gaidāms īslaicīgs lietus un krusa. Pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, gaiss iesils līdz +11..+13 grādiem.

Svētdien būs mainīgs mākoņu daudzums. Vietām, dienas gaitā daudzviet gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, dažviet ducinās pērkons. Pūtīs mērens dienvidrietumu vējš, kas jūras piekrastē brīžiem pastiprināsies brāzmās līdz 15 m/s. Gaisa temperatūra paaugstināsies no +4..+9 grādiem naktī līdz +10..+13 grādiem dienā. Līdzīgi laikapstākļi būs arī pirmdien.

TVNET, LVĢMCMeteoalarm, Diena

Pret Zemi vērsts Saules koronārās masas izvirdums 28.09.12 (Video, Informatīvais materiāls)

PAPILDINĀTS↓

29.09.12 NOAA un NASA veikusi notikuma analīzi un prognozes. Arī šis izvirdums (CME) ir bijis O-tipa (skat. zemāk) un lādētās daļiņas no Saules Zemes virzienā pārvietojas ar ātrumu ~1160 km/s (Update on Ongoing Solar Eruption: Latest analysis Upgrades to O-type CME).Tas nozīmē ka “magnētiskais pasākums” uz Zemes arī attiecīgi sāksies ātrāk – šodien vēlu vakarā vai arī naktī uz 30. septembri. Maksimālais magnētisko traucēju līmenis uz zemes var sasniegt Kp7 (stiprs), bet magnētisko vētru stiprumu prognozē kā G2 (vidējs).

Red.pieb. Lai arī “oficiāli” Saules aktivitāte nav pieaugusi un spēcīgi uzliesmojumi nenotiek, tomēr pēdējā laikā Saule regulāri sākusi svaidīties ar spēcīgiem un ātriem koronārās masas izvirdumiem (CME). Dienu pirms tam kad “dzeltenie mēdiji” baidīja ar pasaciņām, ka uz Saules būs milzīgs uzliesmojums, 20.septembrī Saules neredzamajā pusē notika R-tipa (skat. attēlu zemāk) koronārās masas izvirdums, kuru reģistrēja NASA Saules kosmiskie pavadoņi STEREO-A un STEREO-B (R-type CME detected by STEREO-A and STEREO-B). Izvirduma ātrums sasniedza ~2500 km/s. Tāda tipa izvirdumi uz Saules notiek vidēji reizi gadā, bet tā teorētiskais “atbraukšanas” laiks līdz Zemei būtu tikai kādas 16 stundas… 😕

Šonakt, 28.09.12 ap 2:57 pēc Latvijas laika, uz Saules reģistrēts vājš C-klases uzliesmojums, kurš izprovocēja spēcīgu Saules vainaga (koronas) izvirdumu. Izvirdums noticis Saules redzamajā daļā un lādēto daļiņu mākonis Zemi varētu skart 30.septembra dienā.

Lai arī Saules novērošanas kantori nekādu prognozes vel nesniedz, pēc aptuvenā izvirduma stipruma un virziena novērtējuma, naktī uz 1.oktobri Latvijā iespējams ka varēs novērot ziemeļblāzmas. 😉

Bet Saules neredzamajā pusē vakar 27.septembrī noticis spēcīgs Saules uzliesmojums, kura stiprums nav noteikts, bet kuru pavadīja O-tipa (lādēto daļinu ātrums sasniedz 1000-2000 km/s) koronārās masas izvirdums, ziņo NASA Goddard Space Weather Research Center.

Koronārās masas izvirdumu ātrumu klasifikācija pēc notikuma biežuma gadā un ātruma (km/s)

NASA ISWANASA Goddard Space Weather Research CenterSpaceWeather.com, NASA ISWA

Aktuālo informāciju par situāciju uz Saules var atrast sadaļā – Saules monitorings

Tektonisko plātņu izmaiņas Indijas okeānā (Ilustratīvais materiāls)

Virkne spēcīgu zemestrīču, kas šī gada aprīlī satricināja Sumatru, varētu liecināt par jaunas tektonisko plātņu robežas veidošanos.

