Ilgstošs karstums un nokrišņu nepietiekamība novedusi pie postoša sausuma 15 ASV štatus. Visvairāk no sausuma cietis Aiovas štats. ASV valsts iestādes ziņo, ka ne tikai jūlijs vien bijis rekordmēnesis karstuma ziņā – viss laika periods no šā gada janvārim līdz jūlijam bijis siltākais kopš 1895. gada, kad šādus datus sāka ievākt.
Jaunos lietavu izraisītos plūdos Krievijas dienvidos Krasnodaras novadā pie Melnās jūras gājuši bojā vismaz četri cilvēki. Apmēram 1500 cilvēku, tostarp 275 bērni, no tuvējās apkārtnes ir evakuēti. Plūdi skāruši 600 māju un trīs sabiedriski nozīmīgas ēkas – vietējo slimnīcu, skolu un bērnudārzu. Apmēram 11 400 cilvēku Tuapses rajonā un Sočos trešdien ir palikuši bez elektrības. Elektroenerģijas apgāde kavēta arī desmit sabiedriski nozīmīgām ēkām.
Šīs ir jau otrās spēcīgās lietavas Krasnodaras novadā šovasar. 6. un 7.jūlijā lietavu dēļ pārplūda Kubaņas upe. Šajos plūdos gāja bojā 168 cilvēki, cieta vairāk nekā 34 tūkstoši, applūdis 29 tūkstošu personu īpašums, 2000 māju nopostītas, atjaunot nav iespējams vairāk nekā 400 no tām.
Trešo dienu nerimstošo lietavu dēļ Japānas dienvidrietumos likts evakuēties aptuveni 400 000 iedzīvotāju, ziņo amatpersonas un mediji.
Japānas Meteoroloģijas aģentūra brīdina, ka Kjusju salā gaidāmi jauni zemes nogruvumi un plūdi, jo sestdienas rītā nokrišņu daudzums sasniedzis 11 centimetrus stundā.
Rīkojums pamest savas mājas dots aptuveni 260 000 cilvēku Kjusju ziemeļos, kur no krastiem iziet arvien vairāk upju, ziņo raidorganizācija NHK un aģentūra “Jiji Press”. Vēl teju 140 000 cilvēku ieteikts atstāt savas mājas, lai izvairītos no iespējamas nelaimes.
Stihija laupījusi dzīvību jau vismaz 29 cilvēkiem, vēl deviņi pazuduši bez vēsts. Televīzijā demonstrētajos kadros redzamas dubļainas ar visādām atlūzām pilnas straumes un applūdušas mājas.
Fukuokas prefektūrā vien likts evakuēties 78 600 cilvēku, kur daudzviet no krastiem izgājušas upes un notikuši vairāk nekā 180 zemes nogruvumi. Nodarīti postījumi 820 māju un aizskaloti trīs tilti.
Kā ziņo amatpersonas, ceturtdien atnākusī atmosfēras fronte ir atnesusi bezprecedenta nokrišņu daudzumu. Aso pilsētā 72 stundu laikā nolijuši vairāk nekā 75 centimetri nokrišņu.
Vakar, 7 jūlija pēcpusdienā, Saldū konstatētas spēcīgas vēja brāzmas, stundas laikā nolijuši 27 milimetri lietus, kas ir vairāk nekā trešdaļai mēneša normas, – liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā pieejamā informācija.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 9.jūlijā plkst.11 sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēdi saistībā ar situāciju Lubānas ezerā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere, KVP ārkārtas sēde sasaukta pēc Zemkopības ministrijas lūguma, lai izskatītu tās sagatavoto informāciju par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.
Zemkopības ministrija skaidro, ka Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis ir kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas līdzekļu trūkuma dēļ.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildu draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tostarp VAS “Latvenergo” piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.
Avārija pie Lubānas ezera, kur 2010 gada 4.maijā ūdeņi pārrāva Kalnagala slūžas, kā dēļ lielās platībās tika applūdināti lauksaimniecības sējumi @ Diena
Ministrija skaidro, ka ezers ne tikai kalpo kā ūdenskrātuve lauksaimniecības zemju mitruma regulēšanā, tam arī ir ietekme uz plūdu riskiem Pļaviņu pilsētā vai ledus sastrēgumiem augšpus Aiviekstes ietekas Daugavā, kuri savukārt ietekmē Jēkabpils pilsētu un Salas novadu.
Dambja pārrāvuma gadījumā var applūst līdz 60 000 hektāru zemes, to starpā piecas apdzīvotas vietas. Neatgriezeniski bojājumi plūdu gadījumā var tikt nodarīti ceļiem, elektrolīnijām, sakaru kabeļiem, lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un mežiem.
Kritiskā situācija Lubānas ezerā 2010 gada maijā
Izvērtējot katastrofu riskus pie sevišķi nelabvēlīgu apstākļu sakritības, Lubānas ezera un hidrotehnisko būvju ietekme uz Daugavas HES kaskādes darbības režīmu ekstremālos apstākļos, piemēram, pie pavasara palu maksimālajām caurtecēm, var būt vērā ņemama, jo pārsniedz 10% no Daugavas baseina kopējā sateces baseina, tādējādi palielinot arī riskus ar Daugavas HES kaskādi saistītās apdzīvotās vietās.
Sanāksme par Lubānas ezeru 2011 gada maijā
Zemkopības ministrija norāda, ka ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem problēmu var risināt ne ātrāk kā 2014.gadā, tomēr problēma ir pārāk akūta, un tai ir nepieciešams tūlītējs risinājums.
Efektīvākais risinājums, kas paver iespēju novērst avārijas draudus, nesagaidot nacionāla mēroga plūdus Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja pārrāvuma gadījumā, Zemkopības ministrijas ieskatā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīcībā patlaban esošo finanšu instrumentu izmantošana.
Citāda Pasaule 