Zinātnieki apgalvo, ka šīs zemestrīces, no kurām spēcīgākā bija pat 8,7 balles, nozīmē, ka okeāna pamatnē notiek nopietnas izmaiņas, kas galu galā sašķels Indoaustrālijas plātni divās daļās.

Tomēr tas nenotiks tuvākajā laikā, bet gan pēc vairākiem miljoniem gadu.

Sumatra atrodas vietā, kur krustojas Indoaustrālijas plātne ar Sundas plātni. Lielā Indoaustrālijas plātne, kas veido lielāko daļu Indijas okeāna pamatnes, lēnām virzās zem Sundas plātnes. Plātņu kustības ātrums ir apmēram 5 – 10 cm gadā.

Plātņu kustības rezultātā to satikšanās vietā rodas berze, kas izraisa uzkrātās enerģijas atbrīvošanos. Tas arī ir daudzo spēcīgo zemestrīču cēlonis. Turklāt šādas zemestrīces var atbalsoties visā pasaulē, izraisot zemestrīces un cunami viļņus daudzu kilometru rādiusā.

Turklāt zinātnieki pieļauj, ka saistība pastāv arī starp 9,1 balles spēcīgo zemestrīci, kas 2004.gadā Indonēzijā nogalināja 230 000 cilvēku, un vēlāko gadu zemestrīcēm.

BNNLos Angeles Times

Vienu no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē gaidām 2013.gadā (Foto, Video)

Pagājušās nedēļas nogalē tika atklāta jauna komēta, kurai paredz spožu nākotni 2013. gada nogalē, kad tā 2013. gada 28. novembrī atradīsies mazāk nekā divu miljonu kilometru attālumā no Saules. Vistuvāk Zemei komēta būs 2013.gada 26.decembrī.

Šobrīd tiek prognozēts, ka tās redzamais spožums varētu sasniegt pat “-16” zvaigžņlielumu. Tas nozīmē, ka tā būs spožāka nekā pilns Mēness, kura zvaigžņlielums sasniedz “-12,74”.

Ja prognozes piepildīsies, tad C/2012 S1 noteikti būs viena no iespaidīgākajām komētām cilvēces vēsturē, daudzkārt pārspējot slaveno Heila-Bopa komētas iznācienu 1997. gadā…

…kā arī, visticamāk, arī ilgi gaidīto Pan-STARRS (C/2011 L4), kas uz skatuves kāps 2013. gada martā.

C/2012 S1 atklāja Krievijas Starptautiskā zinātniskā optiskā tīkla (ISON) projekta ietvaros, kad 21. septembra naktī astronomi Vitālijs Ņevskis un Artjoms Novičonoks nofotografēja komētu ar 0,4 metru reflektoru. Komētas orbīta ir tuva parabolai, kas nozīmē to, ka tā, visticamāk, ir ieradusies no Oorta mākoņa.

Šobrīd komēta meklējama Vēža zvaigznāja ziemeļaustrumos. Tās pašreizējais zvaigžņlielums ir +18. Tā nav ieraugāma šobrīd ar neapbruņotu aci vai pat nelielu teleskopu. Ar binokli to varēs sākt vērot 2013. gada vasaras nogalē, bet ar neapbruņotu aci – sākot jau ar 2013. gada novembri un līdz pat 2014. gada janvāra vidum.

Jāņem gan vērā, ka komētu spožuma prognozes bieži krietni vien pārspēj reālos datus. Vecāka gadagājuma entuziasti varētu atcerēties ažiotāžu, kāda tika sacelta ap Kohouteka komētu 1973. gadā. Lai arī komēta nekļuva par “gadsimta komētu”, tā bija pietiekami spoža un redzama ar neapbruņotu aci. Pat ja C/2012 S1 sekos Kohouteka komētas pēdās, tā būs labi pamanāma un, iespējams, spožākā, kādu pieredzēsiet savas dzīves laikā.

Tā kā komētas redzamības periods solās būt patiesi garš, kādai skaidrai naktij noteikti būs jābūt, lai ikviens, kurš vēlēsies, varētu papriecāties par “astes zvaigznes” ierašanos. Un cerēsim, ka tā tiešām pieturēsies pie prognozēm!

Starspace.lv, Vesti.ru, Astropix.comremanzacco.blogspot.comhistory.nasa.gov